Idejas par idejām

Ideju vēsture Latvijā. Jaunā strāva – 20. gs. sākums. Antoloģija. Sastādītāja un zinātniskā redaktore Dr. Phil. Ella Buceniece. 1. daļa. – RaKa, 2005; 2. daļa. – RaKa, 2006

image Ideja par antoloģiju Ideju vēsture Latvijā radās jau astoņdesmitajos gados, taču tās pirmais sējums Ideju vēsture Latvijā. No pirmsākumiem līdz XIX gadsimta 90. gadiem iznāca tikai 1995. gadā. Tagad – nākamais sējums divās daļās, kurā ietverts laikposms no Jaunās strāvas līdz XX gadsimta sākumam, lāgiem ieklīstot arī XX gadsimta divdesmitajos gados. Tātad antoloģijā iekļauts, iespējams, vissarežģītākais posms latviešu kultūras vēsturē, kad samērā īsā laikposmā, aptuveni trīsdesmit gados norisa kaut kas līdzīgs „ideju sprādzienam”. No vienas puses – nacionālā un sociālā atmoda, visādu veidu dumpošanās, valstu brukšana un tapšana. No otras – literatūras, mākslas un „kultūras vispār” procesu aktivizēšanās, turklāt jāatceras, ka fonā ir teju vai visa pasaule, un daudzviet analoģiski procesi realizējas krietni izteiksmīgāk, tāpēc lielākoties nav skaidrs, kuras idejas dzimušas šepat, kuras – importētas no Vācijas, Krievijas vai vēl kurienes. No trešās – eksakto zinātņu un tehnikas progress. Papildus haosu rada tas, ka antoloģijā aplūkotais laikposms ne tuvu nebija viendabīgs – trīsdesmit gados daudzas idejas paspēja piedzimt un nomirt ātrā nāvē; tāpat grūti fiksēt kaut kādu „maģistrālo sižetu”, kuru varētu uzskatīt par šā laikposma mugurkaulu un no kura kā ribas atzarotos citas, tam pakārtotas idejas. Jaunstrāvniekiem maz kas kopīgs ar gadsimtu mijas modernistiem, nemaz nerunājot par divdesmito gadu domātājiem, rakstītājiem un darītājiem.Turklāt daža persona, neko daudz nemainot savus uzskatus, pārliecību vai estētisko ievirzi, pamanījās piedalīties vai visos lūzuma punktos (vispirmām kārtām, protams, Rainis), bet, piemēram, Viktors Eglītis no neganta dekadenta pārkvalificējās par truli maniakālu konservatoru. Taču visi viena laika cilvēki un arī inspirācijas avoti visiem vieni un tie paši.

Turpināt lasīt