Pēters Brūveris “Ziedi zaudētājiem!”

„Tā, ko mēs saucam par dzeju”

Pēters Brūveris. Ziedi zaudētājiem! R., Atēna, 1999

Pēters Brūveris ziedi zaudētājiem Pēters Brūveris muļķo laiku (varbūt otrādi): grāmatā Ziedi zaudētājiem! publicēti 1992. – 1993.gadā sacerētie teksti, kaut gan kopš tā laika tapis, šķiet, ne viens vien dzejoļu krājums. Autors uzskata, ka grāmatām jāiznāk to sarakstīšanas secībā, citādi viņa poētiskā būve taptu aizdomīgi grīļīga. Katrs nākamais krājums tiek veidots kā iepriekšējā turpinājums, precīzāk, krājumi ne tik daudz turpina cits citu, cik ir savā starpā sasakņojušies, un daža Ziedi zaudētājiem! dzejoļa pēcnācējs varbūt atrodams kādā no iepriekšējiem krājumiem.

Kā jau dzejnieks, Brūveris savu katedrāli būvē, sākdams no pamatiem un smailes vienlaikus. Piemēram, otrās daļas nosaukums mirdz sakāves zvaigzne aizvien līdz ar visu dzejoli ieceļojis no Brūvera iepriekšējā krājumā Sirdī melnajam putnam lizda. Baltās pārslas, balto atbūtni, balto marmoru nu nomainījušas baltas akācijas; turpinās gan Dvīņu trīņi, kas izkaisīti visās autora grāmatās, gan Reģis, nu jau ceturtais. Brūverim neraksturīgi harmonisku un nesteidzīgu meditāciju izraisa skudru ceļš – gluži tāpat kā Sirdī melnajam putnam lizda, nemaz nerunājot par dziļi zemdegās ieslēptiem motīviem un variācijām, kas grāmatas sacementē ciešāk nekā acīm redzamie sakabinājumi. Ziedi zaudētājiem! autoram intonatīvi un jēdzieniski piebalso arī viņa pēcteči no pagātnes, zaudētājmākslas lielmeistari – leišu dzejnieki, Pols Verlēns (dzejolis Pār manu mūžu krīt..., kura pirmās rindas krājumā sēdēju parkā uz sola lasāms kādā epigrāfā), Georgs Trākls u.c., bet Helderlīns – arī biežs viesis Brūvera dzejā – laikam viņu vairs iztulkot nepaspēšot. Ziedi zaudētājiem! veidota pēc, nu jau var teikt, klasiski brūveriskā principa – četrdaļīga kompozīcija, caurviju motīvi, faustiskais līgums ar mūziku. Pirmā daļa Homo lūdens rudenī, sākusies ar „kārtējais gadsimts bīdās uz galu”, tā arī rit gala zīmē: pie gadsimta gala domas saistās ar visādiem citādiem gabaliem. Ir gaužām banāla ikdiena bez fantasmagoriskiem izlēcieniem, ja neskaita to, ka „kanālā aizpeld / kanālā / dzejnieka līķis bez steigas” – bet arī tā ir itin ikdienišķa mūsdienu ainava, jo dzejnieki arī dzīves laikā ir nesteidzīgi ļauži. Ir neatbildēts (neatbildams) jautājums, ko mūslaikos iesākt ar nemirstīgām dzejām. Ir dzejolis par zaļu sienāzi, ar kuru pa mūžības vārtiem gribēja iejāt Egils Plaudis, bet Brūveris vairās no zaļā sienāža, teikdams: „es mīlu dzīvi kā nātri / kas sadzeltās lūpās zied”. Un šās veselīgi dzelošās nātres toņkārtā vibrē viss krājums – atšķirībā no Sirdī melnajam putnam lizda, kas bija drūmāks par drūmu.

