Kārlis Žilvinskis: “Vienkārši daru, kas man patīk”

Kārlis Žilvinskis izdod e-grāmatas. Patlaban skaidrs, ka lūzums grāmatizdošanā jau noticis. Lielajās valodās e-grāmatu skaits pārsniedz papīra formātā izdoto grāmatu skaitu. Latvijā šis process gan knapi sācies, kaut gan sabiedriskajā transportā aizvien biežāk redzami ļauži, kas lasa planšetē, e-lasītājā vai viedtelefonā. Grāmatizdevēji dažādu iemeslu dēļ visai skeptiski nolūkojas uz e-grāmatu iespējām, atskaitot apgādu “Zvaigzne ABC”, kurš viens no pirmajiem jau pirms vairākiem gadiem sāka e-grāmatu izdošanu. Tomēr gadās cilvēki, kas saskata nākotni šajā būšanā, ja ne citādi – nav jāgaida, kamēr Latvijas e-grāmatu tirgū ienāks Amazon vai kāds cits gigants. Viens no tādiem ir Kārlis Žilvinskis, „Publicētavas” un „Lasītavas” vadītājs. „Lasītavā” iegādājamas arī gluži svaigas latviešu oriģinālliteratūras grāmatas, tostarp Noras Ikstenas “Dievmātes draudzene”, Māras Zālītes “Pieci pirksti”, Ingas Žoludes “Santa Biblia”, Viļa Lācīša “Stroika ar skatu uz Londonu”, Jāņa Joņeva “Jelgava 94″, Arta Ostupa “Fotogrāfija un šķēres” un citas. Ir arī latviešu un tulkotā klasika, turklāt daudzas grāmatas lejuplādējamas bez maksas.

Guntis Berelis.  Kā tu nonāci līdz e-grāmatu izdošanas idejai? Ar ko viss sākās?

Kārlis Žilvinskis. Mana otra pusīte mazliet raksta, tāpēc viņai draugos ir jaunie autori. Jaunieši uz digitālajām lietām ir vairāk atvērti – un viņi savā starpā bija pārsprieduši e-grāmatas. Pastāstīja arī man, bet tobrīd man likās, ka galīgi nav trāpīts, jo man ir tehniskā izglītība un ar literatūru un grāmatniecības lietām nekad nav bijis sakara.

Guntis Berelis.  Tehniskā izglītība – kādā sfērā?

Kārlis Žilvinskis. (Mazliet samulsis) Kuģu mehāniķis… Nu, bet tā tikai izglītība – jūrā esmu bijis vien praksē. Pieredze vairāk ir kā projektu vadītājam un menedžerim. Vārdsakot, kaut arī sapratu, ka tas galīgi nav mans, tomēr ideja ļoti patika. Taisnību sakot, pat īsti nebiju piefiksējis, ka ir tādas e-grāmatas. Pastāstīju vēl kursabiedram – arī, starp citu, jūrniekam – un uzreiz aizmirsu. Bet pēc mēnešiem trim četriem uzradās tas pats kursabiedrs un pavēstīja – komanda jau novākusies, darām to lietu. Sākumā viss gan norisa drīzāk tādā kā hobija līmenī – teiksim, uztaisīt e-grāmatas draugiem un paziņām, bet izrādījās, ka cilvēkiem tā lieta patīk. Tā tas viss lēnām auga, kamēr izauga līdz nopietnam projektam.

Guntis Berelis.  Tātad no kuģu mehāniķa par elektronisko grāmatu izdevēju?

Kārlis Žilvinskis. Galīgi neesmu programmētājs, nebija ne mazākās saprašanas, kā vispār top e-grāmatas. Lēnā garā, taisot pa vienai grāmatai, apguvām un tagad jau varam mācīt citus. Pirmā bija „Publicētava”, kurā bijām gatavi ieguldīt savu laiku. Taču „Publicētava” ir biedrība, tātad – bezpeļņas organizācija, jo sākumā mums nebija domas kaut ko pelnīt. Pirmais, ko apguvām, – kā tehniski uztaisīt e-grāmatas failu. Visi bijām ar tehnisku izglītību, tāpēc mums nebija ne mazākās sajēgas par izdošanas procesu, teiksim, par to, ka vajag redaktoru. Godīgi sakot, sākumā pat nesapratu, kāpēc vajadzīgs redaktors un ko viņš vispār dara. Korektors – tas jā, viņš saliek komatus, bet redaktors…

