Pēters Hēgs “Ceļojums tumsas sirdī”

Pēters Hēgs. Ceļojums tumsas sirdī. No dāņu valodas tulkojis Uldis Priede. R., Atēna, 1999

image Pēters Hēgs noveli Ceļojums tumsas sirdī sarak­stīja tolaik, kad viņš vēl nebija „tas pats” Hēgs, visā pasaulē pazīstamais dāņu rakst­nieks, Smillas jaunkun­dzes sniega izjūtas un Sievietes un pērtiķa autors. Novele līdz ar astoņām citām la­sāma Hēga otrajā grāmatā Nakts stāsti (1990); Dānijā novele izdota arī atsevišķā grāmatā. Vēl viena novele no šā krājuma – Avangarda portrets – lasāma Karogā, 1996. gada 2. numurā.

Un tātad: ir 1929. gada 19. marts, jauns dānis Dāvids Rēns, apsēsts ar matemātiku, pa nule atklāto dzelzceļa līniju dodas ceļojumā uz Āfrikas vi­dieni – turpat, kur pusgadsimtu pirms viņa ar upes tvaikoni devās Mārlovs no Džozefa Konrāda Tumsas sirds. Līdz ar Dāvidu – kāds medaļām apkāries prūšu ģenerālis, īsts militārā truluma iemiesojums, un žurnālists un rakstnieks Jozefs Koržeņovskis, kurš lūdz viņu uzrunāt par Jozefu K. Bez šaubām, tie ir mājieni gluži vai ar sē­tas mietu. 1) stāsta virsraksts apspēlē Konrada Tumsas sirdi līdz ar šā jēdziena daudzajām asociācijām; ir arī dažas viegli pamanāmas sižetiskas paralēles; 2) Džozefa Konrada īstais vārds bija Juzefs Kožeņevskis; 3) Jozefs K. — tas savukārt ir mājiens uz Kafkas Procesa pusi: esamība pa­saulē, kas ir tik absurda, ka, spēlē­damās ar tajā mītošajiem ļaužiem, piedāvā visneprātīgākos sižeta mež­ģījumus. Un, visbeidzot, Hēga rakstība apspēlē Karenas Bliksenas rakstību: mazliet smagnējā stilistika, kuras dēļ stāsts atgādina rupji aptēstu akmens kluci un tieši tāpēc liekas tik uzticams un saistīts ar to netveramo substanci, ko dēvē par patiesību un kuru mēģina uzlūkot kā vienu no esamības stūrak­meņiem. Tāpat, līdzīgi Bliksenai, Hēgs vecmodīgā garā rotaļājas ar daudza­jiem dialogiem, kuru gaitā rodas do­mas spriegums un šķiļas neatrisināmi paradoksi. Un vēl: garāmejot tiek pie­minēts kāds ģeniāls jauneklis, kuru Dāvids Rēns sastapis studiju laikā Vīnē. Tas bijis Kurts Gēdels. Vārds nav nejaušs, jo tieši Gēdels radīja vienu no XX gadsimta fundamentālajām koncepcijām – postmodernā neno­teiktība un plurālisms ir tikai Gēdela teorēmas praktiskās sekas. Gēdels rakstīja par to, ka jebkura loģiska sis­tēma ir nepilnīga, jo tā satur apgal­vojumus, kas šīs sistēmas ietvaros nav pierādāmi. Līdz ar to izriet seci­nājums: cilvēka domāšana ir daudz­kārt bagātāka par tās deduktīvo daļu. Un šā secinājuma gaismā stāsta struk­tūrā iekļaujas gan drūmais domātājs Konrads-Koržeņovskis ar savu Tum­sas sirdi, gan kafkianiskais (vai varbūt Kafkas Jozefu K. parodējošais, jo dzīvespriecīgajam Hēgam Kafkas bezcerīgie strupceļi nepavi­sam nav raksturīgi) Jozefs K., gan arī pats Hēga stāsts ar savām daudzkāršajām jēgām, kas kā dzeloņcūkas adatas spurojas uz visām pusēm. Bet tumsas sirds – tā eiropeiskajam iner­tajam un racionālā garā iedresētajam prātam joprojām paliek nepieejama. Toties par eksistenciālu vientulību nav pat jāmaksā, jo tā iekodēta katrā cilvēkā.

Grāmatu Apskats, 09.1999

___________________________________

Vēl par Pēteru Hēgu:

http://berelis.wordpress.com/1998/08/01/peters-hegs-varbut-vini-dereja/R
Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s