Izvēlējies par atspēriena punktu pienātroto šepatnību, Brūveris dodas mūžības virzienā. Protams, visupirms caur sevi, nodaļā mirdz sakāves zvaigzne aizvien apdzejodams savu „sakāves zvaigzni”, kas mirdz virs „uzvaru trūdiem”. Pārfrāzēdams Veidenbaumu, viņš esamību vienādo ar dzeju: „vēl dažas vai vairākas dzejas / un Grāmatai pienāk gals.” Pa ceļam – cikls Piezīmes Pamestā lidostā, gaisīgs un trausls krājuma „smaguma centrs”, kas, liekas, ir vēl viena variācija par iepriekšējās grāmatās apcerēto attekas tēmu. Pamesta lidosta – kā vieta, kur savulaik vienkopus tika savedināta zeme un debess (sapņa mehāniski materializēta projekcija), bet kura tagad ir atsvešināts tuksnesis ar grandiozu nekā nenotikšanas uzvedumu. Zināmā mērā negaidīta ir ceturtā daļa, kuru citos dzejoļu krājumos Brūveris allaž veidojis murgaini skaistu, pārlaicīgām vīzijām piesātinātu. Joprojām „gadsimti pakrūtē dur”, bet vairs nav biedīgo vīziju un „statisko momentu”, kad pa visām spraugām pusdienlaika stingumā vai naksnīgā miglā līda laukā pagājības rēgi. Nav arī balansēšanas starp „būt” un „nebūt”, kas bija tik spilgti izteikta Brūvera iepriekšējā grāmatā. Pat valodas (valodu) džungļi itin viegli caurredzami. Orientācija tik tradicionāla, ka Brūverim tas liekas pavisam netradicionāli – tiek mests gluži vai acīm skatāms tilts uz Frici Bārdu, Kārli Skalbi un gadsimta sākuma jaunromantiķiem: „tev jāšķērso pasaule klusiņām / lai nenotrīs rasa uz skaras”. Fonā, protams, jūsmīga nolemtība: „cik ierakstām smiltīs tik izdzēš vējš / cik izdzēš tik rakstām no jauna.” Bet apokaliptisko redzējumu vietā Brūveris piepeši atzīst – „viss ir tik vienkārši: mirstot neejam bojā”.

Brūverim ir dzejolis „tā, ko mēs saucam par dzeju”. Kāpēc ne vienkārši „dzeja”? Dzejoļa tekstā dzejas vārds nav pieminēts, ir tikai sirsnīgi intīmā „viņa”. Tas tāpēc, ka dzejas jēdziens izsaka pliku neko, ja nu vienīgi liecina, ka teksts sadrupināts pantos un rakstīts īsām rindiņām. Turklāt arī draņķīgas rīmes, kurās mūzām aizbāztas mutes, tāpat dēvē dzejas vārdā. Tas, ko mēs saucam par dzeju, varētu būt, piemēram, eņģeļu spalvas (ja vien mēs zinātu, ar ko eņģeļu spalvas atšķiras no zosu vai zvirbuļu spalvām). Ir „kaut kas”, kura apzīmēšanai nez kāpēc lieto burtus d,z,e,j,a. „Tā, ko mēs saucam par dzeju”. Kas viņa ir, kāpēc viņa vajadzīga, kāpēc dažs zaudēšanas mākslas virtuozs apsēsts ar dzejošanas indevi, kāpēc dažbrīd galīgi nesakarīgs vārdu kopojums ar smaili ietrāpa kāda mīklaina jušanas orgāna dziļi slēptā nervā – tas joprojām nav zināms. Cik noprotams, uzvarētāji (laikam „pingvīni brašie”, „kuri starojot bauda / nēģus zušus un lašus”) dzeju nelasa. Zaudētājiem tiek „tā, ko mēs saucam par dzeju”, kas, kā autors rakstīja pirms daudziem gadiem, esot „Domu Ziedi”. Iepriekšējās Brūvera grāmatas radīja apbrīnojami dzīvu iespaidu, ka autors teju teju grasās mirt. Ziedi zaudētājiem! – kāds gabals vēl ejams, skudrās raugoties: „…tu skudrā noraugies kas tavu delmu rāpo // iet dienas mēneši un gads aiz gada mijas / vai steigties pierādīt vai mēmi raudzīties / kā tik un tā nāk visu nolikt vietās Dievs / un smaržo vīgriezes aiz baltas griestu sijas.”

Diena, 04.06.1999

_______________________________

Vēl par Pēteri Brūveri:

_______________________________________

Pēters Brūveris Latvijas Literatūras centra datubāzē

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s