Pirmie grāmatu pirāti Latvijā

image Visupirms atļaušos citēt pats sevi, ko rakstīju apmēram pirms pusgada: „Protams, Latvijā grāmatu pirātisms neeksistē, taču tas nebūt nenozīmē, ka tas nevarētu rasties. Grāmatu pirāti – šis jēdziens nebūt neapzīmē kādu slepenu, noziedzīgu un plaši sazarotu organizāciju ar normālam cilvēkam neizprotamiem mērķiem un milzīgiem līdzekļiem, kas tiek ieguldīti šo mīklaino mērķu sasniegšanai. (..) Pietiek ar trim četriem apsviedīgiem un „ideoloģiski pārliecinātiem" – information must be free! copyright must die! – čaļiem, kas šo pašu, starp citu, pilnīgi pamatoto, bet ar realitāti diemžēl īsti nesaitīto „ideoloģisko" apsvērumu dēļ ķeras pie interneta grāmatu krātuves veidošanas, ieguldot tajā savu darbu un relatīvi nelielus līdzekļus. Pa vakariem ar mājas skeneri tiek skenētas (..) grāmatas, iegūtie teksti tiek izlikti torrentu tīklos vai failu apmaiņas sevisos. Pamazām ap entuziastiem saveidojas domubiedru grupa…”

Bezmaz neticami, bet prognozes sāk piepildīties – pirms pāris dienām pie interneta apvāršņiem parādījās pirmās latviešu pirātiskās bibliotēkas aprises. Bibliotēka nodēvēta par Grāmatas elektroniskis (par brīvu) – jokainais nosaukums laikam vienkārši ir pārrakstīšanās kļūda – un atrodama šeit un arī šeit. Krātuve veidota pēc visprimitīvākā, toties ekonomiskākā un tāpēc pasaulē patlaban ļoti populārā pirātiskās produkcijas izplatīšanas principa – blogā tiek publicēti jaunumi, bet teksti izlikti failu apmaiņas serveros. Pagaidām pieejamas tikai uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmas grāmatas, tostarp – droši vien kā simbolisks žests – Kampanellas Saules pilsēta un Orvela 1984. Orvela sakarā žests liekas divkārši simbolisks, atceroties, ka pagājušogad amazon’s kaut kādas ar autortiesībām saistītas šļuras dēļ bez lietotāju ziņas no Amazon Kindle lasītājiem izdzēsa Orvela romānu 1984, tādējādi apliecinot, ka Lielais Brālis mūžam dzīvs (ja ir interese, par to var izlasīt, piemēram, šeit).

image Mūslaikos pirātisms ir progresa virzītājspēks – domājams, par to pat nav jēgas strīdēties. Tāpat jāpiekrīt tēzei, ko bibliotēkas radītāji raksta lappusē Par projektu: „Mēs uzskatām, ka pašreizējā autortiesību likumdošana, tās interpretācija un realizācija dzīvē ir netaisnīga un sabiedrības interesēm neatbilstoša, tāpēc ar savu rīcību mēs mēģināsim kaut daļēji to labot.” Tas tiesa, ka autortiesību likumi nepavisam nerūpējas par sabiedrības un tikai daļēji – par autora autora interesēm (tālāk – skat. Lorensa Lesiga un Džesikas Lasikas grāmatas, kurās lieliski aprādīts, kam un kā kalpo autortiesību likumi). Cita lieta – pasaules padrūmā pieredze liecina, ka jebkāda veida digitālā satura pirātisms gan spēj iespaidot un faktiski pacelt citā attīstības pakāpē komunikāciju, bet absolūti bezspēcīgs izrādās likuma priekšā. Jau padsmit gadus pirātisma viļņi ceļas un plok, bet likumu stabi joprojām nesatricināmi. Bilde drusku bezjēdzīga – likums neko nespēj izdarīt ar pirātismu, savukārt pirātisms nekādā veidā neiespaido absurdos likumus.

