Inga Ābele "Paisums"

Inga Ābele Paisums Ingai Ābelei iznācis otrais romāns Paisums (Dienas Grāmata, 2008). Viņas pirmais romāns Uguns nemodina (2001) likās līdzīgs garam stāstam, kas mazliet varmācīgā manierē, papildinot centrālo sižeta līniju ar jaunām detaļām un norisēm, pārmēru izstiepts garumā. It kā viss savā vietā, tomēr par romānu to negribējās saukt. Savukārt, lasot stāstu krājumu Sniega laika piezīmes (2004), likās, ka dažam stāstam par šauru tam atvēlētajās lappusēs (īpaši tas sakāms par diptihu Mainīga virziena vējš. Vīrietis un Mainīga virziena vējš. Sieviete – neatkarīgiem, tomēr saistītiem tekstiem; šie stāsti piesaukti arī tāpēc, ka tajos, uzmanīgāk ielūkojoties, nojaušamas dažas Paisuma poētikai raksturīgas iezīmes). Ābele prozā romānista atvēziens un domāšana jūtama jau no pirmā acu uzmetiena – viņas iepriekšējie darbi nemitīgi it kā balansēja starp stāstu un romānu. Par Paisumu uzreiz jāsaka, ka tas ir īsts, klasiska modernisma garā uzmeistarots romāns, ja vien patlaban iespējams pateikt, kas ir īsts romāns, nelietojot daudznozīmīgas pēdiņas, un kas vispār ir romāns.

Turpināt lasīt