„Publicētavā” pirmās izdevām public domain grāmatas – vienkārši vajadzēja praktiski apgūt tās lietas. Tad ķērāmies klāt dažām svaigākām. Gatavojot izdošanai pirmās e-grāmatas, pamazām radās apjausma, ka, lai Latvijā e-grāmatas ieviestos, nepieciešams radīt tirgu. „Publicētava” ar saviem spēkiem to nespēja izdarīt, sapratām ka vajag ko lielāku. Grāmatas sagatavošanai un izdošanai vēl iespējams piesaistīt ziedojumu un sponsoru naudu, bet interneta lapas izveidošana un uzturēšana, tāpat arī mārketings – tā ir tīrā komercija. Kāpēc gan lai kāds dāvinātu naudu interneta veikala – un tas nekas, ka tas grāmatveikals, – izstrādāšanai un uzturēšanai? Tāpēc izveidojām SIA „Lasītava”. Šis tātad ir projekta nākamais evolūcijas solis, kas pastāv atsevišķi no „Publicētavas”. Izdevās atrast potenciālo investoru, lai gan tikpat labi var teikt, ka viņš atrada mūs, jo pats bija nopietni apsvēris šāda veikala nepieciešamību un jau aktīvi runāja ar cilvēkiem, meklēja kurš to veikalu realizēs. Aprunājāmies, sapratām, ka mums ir pa ceļam – tā tapa SIA “Lasītava” un parādījās arī pirmā nauda e-grāmatu veikalam.

Guntis Berelis.  Tātad ir biedrība „Publicētava” un SIA „Lasītava”. Juridiskās atšķirības it kā skaidras, bet kā tās izpaužas praksē?

Kārlis Žilvinskis. “Publicētava” gatavo e-grāmatas, „Publicētavai” es pats meklēju un uzrunāju autorus, tāpat autors, protams, var atnākt un piedāvāt savu darbu publicēšanai e-grāmatas formātā. Arī sagatavojam e-grāmatu datnes pēc izdevēja pasūtījuma, līdzīgi kā maketētājs izdevējam gatavo drukas maketa datni. Savukārt “Lasītava” ir pārdevējs, instruments ar kura palīdzību gatavās e-grāmatas nogādāt līdz potenciālajam lasītājam līdzīgi kā iespiestās grāmatas pārdod grāmatveikals. Tajos brīžos, kad esmu „Lasītavas” vadītājs, galvenokārt strādāju lai šis las.am veikals būtu tāds, kādu es to gribu “Publicētavai”, kādu to gribētu izmantot izdevēji, bet svarīgākais – kādu to gribētu es un citi lasītāji. Strādāju arī ar izdevējiem, piedāvājot šo veikalu kā pārdošanas kanālu. Nujā, sanāk šizofrēnija, bet tā ir. Zini, agrāk vienmēr bija tāda situācija – es gāju uz darbu, es strādāju… Kopš sāku darboties ar e-grāmatām, vairs nevaru teikt, ka eju uz darbu – es vienkārši daru to, kas man patīk.

Guntis Berelis.  Latvija ir tik maza, un ne jau tu vienīgais nodarbojies ar e-grāmatām. Turklāt pieprasījums taču ir niecīgs.

Kārlis Žilvinskis. Es nedalu – tas ir e-grāmatu izdevējs, bet tas – publicē grāmatas papīra formātā. Grāmatas formāts – elektroniskais vai papīra – īstenībā taču ir tikai pārdošanas kanāls, kas nāk jau pēc izdevēja. Izdevējs ir tas, kurš veic redakcijas darbu, sagatavo saturu publicēšanai un pēc tam saturu nogādā līdz lasītājam pa to kanālu, kas viņam pieejams. Var izmantot abus kanālus, var – vienu. Es joprojām sevi nesaucu par izdevēju un neuzskatu, ka izdodu grāmatas. Varbūt daļēji tas ir tāpēc, ka man nav zināšanu par tradicionālo izdevējdarbību, un es arī necenšos atbilst tradicionālajam izdevēja tēlam. Varbūt vienkārši tāpēc, lai neieliktu sevi kādā rāmī. Es saku vienkārši – mēs „Publicētavā” publicējam e-grāmatas. Un tas ir kaut kas atšķirīgs no izdevējdarbības.

