Autora skats uz e-bibliotēku. II

Autors uz grāmatu kaudzes un pirāts aiz apvāršņa

Kā lasītājs es allaž ar rokām un kājām esmu bijis par grāmatu pirātismu. Manā datorā ir ap 50 gigabaitu grāmatu, kopskaitā ap 80 000 tekstu, no kuriem lielākā daļa ir pirātiski – un tātad to autori no manis nav saņēmuši ne santīma. Absurds? Protams, ka absurds. 99% no šīm grāmatām neesmu lasījis, nekad nelasīšu un nemaz nespēju izlasīt, lai vai lasītu trakā tempā 24 stundas diennaktī 365 dienas gadā. Īstenībā man šīs grāmatas nav vajadzīgas un lielākā daļa nekad nebūs vajadzīga. Absurds manā datorā vienkārši ir reālās pasaules absurda spogulis. Visi šie teksti vākti un krāti ilgus gadus ar domu – gan jau kādreiz noderēs, un brīdī, kad nu beidzot savajadzēsies kādu noteiktu tekstu, es to cituviet nekādi nevarēšu sadzīt rokā. Jo – par šo tekstu esamību elektroniskā formātā neviens nav parūpējies. Nedz grāmattirgotājs, nedz izdevējs, kaut gan man nav ne mazāko iebildumu vai kādu citu kavēkļu vajadzīgo grāmatu nopirkt un tādējādi papildināt gan autora, gan izdevēja, gan tirgotāja makus. Protams, varu vajadzīgo grāmatu pasūtīt amazon’ā vai kur citur, bet tādā gadījumā to nāksies gaidīt nedēļām vai mēnešiem ilgi (reiz nācās gaidīt deviņas nedēļas). Visticamāk, ja es jebkurā brīdī varētu iegādāties jebkuru grāmatu e-teksta formātā, viss šis e-tekstu vākums manā datorā gluži vienkārši zaudētu jēgu, turklāt beidzamā gada laikā pirātisko grāmatu plūsma kļuvusi tik neaptverami plaša, ka esmu jau atmetis ar roku cerībām puslīdz tai izsekot, nemaz nerunājot par to, lai no šīs straumes atlasītu pērles kaut kādai nenoskārstai tālas nākotnes vajadzībai.

Maza atkāpe. Aizvakar uzrakstīju iepriekšējo rindkopu un atliku rakstu malā, nebija laika piebeigt. Un – sakritība – jau dažas stundas vēlāk realitāte krietni koriģēja tekstu, jo internetu caurskrēja ziņa, ka no 10. novembra amazon.com vairāk nekā 300 000 e-grāmatas nopērkamas no jebkura datora, arī Latvijā. Lai pie tām piekļūtu, vairs nav nepieciešams e-lasītājs Amazon Kindle, kas piesaitēts ASV mobilajam tīklam; e-grāmatas var iegādāties un ar Kindle for PC programmu lasīt datorā. (Izmēģinājumam nopirku Peter. S Wells, Barbarians to Angels. The Dark Ages Reconsidered: grāmatas pirkšana noris uz mata tāpat kā pērkot papīra grāmatas, pēc tam teksts automātiski lejuplādējas prc formātā; fails ir aizsargāts, to iespējams atvērt tikai ar Kindle for PC, kas nepavisam neatstāja ērtas un pārdomātas programmas iespaidu. Kā novākt DRM, lai grāmatas varētu lasīt ar sakarīgāku programmu, – vēl nenoskaidroju. Eiropas pircējiem nākas maksāt dārgāk – pie cenas nāk klāt PVN. Pat teksti, kas amazon’ā un jebkurā citā e-bibliotēkā lejuplādējāmi par brīvu, pērkot no Eiropas maksā $ 2.30.) Šim notikumam vērts pievērst uzmanību arī tāpēc, ka amazon’ā atšķirībā no citām e-grāmatbodēm, tostarp arī lielākā konkurenta Barnes&Noble, kas pārsvarā tirgo tikai daiļliteratūru, iegādājams arī milzīgs daudzums humanitāro zinātņu grāmatu, bet, cik sapratu, diemžēl tikai ASV un Kanādas autoru darbi. Taču, lai vai kā, šī gigantiskā krājuma pieejamība visā pasaulē ir milzīgs solis uz priekšu e-tekstu un e-lasīšanas attīstībā un liecina, ka 1) Ideju Foruma bibliotēka patiešām parādījusies īstajā laikā, un to, drusku patētiski izsakoties (un neiedziļinoties atšķirībās starp e-grāmatu veikalu un e-grāmatu bibliotēku), bezmaz var uzskatīt par ļoti efektīgu Latvijas atbildi amazon’am; 2) mana pirātiskā e-tekstu bibliotēka patiešām pamazām zaudē jēgu.

