Rimants Ziedonis ”Nacionālais dēkainis – krokodilu mednieks”

Kāpēc Blūmentāls medīja krokodilus?

Rimants Ziedonis. Nacionālais dēkainis – krokodilu mednieks. R., Jumava, 2000

Arvīda Blūmentāla un Rimanta Ziedoņa Nacionālā dēkaiņa pirmsākumi meklējami pirms gadiem desmit, kad Ziedonis, apceļodams Austrāliju, cita starpā pabija arī krokodilu mednieka, opālu racēja un tūristu pievilinātāja Arvīda Blūmentāla, saukta arī par Krokodilu Hariju, alā un pēcāk publicēja pieredzētā aprakstu Austrālijai veltītā Karoga numurā. Nu Blūmentāla portretējums izvērsies krietni plašāks. Grāmatas virsraksts gan rādās visai mulsinošs. Tas tiesa, ka Blūmentāls bija dēkainis un medīja krokodilus, bet ko varētu nozīmēt jēdziens „nacionālais dēkainis” – tas galīgi nav skaidrs. Grūti iedomāties, ka Blūmentāls tiektos kļūt par vispārnacionālās dēkainības gara izteicēju vai vismaz apcerīgi gremdētos savas dēkainības nacionālajā raksturā.

Beidzamos gados jūtama tendence: visādi pasaules klaidoņi un piedzīvojumu meklētāji – un, izrādās, latviešiem tādu nav mazums – ievākojas grāmatās. Dažs publicē savas atmiņas par dienestu franču ārzemnieku leģionā, cits – par augstkalnu kāpieniem, vēl citi – par dzīvi Parīzes sabiedrības zemslāņos vai par Ēģiptes apceļošanu ar velosipēdu. Blūmentāla līdzinieks no Dienvidamerikas varētu būt Aleksandrs Laime, kurš meklēja zeltu pie pasaules augstākā ūdenskrituma un par kuru stāstīts nesen izdotajā Andra Stavro grāmatā Aleksandrs Laime un viņa zelta upe. Nacionālā dēkaiņa lielāko daļu aizpilda paša Blūmentāla sarakstītās grāmatas Latvietis – krokodilu mednieks Austrālijā pārpublicējums. Te nekas daudz nav piebilstams – tie ir patiesi aizraujoši un veikli aprakstīti pieredzējumi Austrālijas tuksnešos un purvājos piecdesmito gadu otrajā pusē, kad Blūmentāls sāka nodarboties ar krokodilu medīšanu. Vienīgi nav skaidrs, kālab pārpublicēta arī grāmatas pirmā nodaļa, kurā lasāms stipri paviršs pārskats par Austrālijas vēsturi un nu jau sen novecojušas laikrakstu ziņas par aborigēnu dzīvi.