Romāns šampinjonu mērcē

Laima Muktupāvela. Šampinjonu derība. R., Daugava, 2002

image Laima Muktupāvela līdz šim presē publicējusi stāstus (iespējams, dažam atmiņā palicis Feliksa Baranovska vārds – tā arī ir viņa; Šampinjonu derības centrālā persona tāpat aplaimota ar Baranovskas uzvārdu), rakstījusi arī lugas. Šampinjonu derība ir viņas pirmais romāns.

Trejdeviņu zemju, laimes meklēšanas, aizej tur – nezin kur, garās pupas u. c. arhetips joprojām turpina darboties – gan literatūrā, gan realitātē. Laima Muktupāvela sapin abus kopā: pati braukusi uz Īriju laimi/naudu meklēt – un uzrakstījusi par to romānu, kurš gan, uzreiz jāpiebilst, vispirmām kārtām ir nevis reālās pieredzes atspoguļojums (tomēr, cik noprotams, arī reālu pieredzējumu tajā netrūkst), bet gan tieši romāns – apbrīnojami dzīvs, āķīgi izstrādāts un aizraujošs lasāmgabals. Īva Baranovska dodas uz Īriju laimi meklēt. Laimi neatrod, toties jau pirmajās nodaļās nonāk cietumā, tiesa, tikai uz īsu brīdi. Pēc tam spiesta iejusties baltās verdzenes ādā (romāna apakšvirsraksts gana daiļrunīgs: Melnie balti ķeltos). Bēg no verdzības, atrod jaunu vietu, kur verdzība mazliet liberālāka. Pasaule lēnā garā galē Īvu nost, bet viņa, apveltīta ar apskaužamu optimisma devu, spurojas pretī. Satiek daudzus neciešamus, grūti paciešamus un pat itin sakarīgus ļaužus. Beigu galā brauc atpakaļ uz Latviju. Tas būtībā viss, kas notiek romānā. Drūma un pelēka ikdiena bez jebkādas ķeltiskas eksotikas, šampinjonu lasīšana no agra rīta līdz vēlam vakaram komplektā ar šampinjonu pusdienām (taupības nolūkos).

Turpināt lasīt