Guntis Berelis.  Noprotams, ka Latvijas izdevēji diezgan skeptiski vai varbūt aizspriedumaini uztver visu e-grāmatu padarīšanu, katrā ziņā – puslīdz aktīvi šajā sfērā darbojas tikai „Zvaigzne ABC”.

Kārlis Žilvinskis. Es arī to šobrīd „Publicētavā” jūtu. Bet mums nav vēlmes apgāzt esošās grāmatniecības tradīcijas. Varbūt visprecīzāk būtu teikt, ka mēs vēlamies palīdzēt radīt jaunu pārdošanas kanālu. Palīdzēt ieviest e-grāmatas. Bet tā inerce, kas ir tradicionālajiem izdevējiem, mani mazliet biedē. Protams, mēs piedāvājam izdevējiem izveidot e-grāmatu failus un tos tirgot „Lasītavā”, bet šobrīd ir tā, ka redzu – intereses viņiem nav. Precīzāk, ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi izdevēji, kas gatavi investēt jaunajās tehnoloģijās – un pat ne naudu, bet laiku. Kad piedāvāju uztaisīt failus un salikt veikalā, šobrīd izdevējs mani dzird tā: tu tagad ieguldi dažus desmitus eiro faila sagatavošanā – apmēram tik lielas ir tīri tehniskās izmaksas –, bet pretī saņemsi pirātisma draudus un teorētisku iespēju miglainā nākotnē nopelnīt nelielu naudu. Tātad izdevējs reāli iegūst tikai risku, ka viņa grāmatas tiks piratizētas. Man nav racionāla pamatojuma – skaitliskā izteiksmē –, lai parādītu izdevējam, ko un cik pārskatāmā nākotnē viņš saņems atpakaļ. Es negribu teikt, ka tradicionālā grāmatniecība nespēj mainīties, bet viņiem tas notiek ļoti gausi.

Guntis Berelis.  Kā tev liekas – kāpēc tā ir?

Kārlis Žilvinskis. Galvenokārt tāpēc, ka nav motivācijas. Vai, citiem vārdiem, tāpēc, ka Latvijā nav tirgus, lai varētu īsti nopelnīt. Arī likumdošana nav sakārtota. Manuprāt, kamēr neradīsies tirgus, izdevējiem nebūs arī motivācijas. Līdzko e-grāmatas varēs pārdot vismaz dažos simtos eksemplāru, esmu pārliecināts, ka šai tēmai uzmanību pievērsīs arī izdevēji.

Guntis Berelis.  Veidojas noslēgts loks – kamēr nav tirgus, nav motivācijas un tāpēc neviens negrib noņemties ar e-grāmatām. Kamēr neviens netaisa e-grāmatas, nav arī tirgus. Bet tu jau piesauci parādību, kas pasaulē nostrādāja kā katalizators – e-grāmatu pirātismu. Būtībā tieši pirātisms iekustināja legālu e-grāmatu izdošanu, jo pirāti iedvesmoja un radīja e-grāmatu lasītājus. Droši vien izklausās paradoksāli, bet tieši pirāti radīja tirgu, kur tagad tiek pārdotas e-grāmatas. Turpretī Latvijā pat pirātisms knapi kūņojas. Vai tev pašam sākumā nebija kārdinājuma nevis veidot legālu e-grāmatu izdevniecību, bet paspēlēties ar pirātu būšanām? Publikas pateicība nodrošināta un vēl disidenta ērkšķu vainags piedevām.

Kārlis Žilvinskis. Pat īsti nezinu, Nevienu brīdi nav bijusi doma kļūt par pirātu. Ja nepatīk pastāvošā sistēma, problēma nebūt nav jārisina anarhijas ceļā – pastāv arī citi, sociāli pieņemami līdzekļi. Turklāt man tika ieaudzināta bijīga attieksme pret grāmatu kā objektu. Vēlāk dziļi personīgas pieredzes ceļā esmu apzinājies, ko mūsu kultūra nozīmē tieši man, un tālāk jau sākas gluži loģiska ķēdīte: valoda kā galvenais kultūras nesējs un literatūra jeb grāmata kā valodas un tātad kultūras nesējs. Pirātisms man kaut kā neiet ar to visu kopā. Un, lai arī, kā tu pats norādīji, pirātisms veicina lasīšanu un tātad rada pieprasījumu, potenciālu tirgum, tomēr pirātisms ir ļoti nepilnīgs lasīšanas veicināšanas veids. Tur trūkst tā posma, kurā lasītājs taustāmā veidā var pateikt “Paldies!” autoram, redaktoram, māksliniekam un citiem iesaistītajiem par viņu ieguldīto darbu. Kādēļ strādāt, lai uzbūvētu kaut ko nepilnīgu, ja var iet soli tālāk un izveidot ko jēdzīgu?

