Jānis Škapars "Barjerskrējiens"

image Ja ātrumā nepieciešams izvēlēties primitīvu, virspusēju, tomēr izteiksmīgu simbolu, kas raksturo Staļina vai Hruščova laiku, nav tālu jāmeklē: pietiek ar lēģera sargtorni pirmajā un nepārredzamiem kukurūzas laukiem otrajā gadījumā. Jau no pirmā acu uzmetiena skaidrs, par ko ir runa. Ar Brežņeva laiku ir citādi. Kaut kas izplūdis, miglains, bez precīzi definētiem orientieriem, nekādu pārspīlējumu – nedz ļaundarībās, nedz muļķībā, ja vien par pārspīlējumu neuzskata pašu šo bezveidību un pelēcību. Jautājumu var formulēt arī citādi: kādus nospiedumus atmiņā un kultūrā atstājuši sešdesmito gadu beigas un septiņdesmitie? Ir taču skaidrs, ka vismaz daļēji Brežņeva laikā meklējamas vēlāko satricinājumu saknes. Tomēr nāksies ilgi prātot, pirms atmiņa reanimēs kādu ievērības cienīgu faktu vai notikumu. Vēstures purvājs, ja ne slīkšņa, kurā bez pēdām pazuduši visi labie/sliktie darbi.

Turpināt lasīt