Artūrs Rembo “Cirka zirgi auļos”

Artūrs Rembo. Cirka zirgi auļos. No franču valodas tulkojusi Dagnija Dreika. R., Daugava, 2005

image Iznācis pamatīgs Artūra Rembo (1854 — 1891) sējums Cirka zirgi auļos. Tajā lasāmi Rembo krājumi Dzeja, Gadalaiks peklē un Izgaismojumi. Tātad — būtībā viss Rembo "kanons" — teksti, kuri parasti prātā, piesaucot Rembo, un kuri stipri iespaidojuši XX gadsimta dzejas attīstību. Franču valodu nezinādams, protams, neņemšos vērtēt atdzejojumus, bet grāmatas iznākšanas fakts nudien īpašas atzinības vērts — vēl jo vairāk tāpēc, ka šādu fundamentālu pasaules literatūras klasiķu darbu kopojumi parādās pagalam reti. Turklāt teksti publicēti paralēli latviešu un franču valodā, grāmatā ir arī daudz ilustrāciju — fotogrāfijas, zīmējumi, rokraksti (tiesa, to kvalitāte gan varēja būt krietni labāka, tāpat nudien neredzu nekāda iemesla tam, kālab bildes, kolāžas darinot, ķibinātas kopā un klātas cita citai pāri, jo tās pašas par sevi ir pārāk interesantas un daudznozīmīgas, lai atļautos šādas apgrēcības). Bēdīgā kārtā lasītājs lielākoties par Rembo zina vien to, ka viņš meta mieru dzejošanai 19 gadu vecumā un šā iemesla dēļ vienā rāvienā ietika klasiķu panteonā. Tagad katrs var pārliecināties, kāds tad ir "īstais" Rembo.

Tiktāl viss labākajā kārtībā. Izdevums bezmaz ar kultūrvēsturisku nozīmi tamlīdzīgi. Bet tieši šīs "kultūrvēsturiskās nozīmes" dēļ arī dažas visai skeptiskai piebildes. Proti, Rembo dzeju tagad var lasīt daudz un dikti, bet par viņu pašu var uzzināt pliku neko. Grāmatu ievada pārdesmit rindiņu īss, frāžains un galīgi nesakarīgs atdze­jotājas priekšvārds. Vēl ir pavisam mīklaina Hronoloģija, no kuras gan var uzzināt, ka Rembo, lūk, 1871. gada 25. februārī pārdevis savu sudraba pulksteni, taču galīgi nekļūst skaidrs, kālab viņu uzskata par izcilu dzejnieku, jo, šķiet, lai nu ar ko, bet ar dzejošanu Rembo īpaši nav aizrāvies. Katrā ziņā — ja paļaujamies uz Hronoloģiju, dzīves laikā Rembo nav iznācis neviens dzejoļu krājums, tik vien kā bērnībā pāris publikāciju un pazīšanās ar Verlēnu (kura, protams, aprakstīta vien tālab, lai to vainagotu ar leģendāro šaušanos). Pēdējie desmit gadi — vispār miglā tīti. Droši vien anonīmais Hronoloģijas autors, pārliecināts, ka Rembo šai laikā grēkojis ar vergu tirdzniecību (es nepārspīlēju — ir lasīts arī par šādu mītu), nav vēlējies aptraipīt dižgara piemiņu.

Ir skaidrs, ka Latvijā nav un diez vai arī būs nopietni Rembo daiļrades pētnieki, kas varētu plaši un pamatīgi apcerēt viņa biogrāfiju un dzejas poētiku. Savukārt pār­publicēt kādu franču literatūrzinātnieka darbu, kas varētu kalpot kā ievads, — tā ir ķēpīga procedūra, kas prasa daudz laika un naudas. Taču vajadzēja pavisam maz — paņemt jebkuru puslīdz sakarīgu Rembo biogrāfiju un no tās sakompilēt kaut vai to pašu Hronoloģiju, tikai krietni detalizētāku, neaizmirstot, ka Rembo kādu laiku bija arī dzejnieks. Taču pagaidām Cirka zirgi auļos atstāj tādu kā pusratā palikuša darba iespaidu.

Karogs, 12.2005

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s