Harijs Gulbis “Degoši debesu akmentiņi”

Ripo, ka klab vien

Harijs Gulbis. Degoši debesu akmentiņi, Preses nams, 1998

image Kopš Harija Gulbja iepriekšējā romāna Doņuleja aizritējuši jau 17 gadi. Tagad – romāns Degoši debesu akmentiņi. Tas ir traģikomisks lasāmgabals par skolotāja Ērika Ķestera dzīvi un darbiem – no agras bērnības līdz nāvei, no trīsdesmitajiem līdz deviņdesmitajiem gadiem. Jāpiebilst, cik noprotams, pats romāns iecerēts varbūt ne jau gluži traģisks, tad vismaz dramatisks, bet komiskais elements nācis klāt negribēts, tāpat kā komiskas liekas TV seriālu kaislības. Romāna sākumā Ķesteris 66. dzimšanas dienas priekšvakarā, iedziļinādamies Aurēlija apcerē Pašam sev un aplūkodams dzimtas Bībeli, mazpamazām sāk apcerēt savu biogrāfiju. Aizrit apaļš gads līdz nākamajai dzimšanas dienai, un šai laikā lasītājs tiek iepazīstināts gan ar šā gada norisēm, gan ar visiem Ķesterim piederošajiem 66 gadiem. Bērnībā viņš dzīvo kādā mazpilsētā un laukos pie vecmāmiņas, pēc kara studē vēsturi, aizraujas ar mūziku, spēlē ballīšu grupā, apprecas, audzina bērnus, ir skolotājs, izglītības sistēmas funkcionārs, stājas partijā, vada korus un plūc laurus Dziesmu svētkos, šķiras, pēcgalā ir pensionārs.

Vārdu sakot, Degoši debesu akmentiņi ir tipisks vēsturisks komikss, kurā autors ar Ķestera biogrāfijas starpniecību tiecies raksturot viņa caurdzīvotos laikmetus, līdz ar to parādot, kas viss bijis jāpiedzīvo latviešu tautai. Svarīgākā atšķirība no citiem šāda veida komiksiem – traģisko vaimanu nots nav pārmēru izspīlēta; Ķesteris ne vien pats caurcaurēm ir vidusmēra cilvēks, bet arī viņa biogrāfija ir diezgan vienmuļa un līdzsvarota. Ķesteris gausi kuģo pa straumi, veiksmīgi apiedams lielākos mutuļus un izmukdams no agresīvākajām haizivīm – viņu neko daudz neķer ne karš, nedz pēckara represijas, ja nu vienīgi kāds čekists lāgiem maigi uzknābj.