Guntis Berelis. Turpinot šo tēmu, bet no cita skatpunkta – visos e-grāmatu veikalos ļoti pamatīgi piedomā pie e-grāmatu aizsardzības, kas nevainīgajam lasītājam lāgiem mēdz būt stipri traucējoša, bet jau pārredzamā nākotnē var radīt gluži reālas problēmas, kas skars lasītāju miljonus. Turpretī ne „Publicētavas”, ne „Lasītavas” grāmatām nav nekādas aizsardzības. Tev nav bail no pirātiem?

Kārlis Žilvinskis. Mani tas nesatrauc, vien tik daudz, ka man jāatrod argumenti, lai parādītu izdevējiem un varbūt arī dažiem autoriem, ka pirātisms nav drauds. Arī papīra grāmatu es dodu citiem cilvēkiem, grāmatas tiek atkārtoti pārdotas antikvariātos, mainītas, dāvinātas. Protams, e-grāmatas faila izplatīšanās pasaulē var attīstīties ģeometriskā progresijā, jo nav fiziskā objekta, kas ierobežotu un bremzētu izplatību. Bet, uzliekot tehniskus ierobežojumus, citiem vārdiem – aizsardzību, tiek panākts pretējais efekts, jo jebkuru aizsardzību iespējams uzlauzt ar pāris klikšķiem. Fizikas likumus nevar apiet – jebkurai darbībai rodas pretdarbība. Milzīgi līdzekļu un laika resursi tiek ieguldīti, lai grāmatas failu nevarētu izlasīt cilvēks, kurš to nav nopircis, taču reāli neviena aizsardzība nedarbojas. Turklāt aizsardzība palielina grāmatas cenu, kas noved pie nākamā pirātisma loka – jo augstāka cena, jo vairāk cilvēki būs ieinteresēti attiecīgo grāmatu iegūt par velti. Zināms pirātisma procents būs jebkurā gadījumā, visviens, ir e-grāmatas aizsargātas vai nav. Taču uz šo lietu vajag paskatīties no citas puses. Nevis uzlikt ierobežojumus, bet domāt, kā vienkāršot legālo e-grāmatu iegādi. Kā dot kādu pievienoto vērtību legālajiem e-grāmatu iegādes servisiem. Lai cilvēks būtu ieinteresēts nopirkt legālā ceļā. Galvenais ir atrast zelta vidusceļu, lai visi būtu apmierināti.

Guntis Berelis.  Kāds patlaban Latvijā ir reālais pieprasījums pēc e-grāmatām?

Kārlis Žilvinskis. Ja man jādod vērtējums, tad tas vienmēr būs subjektīvs. No vienas puses var teikt, ka tirgus nav, jo arī tradicionālajam grāmatu biznesam tas ir nepietiekošs. No otras – tirgus tomēr ir arī tai gadījumā, ja nopērk kaut vai vienu e-grāmatu. Protams, ļoti mazs, vispirmām kārtām jau tāpēc, ka cilvēkiem lielākoties nav saprašanas, kas tā e-grāmata ir.

Guntis Berelis.  Bet kā tad lai viņš tiek pie saprašanas?

Kārlis Žilvinskis. Jebkuram cilvēkam pašam vajadzētu lejuplādēt vismaz vienu e-grāmatu, lai viņš saprastu – patīk viņam šī lieta vai nē.

Guntis Berelis.  Sekos izmisīgs brēciens – tas fails nemaz neveras vaļā! Un punkts – viņam ir skaidrs, ka e-grāmatas ir kaut kas tik sarežģīts, ka noteikti nav priekš viņa.