Taču tas šajā konkrētajā gadījumā nav no svara. Par uzdrīkstēšanos – cepuri nost un kāju virsū. Taču idejas realizācija pagaidām liekas gluži vai aizkustinoši bērnišķīga un naiva. Grāmatas elektroniskis (par brīvu) teksti lejuplādējami rtf fotmātā. Taču e-grāmata – tas ir nevis „tikai teksts”, bet vispirmām kārtām specifikācija, kas nosaka, kādam tekstam jāizskatās uz ekrāna – un te nu ar rtf, doc un tml. vājprātīgajiem formatēšanas principiem ātri var iebraukt purvā, ja darbojas ar domu „kā gribu, tā taisu”. Daži sīkumi, kas iekrita acīs. Vienā failā rindkopu atkāpes iesistas ar tab taustiņu, otrā – ne. Dzejas citātiem atkāpes taisītas ar space. Vairākos failos nez kāpēc domu zīmes vietā konsekventi lietota defise (to, ka ļauži neatšķir em dash no en dash, vēl varētu saprast, bet putrot domu zīmi ar defisi – tas liekas drusku par traku un būtībā ir tas pats, kas atteikties no vienas pieturas zīmes); bieži starp defisi un vārdu nav atstarpes. It kā sīkums, lasīšanu neko daudz netraucē, bet, vienalga, kaitinoši un ož pēc diletantisma. No šādiem sīkiem defektiem varētu atbrīvoties, ja lietotu kādu no e-tekstu formātiem, kurā teksta veidojums ir standartizēts. Turklāt rtf failu krātuve faktiski ir liela miskaste, jo tie nekādā veidā automātiski nav kataloģizējami. Pasaulē ir pietiekoši daudz e-tekstu formātu, kas savā starpā ērti konvertējami, – atliek tikai izvēlēties sev piemērotāko. Kaut gan, no otras puses, uzreiz nāk prātā nabaga latviešu lasītājs, kas nav radināts pie e-tekstiem un lasīšanas programmām un tik vien jēdz kā uzklikšķināt failam, gaidot, kad to atvērs Word.

Vēl – Fine Reader, protams, ir gudra programma un labi atpazīst latviešu tekstu, bet, visviens, arī tai ir savas īpatnības, ko der ņemt vērā – man pāris minūšu laikā Orvelā izdevās sameklēt pārdesmit kļūdas, kas liekas drusku par daudz. Jau nopietnāk – Kampanellas Saules pilsētai nocirpti komentāri (turklāt grāmatas tekstā atsauces uz komentāriem šur tur palikušas) un priekšvārds, kas šādam kultūrvēsturiskam tekstam ir pavisam nepieļaujami. Vēl nopietnāk – pirāta profesionālisms tomēr liek norādīt arī attiecīgā teksta avotu – grāmatas izdošanas datus. Visubeidzot – blogā derētu atcerēties arī par tega more esamību, citādi ritināt garumgaro tekstu strēmeli uz leju ir vismaz apnicīgi.

Taču tās visas ir otršķirīgas detaļas. Skatījos uz Grāmatas elektroniskis (par brīvu) – un atcerējos gigapēdijas pirmsākumus pirms gadiem desmit. Tagadējā pasaules lielākā pirātiskā bibliotēka sākās no maza foruma, kurā pārdesmit ļauži mainījās mājās atbaidošā kvalitātē ieskenētiem (vai pat pārrakstītiem) tekstiem. Likās – ļoti naivi, bērnišķīgi un noteikti neprofesionāli.

P. S. 25.05.2010. Gluži negaidīti šai tēmai piekabinājās arī pašlaik tik aktuālā plaģiāta tēma. Proti, Grāmatas elektroniskis (par brīvu) atrodama arī Valda Zāles grāmata Psihotriki. Blefošana. Manipulācijas (izdota 1997). Klāvs Sedlenieks šorīt tviterī palaida ziņu, ka šī grāmata vismaz daļēji ir tulkojums bez jebkādām atsaucēm no Рамиль Гарифуллин  Энциклопедия блефа. Манипуляционная психология и психотерапия (1995). Tas viss kopā liekas vismaz uzjautrinoši – pirāti piratizē plaģiatorus.

