Imants Liepiņš “Ventspils tranzītbiznesa karš”

image Imants Liepiņš ir žurnālists, publicējis grāmatu par mūslaiku rokmūziku Mūzika arī vidusskolām (2006), lāgiem raksta arī prozu un dzeju (viņa dzejoļi lasāmi Karogā, 2006. gada 1. numurā, proza – 2007. gada 1. numurā). Šogad iznākusi grāmata Ventspils tranzītbiznesa karš (Apgāds Mantojums, 2009), kas šoreiz mani ieinteresēja ne tik daudz kā žurnālistisks pētījums, cik teksts, kurā žurnālists darbojies ciešā simbiozē ar prozistu. Tā arī galvenā atšķirība no citu dokumentālistu darbiem. Autors to dēvē par „realitātes romānu” – manuprāt, šis jēdziens gan izsaka pliku neko. Daļa grāmatas veidota kā itin tradicionāls sociālkritiskais detektīvs, ko inspirē kāds pašnāvnieks, līķis, kurš izrādās kļuvis „par divu fiktīvo uzņēmumu īpašnieku un, kas bija vēl dīvaināk, valdes locekli”. Vietumis Liepiņa rakstība atsauc atmiņā Kolberga padomju laikā publicētos romānus, kas bija veltīti visādu veidu saimnieciskajām afērām (un, starp citu, arī lielā mērā balstīti reālos notikumos), atšķirība vien tā, ka Kolberga aprakstītās afēras laikmeta specifikas dēļ bija krietni pieticīgākas un pelēcīgākas, turpretī Liepiņa dienasgaismā izceltie noziegumi ir tik kolorīti, ka robežojas ar fantastiku. Ko vērti ir kaut vai deviņi miroņi, kas kopīgi dibina firmu, bomzis, naktspatversmes iemītnieks, kuram pieder 28 uzņēmumi, vai dārza tualetē reģistrēta konsultāciju firma. Šī sižeta līnija galvenokārt vēsta par „nacionālajām bandītisma īpatnībām” – dažu sīku provinces noziedznieku pagalam drūmo ikdienu un izklaidēm ar „shēmošanu”, t. i., naudas atmazgāšanu un nesamaksāta PVN izkrāpšanu no valsts. Te viss labākajā kārtībā – reālas personas veikli pārkvalificējas par prozas personāžiem un, pateicoties āķīgajām un autora smalki izklāstītajām noziegumu shēmām, arī intrigu savērpj pamatīgi.

Paralēli rit grāmatas virsrakstā piesauktais tranzītbiznesa karš, par kuru Liepiņš uzskata, ka tā „ir Latvijas vēsturē vislielākā kriminālā afēra, kāda vien bijusi un kāda jebkad pārskatāmā nākotnē būs.” Ir gan 70 miljonu dolāru izkrāpšana no Latvijas Kuģniecības, gan telefonsarunu noklausīšanās lieta, gan „Lemberga stipendiāti”, gan dokumentu viltošana, gan korupcija visaugstākajā līmenī. Šeit prozists Liepiņš pieticīgi atkāpjas stūrī, dodams vietu žurnālistam Liepiņam, kurš patiešām uzracis trakas lietas. Taču grāmatu lasīju diezgan uzmanīgi, savulaik manuskriptā bija lasīts arī tās pirmais variants, tomēr pārskatāma kopējā aina nekādi negribēja saveidoties. Gar acīm zibinājās neskaitāmi šajās norisēs iesaistīto personu vārdi, firmu nosaukumi, pēc autora rokās nonākušajiem dokumentiem atšifrēti notikumi fragmenti, radot iespaidu par galīgi nepārskatāmu un neizprotamu haosu. Daļēji to, protams, var izskaidrot ar to, ka tranzībiznesa karš bija „procesi, kuros desmitiem pieredzējuši, analītiski prāti dienām un naktīm izgudroja noziegumus, veselas to shēmas un kaskādes.” Ne jau viena žurnālista spēkos šos mežģījumus atšķetināt, vēl jo īpaši tālab, ka visi gali cītīgi tiek slēpti. Arī pats Liepiņš, turklāt kā kārtīgs intelektuālis piesaucot palīgos Gēdela nepilnīguma teorēmu, uzsver, ka tranzītbiznesa karš bijis „ļoti nesaprotams process”.

