Arvīds Dinijs Deģis “Siržu bokss”

Arvīds Dinijs Deģis Siržu bokss Uzreiz jāsaka, ka Arvīda Dinija Deģa dzejoļu krājums Siržu bokss (Passion Book) piederīga kuriozu sfērai. Vispirmām kārtām par to parūpējies pats poēts (noprotams, ka viņš arī izdevējs), uzcītīgi „pozicionēdams” grāmatu kā tikai un vienīgi erotisko dzeju. Mūslaikos erotika ir gluži pašsaprotama, visviens, proziska vai poētiska teksta sastāvdaļa – un nudien neredzu jēgu izcelt kādu tekstu tikai tāpēc, ka tajā dominē erotiskā tēma. Protams, te var iebilst, ka pastāv grāmatas mārketings, jau piesauktā pozicionēšana un tamlīdzīgas būšanas, bet arī šādas izrīcības liekas stipri bezjēdzīgas tirgū, kur grāmatas eksemplāru skaits rēķināms labi ja dažos simtos.

Uz pirmā vāka – balts uz melna: „Tikai pieaugušajiem.” Grāmata ieplēvēta kā kārtīgs porņuks, „lai ar to kā ar karstām oglēm neapdedzinātos bērni” (tā paskaidrots priekšvārdā). Uz ceturtā – draudi un solījumi: „Šī grāmata noteikti kļūs par retumu un deficītu. [..] ..un Jūsu mīlas dzīve atplauks no jauna.” Štrunts par to, katrs var reklamēties pēc savas gaumes un saprašanas, bet komiskākais ir tas, ka, izrādās, Siržu boksa patiesā „vieta Tavā mājas bibliotēkā” esot kaut kur starp Virzas Biķeri, Čaku, Ziedoni, Baltvilku un citiem letiņu klasiķiem, pa vidam nez kāpēc apgalvojot, ka Biķeris esot deficīts un piesaucot kaut kādus mistiskus šo autoru „kases panākumus”. Vienvārdsakot – zvērā. Dzīvs klasiķis, kases panākumiem bagāts, šepat degungalā.

Tālāk – priekšvārds: „Jums – kaunīgi sarkstošie puritāņi [..] – es metu šo izaicinājuma cimdu ar kairi dzelošu ziedu.” Ar to vis nepietiek: „…šī grāmata nav uzskatāma par provokāciju vai niekkalbja literāro eksperimentu, bet gan par pretenziju uz pilnvērtīgu mākslas darbu.” Un, ja arī ar to par maz, tad: „Autors apzinās, ka ar šīs grāmatas laišanu tautās varētu izpelnīties nievājošas, sarkastiskas piezīmes vai nepelnītu kritiku, iespējams, ka akmeņus metīšot tieši tie, kas paši nav augsti tikumīgi, bet ir iekšēji izkurtējuši.”

Turpināt lasīt