Ausma Cimdiņa “Dzīve tekstā. Raksti par literatūru”

image Iznācis pamatīgs iepriekšējo gados izdoto tekstu vērtējums – Ausmas Cimdiņas rakstu krājums Dzīve tekstā. Raksti par literatūru (Atēna), kas ietver autores dzīvošanos pa tekstiem no 1999. līdz 2005. gadam (senākas apceres bija lasāmas Cimdiņas grāmatā Teksts un klātbūtne, 2000). Taisnību sakot, man šādi presē publicētu rakstu kopojumi allaž atgādinājuši autora atskaitīšanos par to, ka, lūk, jūs, cienījamo lasītāj, nemaz neziniet, ka es tik un tik ilgā laikposmā neesmu vis gurķojies, bet cītīgi strādājis – publicējis rakstus presē un referējis konferencēs. Kritiķa darbību lielā mērā ietekmē nejaušības – pasūtījumi vai pēkšņi impulsi nejauši izlasītas grāmatas ietekmē, tāpēc arī rakstu krājums parasti atstāj neobligātuma iespaidu. No vienas puses – šāds iespaids rodas arī no Cimdiņas grāmatas, jo visaptverošu priekšstatu par latviešu literatūru attiecīgajā laikposmā no tās nevar gūt – tad būtu vajadzējis rakstīt daudz vairāk. No otras puses – grāmata itin veiksmīgi strukturēta četrās sadaļās, kas labi raksturo autores interešu sfēras. Pirmā – Literatūras vēsture un teorija (Čaks, Akuraters, Vācietis, Mauriņa); otrā – Recenzijas (aktualitātes: desmit recenzijas par ļoti atšķirīgu autoru grāmatām); trešā – Apceres un pārskati (izplūdusī sadaļas virsraksta jēga liecina, ka tajā no visa kā pa druskai); ceturtā – Sarunas par dzīvi un literatūru (Cimdiņas intervijas un intervijas ar Cimdiņu).

Turpināt lasīt