Tomēr lielākais defekts meklējams kur citur. Tīri proziskajā vēstījumā par sīkajiem bandītiem prozists Liepiņš patiešām veiksmīgi apspēlējis reālos faktus. Žurnālistiskajā pētījumā par tranzītnieku karu žurnālists Liepiņš nav ļāvies kārdinājumam spēlēties ar reālajiem faktiem un, teiksim, Lembergu pārtapināt prozas personāžā – būtībā teksts ir sauss autora uzrakto dokumentu pārstāsts. Abas šīs rakstības nevis saplūst, veidojot veselumu, bet diezgan nikni konfliktē, un, taisnību sakot, man tā arī nekļuva skaidrs, kurā punktā „nacionālo bandītisma īpatnību” sižetiskā līnija saskaras ar Ventspils afērām. Autors gan atkal liek lietā prozista ķērienu un ļauj darboties vēl vienam reāli izdomātam personāžam – žurnālistam Liepiņam, kuru draud novākt Tukuma bandīti un kurš bezcerības brīžos drūmi trinkšķina ģitāru, nododamies refleksijām par samaitāto pasauli. Žurnālists Liepiņš grāmatā darbojas kā tāds „drošības vārstulis” – viņš ne tikai visu šo norišu haosu mēģina sasiet personiskās pieredzes mezglā, bet jau ar savu klātbūtni it kā attaisno neskaitāmos trūkstošās informācijas baltos plankumus un melnos caurumus – tak jau arī žurnālists cilvēks vien ir.

Taču – ja būtu tikai šīs divas rakstības un sižetiskās līnijas. Vēl ir „liriskās atkāpes”, kas stipri vairāk iederētos kādā citā Liepiņa pagaidām neuzrakstītā romānā. Ir krietni racionālākā garā ieturētas atkāpes, kas pašas par sevi gan ir interesantas (piemēram, par dažām Lursoft darbības īpatnībām), taču visai attāli saistās ar tranzītkara līniju. Ir ieskati autora personiskajā dzīvē, tostarp, piemēram, viņa viedoklis par literatūras mācīšanu skolā. Atkāpe par brendingu. Atkāpe par jokainiem firmu nosaukumiem. Atkal iz citas operas – fantastisks, moralizējoši ietonēts autora sapnis. Nez kāpēc salīdzinoši daudz vietas atvēlēts kādam PR firmas aprakstam. Arī epizode par nelegālo pieslēgšanos naftas vadam tikai pastarpināti saistīta ar centrālajiem notikumiem. Šur tur pazib kaut kāda galīgi neizprotama sarakste ar īsziņām. Utt. – visa kā ir pārāk daudz. Tai pašā laikā grāmatas sestajā daļā Kuģniecības miljoni svarīgas norises izklāstītas tik konspektīvi, ka vajag būt ļoti labam likumu līkumu un biznesa padarīšanu zinātājam, lai vispār saprastu notikumu būtību.

Ir skaidrs, ka Liepiņš tiecies uzrakstīt kaut ko vairāk par žurnālistisku pētījumu. Arī – nevis romānu un pat ne „realitātes romānu”, bet kaut ko citu. Vēlēšanās, protams, apsveicama, taču sanācis ne šis, ne tas. Gan cerīgi jāpiebilst – Latvijas realitātē draņķību pietiekoši daudz (un arī Ventspils tranzītbiznesa karā, kā jau teikts, balto plankumu netrūkst), lai šie centieni turpinātos citās grāmatās.

Karogs, 05.2008

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s