Ideju Foruma bibliotēkas lasītāja piezīmes. I

 

Drīz pēc šo lasītāja piezīmju publikācijas daļa no pamanītajiem defektiem tika ļoti operatīvi labota, tāpēc vairs neaktuālā kritika svītrota.

 

image Pieļauju, Ideju Foruma bibliotēkas atvēršana ir viens no nozīmīgākajiem notikumiem visā interneta .lv teritorijas pastāvēšanas laikā. Vēl vairāk – te uz mēles prasās bezmaz patētiski vārdi, ka Ideju Foruma bibliotēka radikāli izmainīs lasītāja attiecības ar tekstu un grāmatu (neņemos spriest, kā šīs attiecības lietotājam veidosies/mainīsies ar citiem formātiem), un jau pavisam drīz būs daudz ļaužu, kas nevarēs iedomāties, kā vispār spējuši dzīvot bez e-bibliotēkas piedāvātajiem tekstiem. Taču – lai paliek visādas ekstrapolācijas virzienā uz nākotni, teorētiskas ekspedīcijas par lasīšanas tradīcijām un paradumiem un tamlīdzīgas lietas. Šoreiz – pavisam konkrētas un praktiskas būšanas. Proti, Ideju Foruma bibliotēkas lasītāja piezīmes. Bibliotēka ir tikko atvērusies, pirmajā lapā skaidri un gaiši pavēstīts, ka tā ir beta versija, arī bibliotēkas veidotāji uzsver, ka viņi labprāt pieņem kritiskas iebildes un ieteikumus, tāpēc droši vien visus pašreizējos lietotājus var uzskatīt par tādiem kā betatesteriem (man bija iespēja jau pirms pāris nedēļām ielūkoties tādā kā pirmstestēšanas versijā – un uzreiz jāsaka, ka jau tagad progress ir milzīgs). Tātad – Berelis vērtē, soli pa solim.

1. Reģistrācija

Bez aizķeršanās – apmēram minūtes laikā. Vārds, uzvārds, e-pasts, parole, pēc tam autentifikācija… Te daudzpunkta vietā jāiedomājas apcerīga pauze. Proti, potenciālais lietotājs, ieraudzījis, ka autentifikācija notiek ar bankas starpniecību, uzreiz aizpeld refleksijās par to, ka pieeju savam bankas kontam viņš nekādā gadījumā nedos, tad labāk paliks nelasījis. Cik saprotu, šāda autentifikācija ir daudzkārt drošāka nekā, teiksim, ikdienišķi norēķini internetbodē, maksājumi ar kredītkarti vai PayPal, vai ikmēneša automātiskie maksājumi par kādu servisu, jo bibliotēka gluži vienkārši netiek klāt bankas kontam – banka tikai apstiprina lietotāja personas datus. Bet tas nav no svara. Gluži pašsaprotams liekas šodien kādā forumā lasītais: „Man ir nopietni iebildumi pret autentifikāciju, izmantojot manu bankas kontu. (..) „Viņu” motīvi ir neskaidri, līdz ar to aizdomīgi.” Būtu ļoti svētīgi, ja jau reģistrācijas gaitā tiktu precizētas divas svarīgas lietas, kas citādi caurmēra lietotājam varētu būt pilnīgi nesaprotamas. 1) Kāpēc nepieciešams reģistrēties ar reālajiem personas datiem? (Starp citu, pirms reģistrācijas es nekur nemanīju, ka šī prasība būtu īpaši akcentēta, tāpēc, pieļauju, daudzi ļauži visupirms mēģināja reģistrēties ar izdomātiem vārdiem. Arī draugiem.lv it kā pieprasa reālos datus, taču, vienalga, tur mudž no fiktīvām personām.) 2) Kāpēc nepieciešams šis nelaimīgais bankas konts, ja reiz bibliotēka skaidri un gaiši pavēstījusi, ka lietošana būs bez maksas.

Tiesa, reģistrējoties jāieklikšķina lodziņā, ka izlasīti bibliotēkas lietošanas noteikumi, kur šis tas tomēr precizēts, bet tos parasti neviens nelasa. Es izlasīju – un man radās vairāki nopietni iebildumi. Viens – lai arī bibliotēka apgalvo, ka lietošana būs bez maksas, pēkšņi noteikumu sestajā punktā parādās šāds teksts:

„6. Apmaksas kārtība

6.1. Portāla ikgadējās reģistrācijas maksas un papildus pakalpojumu apmaksu var veikt ar kredītkartēm (Mastercard, Visa, American Express) un Latvijā izdotām debetkartēm (Maestro, Visa Electron), ja to izdevējbanka paredz maksājumus internetā.”

