„Agrāk dedzināja grāmatas, tagad iznīcina digitālās bibliotēkas”

Šodien tikai arestēti e-bibliotēkas serveri. Virsrakstā liktā doma paklīda tviterī – un, grozi kā gribi, domā ir krietna tiesa patiesības. Atšķirība vien tā, ka savulaik grāmatas dedzināja ideoloģisku vai vismaz idejisku apsvērumu dēļ, bet tagad – atsevišķu iestādījumu vai personu biznesa interesēs (kas, protams, nonāk konfliktā ar sabiedrības interesēm).

Tālāk – drūma anekdote par sazvērestību teoriju darbībā. Šodien, 18. martā notika Vairas Vīķes-Freibergas jaunākās grāmatas – eseju krājuma Kultūra un latvietība prezentācija. Grāmatu izdeva apgāds Karogs, biju tās redaktors un piedalīgs arī izdošanas procesā. Tāpat tieši šodien apmēram trešā daļa Kultūras un latvietības teksta (ievads un trīs nodaļas) bez maksas kļuva pieejama e-bibliotēkā. Protams, ar autores atļauju, par ko ar e-bibliotēku tika noslēgts līgums. Jebkurš lasītājs varēja iepazīties ne tikai ar tradicionālajām un parasti bezjēdzīgajām reklāmas frāzēm preses relīzē vai uz grāmatas ceturtā vāka, bet arī ar plašiem grāmatas fragmentiem un lēnā garā izspriest, vai viņam šī grāmata patiešām nepieciešama savā plauktā, vai varbūt viņš bez tās lieliski iztiks. Vairākos portālos parādījās arī saites uz Kultūras un latvietības tekstu. Izdevēju viedoklis bija absolūti skaidrs un nepārprotams: tas, ka grāmatas daļa pieejama bez maksas un jebkuram lasītājam, tikai vairos grāmatas kā fiziska priekšmeta popularitāti un tātad krietni paplašinās potenciālo pircēju loku. Drīzā laikā bija iecerēts grāmatu pilnībā ievietot e-bibliotēkā (lai nerastos pārpratumi, atkal piebildīšu – ar autores ziņu un noslēdzot ar viņu atsevišķu līgumu). Savā ziņā tas bija iecerēts kā drusku simbolisks žests – paraugs vienai no iespējām, kā sadarboties e-bibliotēkai un izdevējam. Šādas un arī citādas sadarbības iespējas tika piedāvātas arī citiem izdevējiem, turklāt pagaidām bez maksas, bet bēdīgā kārtā tā lielākoties ir publika, kurai slinkums pakustināt smadzenes, jo vienkāršāk ir neredzēt, ka aiz loga jau labu brīdi ir XXI gadsimts.

Kultūras un latvietības teksts līdz ar relīzi e-bibliotēkas pirmajā lapā paspēja ieraudzīt dienasgaismu. Bet – tikai īsu brīdi, jo jau pēc nedaudzām stundām e-bibliotēkas serveri tika arestēti. Sazvērestību teorijas adepti gluži loģiski varētu vaicāt: vai tā tiešām ir nejauša sakritība, ka uzreiz pēc Vairas Vīķes-Freibergas Kultūras un latvietības ievietošanas e-bibliotēkā tā tika aizklapēta ciet? Vai varbūt tomēr ir kādi „noslēpumaini spēki” vai kas tamlīdzīgs iz sazvērestību teorijas arsenāla, kas ieinteresēti, lai grāmata par kultūru un latvietību nebūtu brīvi pieejama? Anekdote, protams, lai arī drūma. Taču neesmu šo teoriju piekritējs un drīzāk saskatu te vēl kādu ironiski simbolisku padarīšanu. Proti, tipiski latviskās īpašības – aprobežotība, muļķība, nespēja redzēt tālāk par „savu kaktiņu, savu stūrīti”, skaudība, klajš merkantīlisms (vajadzīgo pasvītrot) – vēršas pret kultūru. Turklāt vēršas ar visprimitīvākajiem līdzekļiem, kādi vien iedomājami. Ar mūsdienīgi modificētiem grāmatu sārtiem. Laikā, kad šī pati latviešu kultūra tiek cītīgi drāzta no visiem galiem.

Uzreiz pēc tam, kad uzzinājām, ka e-bibliotēka slēgta, impulsīvi un tāpēc varbūt pārāk emocionāli uztapa manis un Noras Ikstenas parakstīta protesta vēstule. Tā lasāma e-bibliotēkas pagaidu lapā, bet pārpublicēšu arī šeit, īpaši tāpēc, ka pagaidām man nav nekas daudz piebilstams. Joprojām verd niknums un gribas dažam subjektam iekraut ar sūdainu mietu pa pieri.

„No šodienas lasītājiem nav pieejama Ideju Foruma bibliotēka http://e-biblioteka.lv/. Mums nav zināms, kādas organizācijas vai cilvēki ir radījuši situāciju, ka e-bibliotēka nav pieejama, bet mēs gan kā e-bibliotēkā pārstāvētie autori, gan kā tās lasītāji, gan arī kā grāmatizdošanā iesaistītas personas kategoriski iebilstam pret šādu rīcību.

Pirmkārt, e-bibliotēka padarījusi lasītājiem pieejamas mūsu grāmatas, kas publicētas pirms daudziem gadiem un jau sen vairs nekur nav iegādājamas un lielākoties nav atrodamas arī parastajās bibliotēkās. Vēl jo svarīgāka šī iespēja ir laikā, kad daudzi Latvijas iedzīvotāji atrodas ārpus Latvijas un viņiem latviešu grāmatas vispār nav pieejamas.

Otrkārt, par šo grāmatu lasīšanu e-bibliotēkā mēs saņemam atlīdzību atkarībā no lasījumu skaita. Loģiski, katra diena, kad mūsu grāmatas nav pieejamas, samazina šīs atlīdzības apjomu. Mēs uzskatām, ka šīs organizācijas vai cilvēki, kas vērsušies pret e-bibliotēku, faktiski ir mūs apzaguši.

Treškārt, e-bibliotēku mēs izmantojam ne tikai kā „vienkāršie lasītāji”, bet arī tiešajā darba procesā – rakstot esejas, recenzijas, literatūrkritiskas apceres, tāpat pieeja e-bibliotēkas plašajiem fondiem un meklēšanas iespējas ir ārkārtīgi svarīgas tīri literāro darbu tapšanā.

Ceturtkārt, uzskatām, ka e-bibliotēka, neraugoties uz tās īsto pastāvēšanas laiku, veic un jau paveikusi milzīgu darbu mūsu daiļrades reklamēšanā, ar to iepazīstinot lasītājus, kas līdz šim par daudzām mūsu grāmatām varbūt pat nezināja, līdz ar to paplašinot mūsu turpmāko grāmatu potenciālo pircēju loku.

Patlaban visas šīs iespējas ir liegtas. Uzskatām, ka spēki, kas šo situāciju izraisījuši, vēršas pret mums gan kā pret rakstniekiem, gan kā pret lasītājiem.

Nora Ikstena, Guntis Berelis”

Advertisements

2 thoughts on “„Agrāk dedzināja grāmatas, tagad iznīcina digitālās bibliotēkas”

  1. Es gan teiktu, ka vajag vairak pieverst uzmanibu likuma ieverosanai un “nenogriezt liikumus” (“cut the corners”).

    Lai pec tam nav jaklauve sev “ar pakavu pie kruuts” un visiem jastasta, cik labi esam un par atraitnem un berniem rupejamies.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s