Atgriezīsimies pie autoriem un pirātiem. Tātad – kā lasītājs es grāmatu pirātus uztveru kā gaišu un viscaur pozitīvu tēlu, kas lāgiem krietni atvieglo man dzīvi, jo izdarījuši darbu, ko kopīgiem spēkiem nav vīžojuši paveikt grāmatizdevēji un tirgotāji. Turpretī es kā autors ar rokām un kājām esmu pret pirātismu. Te gan ir dažas nianses, jo, piemēram, jutos gluži vai patīkami aizkustināts, lielākajā krievu pirātiskajā bibliotēkā librusec nejauši uzdurdamies dažiem saviem stāstiņiem (pat papūlējos noskaidrot, pa kādiem ceļiem tie un vēl dažu citu latviešu autoru darbi tur nokļuvuši un ko varētu darīt, lai šo procesu veicinātu), bet tās šoreiz nav no svara.

Protams, Latvijā grāmatu pirātisms neeksistē, taču tas nebūt nenozīmē, ka tas nevarētu rasties. Grāmatu pirāti – šis jēdziens nebūt neapzīmē kādu slepenu, noziedzīgu un plaši sazarotu organizāciju ar normālam cilvēkam neizprotamiem mērķiem un milzīgiem līdzekļiem, kas tiek ieguldīti šo mīklaino mērķu sasniegšanai. Man ir paveicies ciešā tuvplānā skatīt vairāku pirātisko bibliotēku tapšanu, attīstību un arī galu, tāpēc, pieļauju, var diezgan precīzi aprakstīt iespējamo scenāriju arī Latvijā. Pietiek ar trim četriem apsviedīgiem un „ideoloģiski pārliecinātiem” – information must be free! copyright must die! – čaļiem, kas šo pašu, starp citu, pilnīgi pamatoto, bet ar realitāti diemžēl īsti nesaitīto „ideoloģisko” apsvērumu dēļ ķeras pie interneta grāmatu krātuves veidošanas, ieguldot tajā savu darbu un relatīvi nelielus līdzekļus. Pa vakariem ar mājas skeneri tiek skenētas Noras Ikstenas, Gundegas Repšes, Paula Bankovska, Ingas Ābeles, Daces Rukšānes utt., utt. jaunākās grāmatas, iegūtie teksti tiek izlikti torrentu tīklos vai failu apmaiņas sevisos. Pamazām ap entuziastiem saveidojas domubiedru grupa, cēlajam mērķim varbūt tiek saziedota neliela nauda, viņi parūpējas par domēna iegādi, kas reģistrēts uz cilvēku, kas, visticamāk, mīt kādā eksotiskā valstī, kur par autortiesībām maza saprašana, tiek nosperts vai no tādiem pašiem citzemju entuziastiem par lētu naudu iegādāts bibliotēkas dzinis, tiek noīrēts serveris, teiksim, šepat blakus Nīderlandē, kur ligzdo daudz pirātu, jo tur autortiesību sargātāju prasības neviens neņem pierē… Bet sākumam pilnīgi pietiek ar informatīvu blogu un failu apmaiņas servisiem.

