Rihards Bargais "Labi"

image Riharda Bargā dzejoļu krājums Labi (Atēna). Spriežot pēc grāmatas satura, nosaukums ir mājiens ar sētas mietu seksveikala Labi virzienā. Krājumu ievada tekstiņš, ko autors esot noklausījis skolas gados: „Pisties sisties / Tas nav grēks / Tas ir Mīlestības / Spēks.” Autors aizrautīgi turpina šo penterējumpantiņu poētiku: „Guli guli / Turot kuli / Zelē savu / Nodeguli;” „Divas maukas / Ielu slauka / Trešā mauka / Skrien pēc trauka” utt. (taisnības labad gan jāpiebilst, ka grāmatā ir arī drusku lirīgāki teksti – pārsvarā atrodami krājuma pirmajā trešdaļā, taču kules, maukas un pārējie profānās esamības aksesuāri tik monumentāli, ka puslīdz ierastākas poētikas dzirksteles apdziest zibens ātrumā). Autors speras pāri literatūras robežām paceltu galvu, kājas viņam nepagurst (literatūras teritorijas patiešām plašas), rīmē un provocē tik nepoētiski, ka neko daudz cūciskāk vairs nav iespējams, bet poētisko provokāciju klasiķi Rokpelnis un Zirnis stūrī sarkst un samulsuši klusē.

Droši vien nav liela jēga kārtējo reizi teoretizēt par to, ka šādi pekstiņi iz profānās kultūras sfēras gluži automātiski iekļaujas „augstajā” kultūrā – un, ja ne citādi, tad vismaz var kalpot par atspēriena punktu aizraujošām diskusijām par kultūras robežu mainību un plūstamību. Turklāt autors lāgiem izrīkojas diezgan rafinēti, starp monumentālajām maucībām ieslēpdams alūzijas uz tuvām un tālām teritorijām (absurda dzeja, Harmss, bērnu skaitāmpantiņi, sabiedrisko tualešu sienu grafiti; kāds lasītājs, atšķiris grāmatu, uzreiz uzķēra asociāciju ar rastamanu subkultūru, kas man bija paslīdējusi garām nemanīta). Citkārt ritmiskā penterēšana aizvedina līdz itin asprātīgam vai vismaz saprātīgam gala rezultātam (kā Predestinācijā, kurā pīpētājs ar cigareti aizsvilina „tantei invalīdu ratos” frizūru un pēc tam gremdējas refleksijās par Dievu). Taču, teiksim, Multenes („Čips un Čaps / Čips un Deils / Čipam kaps / Bet Deilam meils”) vai Piektdienas stundas („anna sakse apmīž paksi / anna sakse noliek kaksi”) liekas gluži vienkārši garlaicīgas. Iespaids apmēram tāds, it kā uz idiotismu mēģinātu atbildēt ar idiotismu – idiotiskāku nodarbību grūti iedomāties. Ir skaidrs, ka Labi pamatā ir dažas stipri primitīvas „formulas”, ar kuru palīdzību tekstus iespējams producēt tik ilgi, kamēr apnīk pašam autoram, vien nelaime tā, ka lasītājam no žāvām stīvi žokļi piemetīsies daudz ātrāk (starp citu, grāmatā nav lappušu numerācijas: teksts kā unikāla vienība neeksistē, ir tikai „formulu” iznākumi, kurus var kombinēt un kārtot jebkurā secībā un jebkādā skaitā).

Pieļauju, ka mana visai skeptiskā reakcija uz Labi varētu būt arī citāda, ja vien, pirmkārt, grāmatas priekšlapā – tur, kur parasti izsaka pateicības Kultūrkapitālam vai citiem grāmatas atbalstītājiem, – nebūtu lecīgi pasludināts: „Pēc atkārtota noraidījuma grāmata izdota bez Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalsta.” Ja reiz autors uzskata sevi par margināli, autsaideru, profesionālu provocētāju vai ko tamlīdzīgu, tad kāda velna pēc vispār uzbāzties tik oficiozai institūcijai kā Kultūrkapitāls? Ja nu vienīgi tāpēc, lai pēcāk varētu lielīties, kā viņu visi atraida un neviens nemīl. Otrkārt, šoreiz iesaiņojums smagi konfliktē ar saturu. Proti, grāmata saveidojusies traki cienījama un pretencioza – cietiem vākiem, uz laba papīra, turklāt ilustrēta ar fotogrāfijām (to lomu man nekādi neizdevās saprast – teiksim, kāds sakars varētu būt tulkotājai Silvijai Bricei ar blakus lasāmo tekstu Auto?). Taču marginālo tekstu poētika prasa atbilstošu iesaiņojumu. Varianti varētu būt visādi –brošūriņa uz draņķīga papīra ar autora piezīmēm rokrakstā, kārbiņa ar kartiņām, uz kurām nodrukāti dzejoļu teksti, tualetes papīra ruļļa imitācija, reti riebīgi noformēta vietne internetā… Galu galā – var arī nopirkt no hakeriem e-pasta adresu bāzi un piespamot pilnu internetu – iznāks lētāk nekā grāmatas izdošana, bet troksnis un publicitāte garantēta. Bet citādi – krājumā Labi kaut kā ir par daudz, lai patiešām paliktu labi, kaut kā – par maz, lai apvemtos. Vai otrādi.

Karogs, 11.2005.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s