Aivars Kļavis "Rīgas kuprītis"

Aivars Kļavis Rīgas kuprītis 2005. gadā iznāca Aivara Kļavja vēsturisko romānu triloģijas Viņpus vārtiem pirmā grāmata Adiamindes āksts. Nu – otrā grāmata Rīgas kuprītis (Nordik). Adiamindes ākstā darbība lielākoties norisinājās XVIII gadsimtā – sākot no dažām Ziemeļu kara epizodēm līdz Garlībam Merķelim, kurš grasās ķerties pie Latviešiem. Savukārt Rīgas kuprītī vēstīts par XIX gadsimtu, lāgiem aizklīstot līdz XV un XVI gadsimta mijai (līdzīgas atkāpes tuvākā un tālākā pagātnē bija Adiamindes ākstā).

Jau apcerēdams Adiamindes ākstu, pieminēju tādu kā „miglas efektu”: romāna personāži izslīd no laiku miglas – uz mirkli, dažkārt garāku brīdi – un pēc tam atkal pagaist, lielākoties uz neatgriešanos. Nekas netiek izstāstīts „līdz galam”, ko it kā prasītu vēsturiskā romāna specifika un arī lasītāja pieredze: par vēsturi parasti tiek dēvētas norises, kuras ir „pabeigtas” un kuras var izklāstīt no sākuma līdz beigām, noteikti piekabinot klāt prātīgu un sadzīvē noderīgu „vēstures mācību” vai ko tamlīdzīgu. Līdz ar to gan personāžu kontūras, gan sižeta struktūra it kā izplūst – romānu veido fragmentu kombinācija, no kuras grūti gūt kādu vienotu priekšstatu. Tāpēc radās jautājums: vai šī „miglas poētika” patiešām ir efekts, vai arī autors vienkārši nav spējis savākt daudzās sižetiskās līnijas un sānlīnijas vienkopus?

Turpināt lasīt