Gundega Repše "Bāreņu nams"

image Lasot Gundegas Repšes romānu Bāreņu nams (Dienas Grāmata), jau no pirmajām lappusēm šķiet, ka pagātne atgriežas (vai – autore atgriežas pagātnē): gan personāži, gan dekorācijas liekas jau manīti – Stigmā (krājumā Septiņi stāsti par mīlu, 1992), Šolaiku bestiārijā (1994) un – mazākā mērā – romānā Sarkans (1998). Grūti pateikt, cik apzināti, tas darīts, bet paralēles un lāgiem tiešas sakritības ar Repšes deviņdesmito gadu prozu acīmredzamas, vismaz – tās ir krietni jūtamākas nekā saistība ar patlaban topošo triloģiju Smagais metāls. Tie paši eksaltētie ļauži, Bāreņu namā gan drusku novecojuši, bet tāpat apmargoti ar intelektuālām mežģīnēm un joprojām kāri pēc sirdi plosošām melodrāmām, jau pazīstamā mazā, daļēji izolētā pasaulīte, kas, norobežota no reālās esamības, stipri atgādina teātra skatuvi, tie paši mājieniem, pusvārdiem un noklusējumiem piesātinātie monologi..

Turpināt lasīt