Pauls Bankovskis “Drēbes jeb Ādama tērps”

image Paula Bankovska mazais romāns Drēbes jeb Ādama tērps (Jāņa Rozes apgāds, 2006) iekļaujas starptautiskā projektā, kurā tiek radītas dažādu mītu mūsdienu interpretācijas (latviski pagaidām lasāma Atvudas Pēnelopiāde un Peļevina Šausmu ķivere). Jau romāna virsraksts vēsta, ka Bankovskis ceļo uz pašiem cilvēces pirmsākumiem, kad kopš pasaules radīšanas pagājusi knapi nedēļa. Tas nekas, ka darbība noris mūslaikos: mīti vieno laikmetus; vienas un tās pašas vēstījuma struktūras funkcionēja gan tolaik, kad Dievs patiešām bija Dievs (pasaules radīšanas aina veidota pēc principiem, kas pēcāk iekļāvās reālisma kodā), gan patlaban, kad Dieva lomu pieticīgi uzņēmies Bankovskis (romāns ietverts gredzenā: gan sākumā, gan beigās citādi itin reālistiskajam vēstījumam mazliet skumji lirisku migliņu pārklāj kāda persona, kas visticamāk ir autors, viņš arī romāna pasaules radītājs un valdnieks).

Sižets apmēram šāds. Krietni padzīvojušais Ādams atmostas slimnīcā bez ribas. Nekāda jūdaisma, nekādas kristietības – gluži vienkārši, dakterējot tuberkolozi, viņam izoperēta riba. Taču pats trakākais – Ādams aizmirsis gan to, kas ir viņš pats un ar ko nodarbojas, gan savu biogrāfiju, gan tuviniekus. Tālāk Ādams nonāk sievas Lilitas gādībā un izmisīgi pūlas atcerēties, kas viņš īsti ir. Seko dažādu peripetiju virkne: izrādās, Lilita nemaz nav Ādama pašreizējā sieva, vēl ir Ieva, ir arī Ādama īstā sieva, kas audzina viņa un Lilitas dēlus; sava loma sižetā ierādīta ābolam, čūskai, miniatūram paradīzes modelim uz jumta utt. Vārdu sakot, ar spēles aksesuāriem viss labākajā kārtībā – alūzijas klājas kārtu kārtām un sapinas visjokainākajās kombinācijās. Neraugoties uz to, ka klišeja par Ādamu un Ievu komplektā ar Lilitu no daudzkārtējās atkārtošanas visdažādākajās mākslas sfērās pamatīgi ieēdusies smadzenēs, romāns lasāms ar aizrautību, jo klišeja lieliski kontrastē un konfliktē ar Bankovska viscaur reālistiskos toņos ieturēto pastāstiņu par rakstnieka Ādama ķibelēm un sevis meklējumiem. Netraucē pat pārmēru kariķētais Lilitas dēmoniskums – viņa sanākusi tāda drusku ķerta vella mātīte, kuras izdarības, ja ne citādi, vismaz spēj izklaidēt lasītāju. Romāns pasludina neatkarību no mīta – un viņam tas izdodas, vienlaikus saglabājot savstarpējo saspēli.

Turpināt lasīt