Advertisements

18 thoughts on “Pirmie grāmatu pirāti Latvijā

  1. Interesanti, cikos un kad un kur ieradīsies brašuļi no ekonomikas polcijas un kāds veidosies diskurss šajā sakarībā.

    • Diskurss varētu būt tiešām interesants, bet ekonomikas policija neieradīsies, jo nav jau, ko konfiscēt. WordPress un gūgļa blogos atrodas tikai linki, bet teksti – failu apmaiņas serveros. Vienīgi lasīts, ka gūglis pagājušogad pāris šāda veida pirātiskos mūzikas blogus aizklapējis ciet. Tur gan spēlētājiem bija pavisam citi mērogi. Tūkstošiem citu tāda paša tipa blogu zeļ un plaukst lasītājiem/klausītājiem/skatītājiem par prieku.

      • Jā. Tā ir formālā daļa un ņemot vērā šī elektroniskis projekta vērienīgumu, pilsoņiem nav pat īsti serveru vai kā cita, likumsarguprāt sodāma, lasi- konfiscējama.

      • pirāti var būt gatavi policijai, bet šādas lietas LV nerisina ar policiju. gaidiet ciemiņus! 😉

  2. Salīdzinājumā ar lielās kaimiņzemes grāmatu pirātismu, šis atgādina mazu bērnu nevainīgu joku. Krievijā jau daudzus gadus ir labas i-neta lapas, kurā var iegūt plaša klāsta grāmatas, kas dod iespējas tiem, kas pārvalda krievu un angļu valodu lasīt grāmatas, kas Latvijas grāmatu veikalos dažkārt pat neparādās, kur nu vēl tiek tulkotas.

    • Diez vai jēga salīdzināt nesalīdzināmo. Krieviem jau ilga tradīcija, bet es vēl labi atceros, ar ko un kā deviņdesmito otrajā pusē sāka Gribovs – arī izskatījās pēc nevainīgiem jociņiem. Gluži tāpat desmit gadus vēlāk, kad Gribovs jau bija “institucionalizējies”, būtībā tukšā vietā no plikas idejas piedzima librusec, tāpat vēl vēlāk librusec klonējās – sākumā arī bija tikai ideja un pāris par to pārliecināti ļauži – flibustā.

  3. Nesen viens darba rūķis bija vienā trakerī, kādas 100 Latviešu grāmatas uzlādējis 🙂 Un vispār ja māk var atrast ļoti daudz lv grāmatas for free

  4. Paldies par labiem vardiem un par kritiku ar 🙂 Tik tieshaam savaa zinjaa esam profaani un pieejam tai lietai vienkaarshi 🙂 Pashreiz muusu meerkjis nav uztaisiit visu perfekti, bet gan iekustinaat procesu, lai lietas saak notikt un peec iespeejas ar savu piemeeru iedvesmojot citus. Mees esam gatavi pieslieties jebkurai nopietnai grupai, kas var uztaisiit nopietnaakus risinaajumus, pat savaa zinjaa ceram ka taada paraadiisies, bet ja ne, arii nekas, turpinaasim kaa liidz shim un peec iespeejas attiistiisimies.

    Kas attiecas uz vaarda ” piraati” lietoshanu, tam gan negribas piekrist, jo piraati laupa, bet mees neko nelaupam, mees vienkaarshi dodam pieejamas ikvienam gariigas veertiibas, pie tam saprotot, ka to radiishanu arii mazliet vajag atbalstiit, uzliekam sev ierobezjojumu – 5 gadi. Ljoti godiigi un pienjemami muusupratt no visiem viedokljiem raugoties.

  5. Gunti, redzams, ka esi lietpratējs. Esi pamatoti norādījis uz aktīvistu kļūmēm. Jautājumi, kam mazāk esi pieskāries:
    – kā tik “izglītotai un gudrai sabiedrībai”, proti, Latvijas iedzīvotājiem, tik dikti nesokas ar pašorganizēšanos un pašpietiekamas, stipras valsts izveidi?
    – kā “izglītotā un gudrā sabiedrība” gadu no gada iebalso Saeimā vienus un tos pašus antiņus?
    – kā “izglītotā un gudrā sabiedrība” neapjēdz, ka esošā vēlēšanu sistēma komplektā ar partokrātiju pēc definīcijas rada kliķes/pūļa sistēmu, kas ne pie kā laba sabiedrībai kopumā nenoved?
    – kādēļ “izglītotā un gudrā sabiedrība” neko nespēj mainīt? (varbūt arī vairs nespēj gribēt kaut ko mainīt?)

