Roberts Mūks “Manas dzīves involūcija un 33 jaunākie dzejoļi”

„..var dzejot tikai par nedzejošanu”

Roberts Mūks. Manas dzīves involūcija un 33 jaunākie dzejoļi. R., Likteņstāsti, 1997

Manas dzīves involūcija… ir Roberta Mūka desmitā grāmata, kas iznākusi Latvijā; tā turpina apgāda Likteņstāsti dzejdaru dzīvesstāstu mazgrāmatiņu sēriju. Īsi pirms tās Karogs izdeva Mūka apceri Dieva pērtiķa zīmē. Domas par “pasaules galu”, kuru šeit pieminu tālab, ka abas grāmatas ir cieši saistītas – un ne jau tikai tāpēc, ka tapušas apmēram vienā laikposmā. Būtībā Mūks dzejo un filozofē par vienām un tām pašām būšanām (ļoti bieži arī par nebūšanu “kā tādu”) – un palaikam ir grūti izprast, vai viņa dzeja ir komentārs viņa filozofiskajiem darbiem vai otrādi; vai arī – gan dzeja, gan filozofija cēlusies no viena avota. Tas arī ir visticamākais, jo autobiogrāfiskajā Pašintervijā viņš stipri vien poetizē filozofijas jēdzienu: “Ja mani Latvijā mēdz dēvēt par filozofu, tad es gan gribētu, lai cilvēki šo vārdu saprot etimoloģiskā nozīmē, proti, kā “viedības mīļotāju”. Filozofija, ko vēl šodien māca universitātēs, mani vairs neinteresē, jo tā nav nekas vairāk kā derīga un nepieciešama smadzeņu vingrināšana”. Citiem vārdiem, prom no prāta radītajām sistēmām un struktūrām, prom no racionālās loģikas sašaurinātās un formalizētās pasaules, prom arī no tehnoloģiskās civilizācijas (tā spoži kritizēta Dieva pērtiķa zīmē) – un taisni “mirkļu mūžībā” un jo sevišķi “tukšumā kā kādā katedrālē” iekšā.