Un – tas arī ir viss. Viss – tai nozīmē, ka ar to Latvijā tiktu pārvilkts trekns krusts vēl nedzimušajai e-tekstu izdošanai un tirdzniecībai un pamatīgi iedragāta grāmatizdošanas sistēma. Latviešu valodā lasošo skaits nav salīdzināms ar angļu, spāņu un vācu – grāmatu pirātisma impēriju – valodā esošo lasītāju skaitu. Gigapēdijas >120 000 pirātiskās e-grāmatas, no kurām vairums ir šajās lielajās valodās, diez vai nopietni spēj iespaidot amazon’a un pārējo e-grāmatu tirgotāju apgrozījumu (visticamāk, tieši tāpēc gigapēdija joprojām nav aizklapēta ciet, un Smailiju, visas šīs grandiozās padarīšanas inspirētāju, joprojām nemeklē Interpols. Starp citu, vēl kāda sakritība. Nupat gigapēdijā parādījusies, šķiet, pirmā – ja neskaita pāris angļu-latviešu vārdnīcas – grāmata latviešu valodā: M. Vecvagara sastādītā un rediģētā Mēs esam gudri, mēs esam skaisti..?, kurā apkopoti daži visai paskarbi interneta portālu raksti komplektā ar vēl skarbākiem to komentāriem. Man neizdevās pārliecināties, ka šī grāmata patiešām reāli eksistē, kaut gan par to it kā liecina izdošanas dati: ISBN 978-9984-624-70-9, izdevis Filozofijas un socioloģijas institūts 2008. gadā, izdota ar Latvijas zinātnes atbalstu, metiens 50 eksemplāru. Gigapēdijā klāt pierakstīts: banned in Latvia.)

Latvijā ir pilnīgi citāda situācija. Grāmatu tirāžas un tirgus ir tik mazs, ka pat tikai daži simti kādas grāmatas eksemplāru, kas netiktu pārdoti tās pirātisko kopiju dēļ, faktiski padarītu bezjēdzīgu pašu attiecīgās grāmatas izdošanu. Ja arī es dramatizēju, tad tikai mazliet – un apgalvojums, ka Latvijā nelasa e-grāmatas, nav nekāds arguments, jo nav jau šo e-grāmatu, ko lasīt. Tāpat stipri šaubos, vai miniatūrajā Latvijas grāmatu tirgū spētu darboties lielā mērā hipotētiskais pieņēmums, ka ļauži, kas lasa pirātiskās e-grāmatas, ir arī lielākie iespiesto grāmatu pircēji, – pat tad, ja tas izrādītos patiess. Potenciālo pircēju loks tomēr ir pārāk šaurs. Vēlreiz atkārtošu – grāmatu pirātisms savā primitīvākajā variantā neprasa nedz līdzekļus, nedz lielu smadzeņu piepūli. Galu galā – pietiek pat ar maketētāju, kurš, izmests no darba kādā prāvākā izdevniecībā, aiz atriebības paņem līdzi beidzamos gados publicēto grāmatu maketus un palaiž tos torrentu tīklos.

Kas tālāk? Tālāk – daudzpunkts. Tālāk neko nespēs padarīt nedz autori, nedz viņu tiesību sargātāji, nedz izdevēji, ja vien viņi turpinās sēdēt uz grāmatu kaudzēm un gaidīt uzaustam pirātisko saulīti, kas laimīgā kārtā pagaidām aiz apvāršņa. Ja reiz kāds teksts nonācis internetā, to iznīcināt praktiski vairs nav iespējams. Vecumveco teicienu – kas uz papīra uzrakstīts, vairs ar cirvi nav izcērtams, var pārfrāzēt – kas palaists internetā, ne ar cirvi, ne ar uguni nav iznīcināms. Es kā autors nudien nejustos īpaši iepriecināts, ja mani šāda manierē aptīrītu. Galīgi aplami būtu cerēt uz autortiesības sargājošo institūciju palīdzību – neraugoties uz vārdu „aizsardzība”, kas lasāms to nosaukumā, īstenībā tās autoru neaizsargā, kas arī nebūt nav to funkcija. Mūslaiku pasaulē šīs institūcijas un pati autortiesību aizsardzības ideja tikai regulē attiecības starp autoru un viņa darbu izmantotāju vai autoru un valsti. Centieni internetā loģiski turpināt XIX gadsimtā formulētās autortiesību idejas noved pie vienvienīga absurda. Tipisks piemērs – izlasiet uzmanīgi ar sarkanu pasvītrotās frāzes un apdomājiet, kas sāksies, ja kāds tās sadomās ņemt par pilnu un vēl apstiprināt ar likumu.

