Amanda Aizpuriete “Nakts peldētāja”

Peldēšanās virs bezdibeņa

Amanda Aizpuriete. Nakts peldētāja. R., Daugava, 2000

image Jau gadus trīs bija zināms un lāgiem arī presē vēstīts, ka dzejniece Amanda Aizpuriete ķērusies pie ragiem romāna vērsim un mēģina to iegrozīt sev patīkamā virzienā. Nu saveidojusies Nakts peldētāja, savā 110 lappušu apjomā īsti piedienīga pašreizējai prozistu apsēstībai ar sadistiski apcirptiem romāniem. Romānu veido divas daļas. Pirmā – eleganti nostalģiska astoņdesmito gadu attīstījušamies sociālisma kulminācijas fāzes bilde ar klasiskām dekorācijām: klusie letiņu disidenti savā pažobelē sūc draņķīgus vīniņus un pīpē zālīti, dažs rīmē pantus, neko nepublicēdams, cits lamā miličus, bet visi kopā no sirds vienojas brīnumjaukā nekānedarīšanas meditācijā. Tas – fonā, bet uzmanības centrā ir tobrīd tīņa vecuma meiča Vita Laukmane un viņas īsais un caurcaurēm drūmi pelēkais mīlas romāns ar no Maskavas atklīdušu krievu rakstnieku, lojālu padomju kultūras apdzejotāju. Un viss, ja neskaita, ka šis Maskavas dzejdaris pa vidam laupa Vitai nevainību, ko gan diez vai vajadzētu uztvert kā krievu/latviešu vēsturisko attiecību simbolu.

Otrā daļa: dekorācijas strauji mainās. Ir deviņdesmito gadu nogale, Vita Laukmane ir tulkotāja, trūcīga un sadzīves ķibeļu izmocīta divu bērnu māmiņa; pirms kāda laika pagalam bēdīgi noslēgusies viņas ģimenes dzīve. Pareizāk sakot, Vitas Laukmanes vairs nav – viņa ir pagaisusi no šīspasaules bez pēdām, palikuši vien viņas paziņas, kas atbild uz kāda mīklaina tipa jautājumiem. Saprotams, visi melo, dažs tīšuprāt, cits varbūt tikai tāpēc, ka jautājumi formulēti aplam, vēl cits vienkārši šo to noklusē. Mazs ieskats Vitas dienasgrāmatā. Viņas iekšējie monologi. Vēl – atgādinājumi par Vitas jau virsrakstā piesaukto noslieci uz naksnīgo peldēšanos jūrā. Tas arī viss, kas lasāms romāna simts lappusēs. Un te nu jāsaka – nekā sevišķa, bet tomēr – kāpēc šis kamerstilā ieturētais un mazliet skumīgi liriskais lasāmgabals atstāj tik spēcīgu iespaidu? Bez šaubām, romāns veidots ar profesionāļa roku, tāpēc mazie un no pirmā acu uzmetiena vieglprātīgi nebūtiskie teksta fragmenti, no kādiem saķibināta Nakts peldētāja, nebūt nav tikai sadzīves izmocītās sievietes drūmās ikdienas bildes. Fragmenti gana daiļrunīgi, lai izvadātu lasītāju pa visādiem esamības slāņiem. Bet tas piedienīgs mūslaiku īsromānu poētikai.

Turpināt lasīt