Nora Ikstena “Maldīgas romances”

Peldēties kopā ar zilu tīģeri

Nora Ikstena. Maldīgas romances. R., Jāņa sēta, 1997

Nora Ikstena Maldīgas romances Maldīgas romances ir Noras Ikstenas otrā īsprozas grāmata. Pirmā bija Nieki un izpriecas, kuru 1995. gadā izdeva Karogs. Vēl viņai grāmatā publicēta kultūrvēsturiska apcere par A. Rūmani-Ķeniņu Pārnākšana (1993). Ir pilnīgi veltīgi mēģināt pārstāstīt Noras Ikstenas stāstu sižetus, lai ar tiem pienācīgi iepazīstinātu lasītāju – tas ir apmēram tas pats, kas ķerstīt putna ēnu cerībā, ka tiks noķerts pats putns. Salīdzinot ar Niekiem un izpriecām, stāsti kļuvuši vēl gaisīgāki, trauslāki un plūstošāki – pavisam pazuduši krasie kontrasti un disonanses, kaut gan arī Niekos un izpriecās tādu nebija daudz. Īstenībā tie nemaz nav stāsti (arī pati autore no žanra apzīmējuma izvairās) – varbūt tie ir nieki, varbūt izpriecas, varbūt – romances, kas šoreiz patiesi varētu būt diezgan precīzs apzīmējums. Teksts it kā iznirst “ne no kā” un visbiežāk arī apsīkst bezmaz “pats no sevis”; stāsta vidū bez jebkādas pārejas var sākties cits stāsts, īstenība var pāriet sapnī un otrādi, pareizāk sakot, plaisa starp īstenību un sapni, vīziju vai ilūziju ir tik mikroskopiski maza, ka tai nav jēgas pievērst uzmanību. Darbība noris visai nosacītā, gluži vai dekadentiski estetizētā, taču vienlaikus ļoti pazīstamā vidē. Universālu kategoriju un sistēmu nav, precīzāk, tās savā uzmācīgajā pareizībā kļuvušas tik komiski pašpārliecinātas, ka tiek vienkārši atbīdītas malā.

Zināmā mērā Ikstenas proza – tā ir izvairīšanās māksla: no sižetisko klišeju lamatām, lasītāja uztveres stereotipiem, kritiķa koncepciju murdiem. Lāgiem liekas, ka stāsts cēlies no vienas vienīgas nejauši prātā ienākušas frāzes (iedomas, untuma, impulsa vai kā tamlīdzīga), kas apbrīnojami organiski augusi garumā un plašumā, nemitīgi spēlēdamās pati ar sevi un meklēdama starp vārdiem ieslēptās jēgas. Tas gan nenozīmē, ka teksti būtu “nejauši” un amorfi – struktūra tiem ir, taču tā atgādina nevis regulāru kristālisku režģi vai, kā tas parasti ir prozā, lineāru notikumu un epizožu virknējumu, kurā katrs elements loģiski saistīts ar citiem un iederas tikai tam paredzētā vietā, bet, piemēram, lietu, vēju vai ko vēl citu tikpat dabisku un nepārtrauktā kustībā esošu. Kaut gan – literatūrā ar dabiskuma jēdzienu jābūt uzmanīgam. Ja rodas vēlēšanās kādu tekstu nosaukt par dabisku, tad visdrīzāk tas nozīmē, ka dabiskums panākts ar ilgu un pamatīgu darbu. Citiem vārdiem, dabiskums – tā ir augstākās raudzes māksla. Šai sakarā kāds lādzīgs līķu vedējs no stāsta Skumju biljards pasaka vienu vienīgu, toties ļoti daudznozīmīgu frāzi: “Homo ludens.” Definētkārais prāts uzreiz sarosās un priecīgi izsaucas: viss skaidrs, spēlējošā literatūra! Autore māj ar sētas mietu un pati atzīstas šai grēkā. Maldīgās romances patiesi varētu klasificēt kā “spēlējošo literatūru”, ja vien mēs zinātu, kas literatūrā ir spēle un kas tā nav, kur beidzas spēle un kas sākas tad, kad tā beidzas; galu galā – varbūt visa literatūra ir viens liels spēļu laukums, kurā katrs spēlētājs izstrādā savus noteikumus.

Ikstenas prozu varētu uzlūkot arī kā smalkus metaforu tīmekļus. Taču ir pārmēru iegājies, ka, ieraugot metaforu, mēs uzreiz tiecamies to pārtulkot “skaidrā” valodā, vislabāk – aforisma skatā. Tā ir ļoti cilvēciska nosliece: nostīvēt zvaigznes no debesīm, sabērt konservu kārbā un grabināt sev pie auss. Zvaigznes, protams, no tā necietīs, kārba arī ne, tikai pats grabinātājs izskatīsies pagalam muļķīgi. Liekas, Maldīgajās romancēs no lasītāja tiek cerēts pavisam kas cits: turpināt kārtu kārtām audzēt metaforu mežģīnes – apmēram tāpat, kā to dara autore.

Īstenībā stāstu stāstīšana ir maģiska padarīšana, kas saistīta gan ar tāliem aizlaikiem, gan ar aizapziņas sfērām – un tas Ikstenas prozā jūtams ļoti labi. Maldīgajā stāstā aprakstīta kāda persona, kuru apsēdusi sapņu atšifrēšanas sērga. Tostarp šī persona jautā: ko nozīmē, “ja sapnī iet peldēties kopā ar zilu tīģeri?” Un, lūk: ja lasītājs spēj pateikt, ko īsti šī procedūra nozīmē, tad laikam gan viņam Noras Ikstenas prozu nav vērts lasīt.

Diena, 05.05.1997

__________________________________

Vēl par Noru Ikstenu:

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s