    Kādēļ to visu rakstu? Jo acīmredzams ir fakts, ka iedzīvotāji kopumā ir vāji informēti, ar vāji attīstītu loģisko, kritisko domāšanu, nezina, kādā sabiedrībā/valstī tie vispār vēlētos dzīvot utt.. Tad jau laikam, ka derētu šo to palasīt, lai tās pelēkās šūnas sakustas, vai tad ne? Un cik liela nozīme ir drukas kļūdām, failu formātiem un daudziem citiem sīkumiem, ja izirst ģimenes un izmirst tautas?

    Priecāšos par tik pat konstruktīvu un veselīgu manis veidotā portāla izvērtēšanu (norādīju laukā “Tīmekļa vietne”). Tiesa gan šobrīd darbojamies pie jaunas versijas izstrādes, tā kā esi saprotošs.. 😉

    Ar cieņu, Ivo

  6. Atpakaļ ziņojums: elektroniski un par brīvu - intervija ar grāmatu dāvinātāju | baltais runcis

  7. gramataselektroniski, Tavi motīvi droši vien ir labi, bet Tu ej “vieglāko ceļu” un kļūsti par pirātu. Tie 5 gadi nav nekāds attaisnojums, un ceru, ka man nav jāraksta, kāpēc. Legāli risināt autortiesību problēmas nav vienkārši, bet tas šobrīd ir vienīgais ceļš. Beidz tēlot Robinu Hudu, aplaupot godīgus cilvēkus un dodot “mantu” salašņām (pirātiem).

    • Varbūt šādus tieši gramataselektroniski adresētus komentārus prātīgāk būtu rakstīt viņu blogā? Paskatījos – tur sadaļā “Par projektu” dažs lasītājs izsaka savu skatījumu. Citādi šaubos, vai kāds no šamējiem seko līdzi te lasāmajiem komentāriem.

  8. Jūsu ideja ir lieliska, ja tā nav izplānota krāpšana.
    Es iesaku izveidot vietni, par tēmām, kur kopā ar jau esošiem darbiem autors pats var ievietot savu darbu,vai citu darbu apskatus, neprasot par to samaksu. Brvprātības princips gan no autora puses, gan no vietnes uzturētāja puses. Vēlāk, ja lieta būs iekustināta, sāksies sponsoru un reklamēties gribētāju piedāvājumi. Ja vietnes uzturētāju ideju vadīs gaismas nesēja vēlme un spēja atlasīt graudus no pelavām, tas darbosies. Pēc tam nauda var visu labo sabojāt un sagraut, jo ideja var zaudēt mankārības priekšā. Lai visu to uzturētu, līdzekļi ir vajadzīgi, bet līdzekļu uzraudzība ir pats grūtākais un slidenākais variants.

    • īsti neuztvēru, kāpēc mana ideja ir lieliska un kāpēc tā varētu vai nevarētu būt krāpšana. Vispār šite ievietotie tekstiņi – kopskaitā pāri 400 – tā arī ir pieejami, bez maksas, jebkuram, un vēl neskaoties uz visiem autortiesību likumiem.

  9. Mīļie cilvēki, par kādu grāmatu pirātismu jūs te cepaties. vai tiešām iedomājaties, ka Latvija ir kāda lielvalsts. Tas miljons latviešu kas vēl ir palikuši un puse no kuriem vispār lasa grāmatas nevar izraisīt citās valodās rakstošu grāmatu autoru protestus par to, ka latvieši lasīs tās viņu uzrakstītās un iztulkotās grāmatas. Mūsu ir pārāk maz un paliek arvien mazāk. Tieši tādēļ jau es skanēju grāmatas lai vismaz kaut kādā veidā aizkavētu latviešu valodas pilnīgu izzušanu.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s