Literatūras gada balva 2010. Finālisti. Maima Grīnberga: „..neesmu ložmetējnieks un vīrietis”

Maima Grīnberga tulko no igauņu un somu valodas. Viņas latviskotais somu klasiķa Veines Linnas „Nezināmais kareivis” (oriģinālā publicēts 1954. gadā) ir viens no Literatūras gada balvas finālistiem tulkojumu nominācijā.

Maima GrīnbergaLiteratūras gada balva 2010 Guntis Berelis. Kā tas gadījās, ka nonāci līdz igauņu un somu valodai, turklāt laikā, kad ziemeļvalstu valodas Latvijā vēl nebija nedz aktuālas, nedz populāras?

Maima Grīnberga. Tas bija pats loģiskākais iznākums, kāds manā gadījumā varēja būt. Tēvs bija igaunis – viņš gan nekad ģimenē nav dzīvojis, pat redzējusi viņu neesmu, bet mamma, būdama skolotāja, turklāt vēl apņēmīgas dabas, ne tikai uzskatīja, ka igauņu valoda man jāzina, bet arī darīja visu, lai es to zinātu. Jau no pirmās klases vasarās mēnesi dzīvoju Igaunijā – un bērniem jau valoda ātri pielīp. Vēlāk divus gadus mācījos Latvijas Universitātē, tur man īsti nepatika – un kur citur es varēju iet, ja ne uz Tartu Universitāti, kur beidzot apguvu arī igauņu valodas gramatiku un neatlika nekas cits, kā iemācīties somu valodu, kas bija obligātais priekšmets.

G. B. Literatūras tulkošana – tā ir tikai viena no daudzajām valodu zinātāja iespējām, turklāt finansiāli ne pati ienesīgākā. Kas tevi pamudināja izvēlēties tieši tulkotājas darbu?

M. G. Mamma savā prātā bija izfunktierējusi, ka šitam skuķim noteikti jābūt tulkotājam, tāpēc arī pamazām virzīja uz to pusi. Un mani kā lielu lasītāju patiešām šāds ceļš vilināja. Universitātē nepiedalījos nekādās pedagoģiskajās praksēs, vienmēr noformēja, ka man ir kāds tulkošanas speckurss vai kas tamlīdzīgs. Pēc universitātes beigšanas, strādādama „Izglītībā un kultūrā” par korektori, uzrakstīju divus mazus rakstiņus, un pēc tam mani nez kāpēc ielika par kultūras nodaļas vadītāju. Kaut kā avīzes lapas vajadzēja aizpildīt, visvienkāršākais – pašai ķerties pie tulkošanas. Mazliet vēlāk Irēna Auziņa apjautājās, vai es negribu iztulkot Enna Vetemā „Kristīgos ļaudis” – protama lieta, ka gribēju, – un tā tas pamazām aizgāja.

Turpināt lasīt