 image

Fotošops te nav vainojams, tā ir gluži reālas e-grāmatas titullapa, Luisa Kerola Alises piedzīvojumi Brīnumzemē, ko izdevis Adobe Systems – it kā tak citādi cienījams iestādījums. Protams, tas ir kuriozs, kuru, šķiet, vēl nevienam nav izdevies pārspļaut, tomēr man – gan kā autoram, gan kā lasītājam – itin nemaz negribētos dzīvot pasaulē, kurā kaut vai tikai pieņēmuma līmenī pastāv iespēja, ka autortiesību aizsardzības ideju var novest līdz šādam absurdam un kurā kāds idiots man visdziļākajā nopietnībā, piedraudot ar likumu, varētu aizliegt dot citam un lasīt balsī Alisi vai kādu manis paša sarakstītu grāmatu. Tad jau labāk pasaule, kurā dominē pirāti.

Kāpēc visi šie garie pārspriedumi par neesošo latviešu grāmatu pirātismu un kāds tiem sakars ar Ideju Foruma bibliotēku? Visa interneta vēsture ir dzīvs pierādījums, ka pirātismu apturēt nav iespējams. Ir iespējams sarīkot paraugprāvu pret kādu nabaga studentu, kas kačājis filmas internetā, vai tamlīdzīgu bezjēdzīgu farsu, bet pirātiskās produkcijas process gadu no gada tikai vēršas plašumā. Agrāk vai vēlāk arī Latvija saskarsies ne tikai ar mūzikas un filmu, bet arī ar e-grāmatu pirātismu. Būtībā cīņā pret pirātismu ir tikai viena vienīga iespēja – lietotājs maksā nevis par saturu, ko viņš cituviet var dabūt par brīvu, bet gan par servisu. Vēl labāk – maksā nevis lietotājs, bet gan institūcijas, kas ieinteresētas šā servisa pastāvēšanā, visviens, vai runa ir par banālu reklāmu, valsts finanšu klātbūtni vai vēl ko citu. Nedz google meklētājs vai pasts, nedz Delfu ziņas, nedz filmas televīzijā, nedz parastās bibliotēkas, nedz arī, piemēram, LNB bibliotēkas elektroniskais katalogs taču nav par brīvu – mums tikai liekas, ka par šiem servisiem mēs nekā nemaksājam. Iespēja, protams, senzināma, bet mūzikas un filmu industrija ar visiem saviem milzīgajiem resursiem šo tik elementāro iespēju aizlaidusi gar degunu. Šai ziņā Latvija salīdzinājumā ar citām valstīm atrodas bezmaz unikālā situācijā – grāmatu pirātisms pie mums vēl nav sācies – un, visticamāk, tā arī nesāksies. Jo – jau pats Ideju Foruma bibliotēkas pastāvēšanas fakts padara bezjēdzīgus jebkāda veida pirātiskos centienus. Iepriekšminētie trīs četri “ideoloģiski pārliecinātie” čaļi, kas bruņojušies ar lozungiem par information must be free! copyright must die!, gluži vienkārši nav spējīgi piedāvāt nedz tik lielu tekstu krājumu, nedz meklēšanu pilnos tekstos, nedz sociālā tīkla iespējas (kādas sola Ideju Foruma bibliotēkas veidotāji), nemaz nerunājot par līgumu ar mani kā autoru. Ja pastāv Ideju Foruma bibliotēka, tas nozīmē, ka grāmatu pirātisms Latvijā nav iespējams. Papildus arī tīri emocionāls akcents – protams, nebūtu slikti, ja, teiksim, Google Books vai amazon’s piedāvātu grāmatas latviešu valodā – un nav šaubu, ka agrāk vai vēlāk arī lielie koncerni nonāks līdz Latvijai, tomēr man kā autoram, kurš raksta latviešu valodā, daudz patīkamāk, ja visi šie procesi notiek šepat blakus.

Būs vēl

Advertisements

2 thoughts on “Autora skats uz e-bibliotēku. II

  1. Slikti meklē. Grāmata Mēs esam gudri, mēs esam skaisti..? ir nodrukāta, bet tālāk par kantora sienām nav tikusi. Kādam laikam bail par savu krēslu. Labi, ka pateici, ka ir jau internetā. Mācies meklēt un tikai tad ver muti vaļā.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s