Tātad – bezmaksas bibliotēkā pastāv gada reģistrācijas maksa? Tai pašā laikā lasām: „3.7. Reģistrācijas Digitālajā bibliotēkā derīguma termiņš ir 5 gadi.” Te nekas cits neatliek kā ielikt treknu un neizpratnes pilnu jautājumzīmi. Maksā – vai nemaksā? Viens gads – vai pieci gadi? Tālāk – noteikumu tekstā Ideju Foruma bibliotēka vairākos punktos nez kāpēc pārvēršas par Digitālo bibliotēku. Protams, ir skaidrs, ka abas bibliotēkas ir viena un tā pati, tomēr nopietnā tekstā diez vai šādas nesaskaņas vajadzētu pieļaut. Par to, ka teksts tiešām tiek uzskatīts par nopietnu, liecina tradicionālā nobeiguma frāze: „Visus strīdus šā Līguma sakarā…” – utt. Pag, Līgums??? Bet man tak likās, ka tie ir bibliotēkas lietošanas noteikumi… Esmu parakstījis (ieklikšķinot lodziņā?) nevis bibliotēkas lietošanas noteikumus, kas palīdz saprast, ko no manis gaida bibliotēkas veidotāji, bet gan kaut kādu līgumu, ar kura palīdzību mani pēcāk vēl izvazās pa tiesām? Tieci nu gudrs… Vārdsakot, ar šo reģistrācijas padarīšanu un jo sevišķi noteikumiem kaut kas nav kārtībā.

Intervijā Edmunds Vanags izteicās, ka reģistrēties varēs arī ar bibliotēku lasītāju kartēm. Pagaidām tādas iespējas nav – un tā liekas drusku apšaubāma, jo lasītāju kartes mēdz zaudēt daudz biežāk nekā pases vai bankas kontus, un, ja tā arī būs, visviens būs vajadzīga tā pati autentifikācijas procedūra.

2. Pirmais iespaids.

Esam samierinājušies ar to, ka arī noteikumiem var būt beta versija, piereģistrējušies, iemetuši aci savā pagaidām tukšajā grāmatplauktā un profilā, nonākam bibliotēkas galvenajā lapā. Visu cieņu – pat manam kritiskajam prātām gandrīz nav, kur piekasīties. Viss pārskatāmi, ērti un saprotami pat pokemoniem un blondīnēm. Liekas, ka atrasts zelta vidusceļš – bibliotēkas interfeiss nav pārblīvēts nedz ar grafiskiem raibumiem (kas raksturīgi e-grāmatu veikaliem), nedz ar haotisku tekstuālu informāciju (ar ko sirgst gandrīz visas interneta bibliotēkas). Skaidri nodalītas divas zonas – „personiskā” (josla ekrāna augšdaļā ar profilu, grāmatplauktu un lasīšanas vēsturi) un bibliotēkas. Reklāmas baneris (kas pagaidām reklamē pašu bibliotēku) patīkami neuzbāzīgs. Patiešām viens no veiksmīgākajiem elektronisko grāmatu krātuvju interfeisiem, kādu gadījies redzēt, vienīgi nav skaidrs, ko vēsta grafiskā konstrukcija gandrīz pašā ekrāna centrā. Šķiet, simbolisks grāmatas atveidojums, kas vienkārši aizpilda tukšu vietu, ko varbūt varētu izmantot lietderīgāk. Redaktora acij aizdomīgs liekas formulējums „Darbu veidi bibliotēkā”. Ja to pieņem, tad izrādās, ka pastāv tādi jēdzieni kā „video veids” un „audio veids”. Vai drīzāk te nav runa par formātiem?