Kārlis Žilvinskis. Tieši tāpēc mūsu e-veikalā esam izveidojuši palīdzības sadaļu, kurā ļoti vienkārši, soli pa solim aprakstīts, kas ir un ko iesākt ar e-grāmatu. Kas arī ir svarīgi – daļa no mūsu e-grāmatām lejuplādējamas bez maksas. Bet, runājot par izvēli, – kas man ir priekšrocība, citam cilvēkam tas varbūt būs trūkums. Starp citu, arī man pašam patīk lasīt papīra formātā – vismaz daiļliteratūru. Gadu gaitā ir iestrādājies, ka papīra formāts man ar kaut ko asociējas. Uztaisu kafiju, paņemu rokās grāmatu, un man jau ir svētdienas sajūta. Grāmata kā rituāls, kas izraisa noteiktu prāta un emociju stāvokli. Tāpēc, no vienas puses, es labi saprotu cilvēkus, kuri pieraduši pie papīra formāta – viņiem sajūtas sagādā ne tikai teksts, bet arī grāmata kā priekšmets, kuru var paņemt rokās un aptaustīt. No otras puses – zinu, ka ir jaunieši, kuri nav pieraduši pie papīra formāta un viņiem varbūt „svētdienas sajūtu” rada fakts, ka viņi paņem rokās savu planšeti. Iespējams, papīra grāmata viņiem neizraisa absolūti nekādas asociācijas, savukārt e-grāmatu latviešu valodā, kuras viņi varētu lasīt planšetē, pagaidām ir ļoti maz.

Starp e-grāmatām un papīra grāmatām ir kāda maza, bet būtiska atšķirība. Kā mēs iegādājamies papīra grāmatas? Vispirms es uzzinu par attiecīgo grāmatu, saprotu, ka tā, iespējams, man nepieciešama, aizeju uz grāmatveikalu, pagrozu rokās, palasu un pēc svārstību brīža pieņemu lēmumu, ir vai nav šī grāmata man vajadzīga. Citiem vārdiem, papīra grāmata lielākoties nav impulsīvs pirkums. Turpretī ar e-grāmatām ir citādi. Līdzko man kāda grāmata iekrīt acīs, tai pašā mirklī, neatejot no datora, pēc pāris klikšķiem es šo grāmatu varu sākt lasīt. Lēmuma pieņemšanas process saīsinās līdz dažām sekundēm.

Guntis Berelis.  Aptuveni cik „Publicētavas” gatavotās e-grāmatas ir nonākušas līdz potenciālajiem lasītājiem?

Kārlis Žilvinskis. Starp simtu un diviem simtiem – ne visas ir nopērkamas mūsu veikalā, jo ir arī tādas e-grāmatas, kuras esam sagatavojuši dažādu organizāciju iekšējām vajadzībām. „Lasītavas” veikalā patlaban pieejamas aptuveni septiņdesmit grāmatas. No tām bez maksas lejuplādējamas vairāk nekā divdesmit.

Guntis Berelis.  Kas labs sagaidāms tuvākajā nākotnē?

Kārlis Žilvinskis. Noteikti zinu, ka pavisam drīz būs pieejami visi žurnāla „Rīgas Laiks” numuri, sākot no 2012. gada decembra, arī – žurnāla krievu valodas versija. Cerams, būs Džordža Mārtina „Troņu spēle”. Ir izveidojusies laba sadarbība ar apgādu „Mansards” – būs Kristīnes Želves „Meitene, kura nogrieza man matus”, būs jaunākā Viļa Lācīša grāmata. Iznāks stāstu krājums „Kandidāts”, kurā lasāmi jaunie autori, kas 2013. gadā mācījušies Literārās Akadēmijas Prozas meistardarbnīcā. Tikko esam pabeiguši vienu Roberta Mūka grāmatu, vasarā gaidāmas vēl divas. Papildināsies arī bezmaksas latviešu klasikas krājums. Pārredzamā nākotnē, cerams, attīstīsies laba sadarbība ar mārketinga partneriem – līdz vasaras beigām ceru sagaidīt pirmos rezultātus, par kuriem gan vēl pāragri runāt.

Guntis Berelis. Kāpēc tu īsti nodarbojies ar e-grāmatu, labi, ne izdošanu, bet publicēšanu?

Kārlis Žilvinskis. Te ir arī kāds emocionāls faktors. Es pats ar grāmatu lasīšanu esmu ieguvis ārkārtīgi daudz, un gribētos, lai tikpat aizrautīgi lasītu arī mans deviņgadīgais dēls. Viņš gan labprāt lasa arī papīra grāmatas, tomēr man skaidrs, ka patlaban pieaugošās paaudzes dzīvē visādas elektroniskās ietaises ieņems vēl lielāku vietu nekā patlaban. Un man ir tāda racionāli neizskaidrojama vēlme labāko, kas atrodams latviešu literatūrā, sagatavot tādā formātā, lai manam dēlam būtu interesanti tam pievērsties.

Portāls Mums Patīk, 05.2014