„Arestēti ir tikai serveri. Pašas e-bibliotēkas darbība nav apturēta.”

Saruna ar Edmundu Vanagu un Arni Nīcgali

image Pirmā saruna ar Edmundu Vanagu notika septembra beigās (tā izlasāma šeit) – īsi pirms e-bibliotēkas atvēršanas. Toreiz daudz tika spriests par e-bibliotēkas un e-lasīšanas specifiku, apcerēts e-bibliotēkas tapšanas process un iezīmētas cerīgas nākotnes aprises. Turpmākajos mēnešos e-bibliotēka strauji ieņēma manāmu vietu kultūras ainavā, par ko liecina kaut vai tas fakts, ka tajā reģistrējušies jau vairāk kā 40 000 lasītāju. Taču 18. martā e-bibliotēkas serveri tika arestēti, un e-bibliotēkas vietā patlaban ir pagaidu lapa.

Manuprāt, svarīgākais patlaban nebūt nav fakts, ka serveri ir arestēti, un pat ne tas, ka e-bibliotēka varētu būt pārkāpusi likumu, bet gan jautājums par to, kāpēc vispar varēja rasties šāda situācija. No vienas puses, e-bibliotēka ir pārliecināta, ka darbojas likuma noteiktajos ietvaros (iesaku pārvarēt juridiskās terminoloģijas, pantu un paragrāfu brikšņus un rūpīgi izlasīt E-bibliotēkas darbības tiesisko pamatojumu). No otras – ir autori un izdevēji, kas pārliecināti, ka e-bibliotēka pārkāpusi likumu. Abas puses stāv un krīt par savu taisnību. Preses publikācijās parādījušās tikai atsevišķas no konteksta izrautas frāzes, kas nerada nekādu skaidrību un tikai inspirē tālākus bezjēdzīgus strīdus bez jebkādas sakarīgas argumentācijas. Tāpēc uz sarunu uzaicināju Ideju Foruma valdes priekšsēdētāju Edmundu Vanagu un vienu no Ideju Foruma dibinātājiem un juristu Arni Nīcgali. Tātad – bez liekām emocijām un sašutuma izvirdumiem, bet gluži racionālā manierē mēģinot iezīmēt to plaisu, kas šķir abas puses.

Guntis Berelis. Visupirms – soli pa solim, kas ir noticis un kā šī situācija izveidojās?

Edmunds Vanags. Īss apkopojums, kas notika vakar, 18. martā. Nebrīdinot ne mūs, ne mūsu tehnisko pakalpojumu sniedzēju, vietā, kur atradās serveri, ieradās policija, arestēja serverus, sastādīja protokolu un aiznesa tos prom, mūs informējot tikai pēc notikušā. Uzskatām, ka šis policijas solis ir ne tikai nesamērīgs attiecībā pret iespējamo nodarījumu, bet arī nelikumīgs, jo, lai arestētu serveri, bija nepieciešama izmeklējošā tiesneša sankcija.

Kā tas viss sākās? 2009. oktobrī mēs atvērām e-bibliotēku reģistrētiem lietotājiem. Novembra sākumā pie mums rakstiski vērsās autors Māris Grudulis, izdevniecība Lietišķās informācijas dienests un Tatjana Zoldnere, kura pārstāv Andrew Nurnberg. Visu prasības bija identiskas: izņemt viņu darbus no bibliotēkas, jo viņi uzskata, ka mums, lai izmantotu viņu darbus, būtu jāprasa atļauja. Viens no prasītājiem – Lietišķās informācijas dienests – pieprasīja arī 40 000 latus. Visi šo trīs vēstuļu autori norādīja, ka prasības neizpildīšanas gadījumā vērsīsies Ekonomikas policijā, kas parūpēsies, lai šis pasākums tiktu apturēts.

G. B. Kā tu interpretētu šo mīklaino summu – 40 000 latu, kas liekas, maigi izsakoties, stipri pārspīlēta?

E. V. Nav skaidrs, kur tā radusies. Ja nemaldos, runa bija par nedaudzām – katrā ziņā mazāk par desmit – grāmatām, kuru skatījumi nebija pat desmit reižu. Pat, ja mēs sareizinām ar desmit pilnu šo grāmatu pārdošanas cenu, nekādā veidā nevar rasties 40 000. Nesamērīgā summa jau tobrīd radīja aizdomas, ka šos cilvēkus nebūt neuztrauc tas, ka viņu grāmatas ievietotas e-bibliotēkā. Motivācija te varētu būt cita. Uz visām vēstulēm mēs pieklājīgi atbildējām, izskaidrojām e-bibliotēkas darbības principus un tiesisko pamatojumu, piedāvājām sadarboties un slēgt papildus līgumus. Viņi atteicās, tāpēc mēs visus šo trīs prasītāju darbus dažu dienu laikā bibliotēkā padarījām nepieejamus. Neskatoties uz to, viņi izlēma vērsties EP, lūdzot ierosināt kriminālprocesu par tīšu autortiesību pārkāpumu. Novembrī policija uzsāka kriminālprocesu un sāka izmeklēšanu. No pašiem izmeklēšanas pirmsākumiem jau bija skaidrs, ka policijas virziens ir noteikts, proti, neesošam nodarījumam censties piemeklēt faktus. Tas nu bija pilnīgi skaidrs. Mani kā personu, kas Ideju Foruma bibliotēkā pieņem visus lēmumus, neaicināja uz nopratināšanu ļoti ilgi. Kad uzaicināja – izmeklētāja pateica, ka tajā dienā mani nepratinās, jo viņai nav laika, un tā tālāk. Savukārt vēlāk mēs uzzinām, ka viņa šo ilgo pauzi traktē kā manu izvairīšanos no izmeklēšanas, kaut gan viss ir piefiksēts – gan telefonsarunas, gan mani rakstiskie iesniegumi. Ar šo pamatojumu EP pirmo reizi vērsās pie izmeklēšanas tiesneša ar lūgumu saņemt sankciju servera izņemšanai. Tātad servera izņemšana policijai bija padomā jau no paša sākuma, tā nav pēkšņi radusies ideja. Serverus viņi gribēja izņemt jau novembrī. Izmeklēšanas tiesnesis šādu sankciju nedeva, tā vietā nosakot, ka IF bibliotēkai jāatklāj dati un jāsaglabā stāvoklis.

Turpināt lasīt