Sākumlappuses lejasgalā – jaunākie teksti, audio, video, attēli, trīs no katra formāta, katrs ar saiti „Vairāk tekstu, audio utt”. Loģiski spriežot, uzklikšķinot šai „vairāk” saitei, vajadzētu nonākt pie saraksta, kurā materiāli sakārtoti ienākšanas secībā. Nekā – nonākam pie saraksta, kurā teksti sakārtoti alfabēta secībā pēc nosaukumiem. Runājot par „jaunākajiem” – iz savas daudzgadīgās e-bibliotēku lietotāja pieredzes varu teikt, ka diezgan svarīgi ir zināt arī datumu, kurā attiecīgais jaunums papildinājis bibliotēku: neesmu bibliotēkā ielūkojies, teiksim, nedēļu vai divas – un, lai uzzinātu, kas labs šajā laikā parādījies, atliek, vadoties pēc datētajiem ierakstiem, tikai caurskatīt jaunumu sarakstu. Bet var jau būt, ka tā tikai tāda specifiska patoloģija – nekādā gadījumā nepalaist garām tekstu, par kuru liekas, ka tas kādā nezināmā nākotnē man noteikti būs vajadzīgs. Tiesa, darbus sakārtot ienākšanas secībā gan iespējams, uzklikšķinot uz „Jaunākais bibliotēkā”, tomēr precīzāku datējumu uzzināt nepavisam nebūtu lieki.

Uzklikšķinot uz „Teksti”, nonākam literatūras sadaļā. Te rodas pirmais iebildums pret interfeisu, precīzāk, pret gigantiskajām ikonām, kas apzīmē attiecīgā darba formātu. Manuprāt, jebkurā tekstu katalogā svarīgākais, ko lasītājam nepieciešams ieraudzīt visupirms, ir darba autors, tad – nosaukums, tad, ja nepieciešams, visas pārējās izdošanas ziņas. Taču Ideju Foruma bibliotēkā visupirms acīs krīt nevis šie dati, bet gan resnais ikonu stabs gar saraksta kreiso malu. Vēl trakāk tas ir attēlu sadaļā, kur nikni oranžsarkanās ikonas pilnībā nomāc bēdīgi blāvo un neuzkrītošo autora vārdu. Tas labi redzams šajā ekrānuzņēmumā:image

Par autoru vārdiem – it kā pierasts, ka šāda veida katalogos, uzklikšķinot autora vārdam, automātiski tiek atlasīti visi bibliotēkā atrodamie attiecīgā autora darbi, uz ko arī Ideju Foruma bibliotēkas darbu sarakstā it kā vedina izceltais autora vārds. Nekā – visviens, vai klikšķina uz nosaukuma vai autora vārda, atveras tikai konkrētais darbs. Protams, atlasīt kāda autora darbus iespējams ar meklētāja palīdzību, tomēr īsti ērti tas nav, jo meklētājs, ja vien neizmanto paplašināto meklēšanu, darbojas pēc pilna teksta meklēšanas principa un atrod ne tikai šā autora darbus, bet vispār visus viņa vārda pieminējumus visos bibliotēkā atrodamajos tekstos. Būtu itin patīkami, ja šāda atlasīšana būtu iespējama uzreiz no kataloga, kaut gan neesmu pārliecināts, vai tas tehniski iespējams, jo Ideju Foruma bibliotēkas katalogā saite uz attiecīgo tekstu piekabināta uzreiz visai kataloga ailei.

Noprotams, katalogs pagaidām ir stipri negatavs. Bezmaz uz labu laimi paklikšķinājos – un nemitīgi uzdūros visādiem defektiem. Pāris piemēru. Grāmata ar nosaukumu Susura vasara (dzejoļi bērniem). To atverot, tiekam klāt pie teksta, bet par grāmatu iegūstam šādas ziņas:image

Un viss – nav pat autora vārda (grāmatu vāki nav skatāmi, cik saprotu, autortiesību problēmu dēļ, bet kāpēc nav ne titullapu, ne lappuses ar izdošanas ziņām – nesapratu). Šai gadījumā autors ir Jānis Baltvilks – un, protams, ierakstot meklētājā Baltvilka vārdu, pie viņa grāmatām Susura vasara neparādās. Gluži vai sametas žēl nelaimīgā susura – palicis bez sava autora.

