Feminisms un literatūra

Vai vīrietis var būt feminists?

Feminisms un literatūra. R., Zinātne, 1997

Mani mūždien mulsinājis fakts, ka šur tur pasaulē dažas literātes, dēvēdamās par feministēm, izdala sevi atsevišķā minoritātē. Kāpēc tas tā, mēģināju noskaidrot rakstu krājumā Feminisms un literatūra. Nekā. Apstiprinājās tikai manas sākotnējās aizdomas: feminisma literatūra ir teksti, kurus sacerējušas sievietes par sievietēm un kurus drīkst lasīt arī vīrieši. Šķiet, visprecīzāk šo problēmu ir formulējusi Valda Čakare: “Vai bioloģisko un kultūras nosacīto atšķirību rezultātā sievietes raksta citādi nekā vīrieši, un kā šī citādība izpaužas? (..) Un kas vispār ir femīnais diskurss – realitāte? mirāža?” Manuprāt, tā tomēr ir mirāža, bet ar laikmetīgu korekciju. Proti, mūslaiku kultūra tiecas visas mirāžas pārtapināt realitātē, bet visas realitātes – mirāžā.

Krājums Feminisms un literatūra ir pirmā feminismam veltītā grāmata Latvijā. Autores – literatūrpētnieces un filozofes; starp viņām kontrabandas ceļā iekļuvuši arī divi vīriešu kārtas pārstāvji. Ir gan “skats no iekšpuses”, t.i., no Latvijas, gan arī skats no rietumpasaules (nekādas būtiskas atšķirības starp šiem skatpunktiem nebija jūtamas). Grāmatas pirmajā daļā Ausma Cimdiņa un Ella Buceniece konspektīvi ieskicē feminisma vēsturi un feminisma teoriju aprises (jo – ir vismaz pāris desmiti dažādu feminismu). Tostarp – dažas ārkārtīgi interesantas problēmas. Piemēram, angliski runājošajā pasaulē apsēstās (radikālās) feministes atsakoties atzīt vēstures jēdzienu, jo angļu history (vēsture) nozīmē his story (viņa, t.i., vīrieša stāsts), tāpēc feministes history vietā grasoties veidot her story (viņas stāstu). No šejienes – jautājums: ko gan apsēstās feministes iesāktu Latvijā, kur pat vēsture jau sieviešu dzimtē? Jo sevišķi interesants likās biologa Artura Mauriņa raksts Ekofeminisms: temporālie aspekti, kurā feminisms aplūkots ārkārtīgi plašā kulturoloģiskā kontekstā ar domu: pie kāda gala tas viss novedīs? Citiem vārdiem – vai feminisms nav tikai signāls par daudz dziļākām un būtiskākām izmaiņām sabiedrībā? Bez šaubām, tā ir doma, kas pagaidām var pastāvēt tikai jautājuma formā.

Turpināt lasīt