Cits piemērs. Ierakstam meklētājā “Rakstnieks tuvplānā” (filmu studijas Deviņi veidotais dokumentālo materiālu cikls, kura tapšanā pats esmu līdzdalīgs, tāpēc man, dabiski, interese, kā šie materiāli izskatās bibliotēkā). Iegūstam 7 tekstus, 10 videomateriālus:image

Teksti mums nav vajadzīgi, tos metam nost, klikšķinam uz video, lai atlasītu šos 10 videomateriālus. Iegūstam:image

Mana cilvēciskā loģika teic, ka arī pēc videomateriālu atlases meklētājam tomēr vajadzēja saglabāt informāciju, ka bez šiem video vēl pieejami 7 teksti. Meklētāja dzelžainā loģika apgalvo, ka tekstu ir apaļa nulle. Un, ja nu mēs klikšķinam uz apaļās nulles, tad izrādās, ka viņa nemaz tik apaļa nav:image

Nulle pārtop par septītnieku, savukārt par nulli nu pārkvalificējies video desmitnieks. Grozi kā gribi, bet meklētāja loģika īsti loģiska man neliekas – to vēl varētu saprast, ja blakus četriem formātiem varētu uzklikšķināt uz, teiksim, “Visi”, bet arī tādas iespējas nav, un atgriezties pie pirmajā piegājienā atrastajiem kopējiem rezultātiem bez jaunas meklēšanas nav iespējams.

Vēl kāda Ideju Foruma bibliotēkas īpatnība, kas manī izraisa diezgan lielu skepsi. Atverot jebkuru tekstu, lappuses lejasgalā redzami arī “Saistītie darbi”. Kas ir šie saistītie darbi? Atveram, piemēram, Alberta Bela Cilvēki laivās (1987. gada izdevums, kurā apkopoti trīs Bela romāni), skatamies, kādi darbi ar to saistīti – un te nu acis sametas kantainas. Izrādās, ar Cilvēkiem laivās esot saistīts arī Plūdoņa Atraitnes dēls, Blaumaņa Indrāni un vēl daudz kas cits tikpat nesaistīts (protams, ja par saistību neuzskata faktu, ka visi šie autori rakstījuši latviešu valodā un nemaz ne tik slikti). Ilgi nesapratu, kāpēc tik dīvaini radniecības meklējumi, kamēr ieraudzīju, ka sadaļā Izlases visi šie darbi ietilpst Latvijas Literatūras kanona sastāvā.  Bet ar ko saistīta iepriekšminētā neidentificējamā Susura vasara? Nu jau acis paliek ne tikai kantainas, bet pat astoņstūrainas. Garumgarais saraksts satriecošs – tajā ietilpst gan Orvela 1984, gan Servantesa Dons Kihots, gan Homēra Iliāda, gan Rablē Gargantija un Pantagriēls, gan Kamī Mēris, gan Flobēra Bovarī kundze… Laba kompānija susuram. Bet, ja nopietni, manuprāt, būtu prātīgi vispār atteikties no “Saistītajiem darbiem”, jo saistības kritēriji var būt tik dažādi un izkliedēti tik neaptverami plašās teritorijās, ka kaut kādu jebkuram lasītājam saprotamu un pieņemamu vidusceļu te grūti atrast. “Saistīto darbu” vietā varētu būt kādi citi matemātiskas ievirzes vai vismaz precīzi definējami kritēriji, kurus mācētu fiksēt un sarēķināt bibliotēkas dzinis. Piemēram, “Lasītāji, kuri lasa šo darbu, izvēlas arī…” Vai – atceroties, ka bibliotēkā darbojas arī reitingu sistēma, – “Lasītāji, kuri augstu novērtējuši šo darbu, augstu vērtē arī…” Vai tamlīdzīgi.

Piezīmju otrā daļa – rīt.

________________________________

Vēl par e-tekstiem, e-bibliotēkām un e-lasīšanu:

Ideju Foruma bibliotēkas lasītāja piezīmes II

Ideju Foruma bibliotēkas lasītāja piezīmes III

Saruna ar Ideju Foruma bibliotēkas valdes priekšsēdētāju Edmundu Vanagu

Trīs mēneši ar Cybook

Dāvana Ziemsvētkos – pašam sev

Pirāti sapņo par nākotni

Utopija pie nozagta zelta poda

Advertisements

2 thoughts on “Ideju Foruma bibliotēkas lasītāja piezīmes. I

  1. Es teiktu, pamatīgs trūkums ir arī tas, ka nav iespējams pārlūkot visus vienas kategorijas tekstus (vai arī es vienkārši nevaru atrast tādu iespēju?). Ja tas būtu iespējams, vēl nāktos tikt galā ar kategoriju vispārīgumu.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s