Lūcija Ķuzāne “Aleksandrs. Dzejnieks un viņa laiks”

image Lūcijas Ķuzānes Aleksandrs. Dzejnieks un viņa laiks (Daugava) ir grāmata par dzejnieku un prozistu Aleksandru Pelēci (1920 – 1995). 1946. gadā Pelēci apcietināja, notiesāja uz desmit gadiem lēģerī, no Sibīrijas viņš varēja atgriezties tikai 1969. gadā; šo iemeslu dēļ padomju laikā viņš bija spiests strādāt nekvalificētus darbus un vien retumis tika pie kādas publikācijas. Galīgi aplami par vēsturi spriest pēc principa „kā būtu, ja būtu bijis citādi”, bet, iespējams, citā laikā un citā situācijā Pelēča klātbūtne būtu mainījusi literatūras vispārējo ainu, taču viņam nelaimīgā kārtā iekrita dzīvot „laikmeta slapjdraņķī” (kā pats Pelēcis dienasgrāmatā izsakās par Antonu Bārdu, kurš sacerējis ap 2000 dzejoļu, bet viņam izdevies publicēt tikai divas grāmatas). Varbūt tieši šis „laikmeta slapjdraņķis” Pelēci padarīja par tipisku fona rakstnieku – viņš gan daudz un atzīstamā līmenī dzejoja (turklāt jāatceras, ka Pelēča pirmais 1943. gadā kara laikā izdotais dzejoļu krājums Aizsapņošanās bija viena no šā laikposma spēcīgākajām debijām), arī proza ir patiesi kolorīta, taču praktiski nekādā veidā literatūru nav iespaidojis.

Taču Aleksandrs mazākā mērā veltīts Pelēča tekstiem, daudz lielākā – viņam kā cilvēkam un personībai. Plašie Pelēča darbu fragmenti (daudz arī no nepublicētiem manuskriptiem), kas bagātīgās devās izkaisīti grāmatā, allaž saistīti vai nu ar viņa biogrāfiju, vai ar viņa uzskatiem par kādām pavisam konkrētām norisēm vai tēmām (tostarp gadās arī gluži unikāli teksti – teiksim, Pelēča 1956. gadā rakstīta vēstule Hruščovam – latviski un vēl dzejā). Būtībā grāmatai ir divi autori – Lūcija Ķuzāne un pats Aleksandrs Pelēcis, un Aleksandrs veidots kā abu saspēle. No vienas puses – ir klasiski biogrāfiskajā stilā sarakstītas Ķuzānes „intermēdijas”, kurās soli pa solim izsekoti Pelēča biogrāfijas fakti (autore labi pazinusi Pelēci un daudz sarakstījusies ar viņu), no otras – ir paša Pelēča dienasgrāmatas, vēstules, dzejoļi, autobiogrāfisko darbu (šķiet, Pelēcim nemaz nav darbu, kas nebūtu vismaz daļēji autobiogrāfiski) fragmenti. Ķuzānes rakstītais papildina Pelēča personiskos tekstus un ļauj uzlūkot viņa biogrāfiju laikmeta kontekstā, savukārt Pelēča fragmentos atrodams milzumdaudz sīkdetaļu, kādas citkārt pat visurķīgākais biogrāfs nespētu sameklēt. Īpaši tas sakāms par lēģeriem un Sibīrijas izsūtījuma gadiem, par kuriem ziņas gūtas un plašās Pelēča sarakstes (atgādināšu, ka 2005. gadā iznāca grāmata Lakats ar magonēm ar vēstulēm, kuras Pelēcim uz Sibīriju bija rakstījušas piecas viņa mūzas.) Un nudien nav nosakāms, kura balss šajā saspēlē ir galvenā, toties saskaņa patiešām abpusēja, kaut gan Ķuzāne nepavisam nemet līkumu jebkuram biogrāfam slidenām tēmām – tostarp diezgan pamatīgi aprakstīts, kā „laikmeta slapjdraņķis” savulaik aizrautīgo un darbīgo jauno dzejnieku pārtapinājis diezgan nīgrā, egoistiskā un ģimenes dzīvē grūti pieciešamā cilvēkā, kurš raksta nemitīgi un izmanās jebkuru savas dzīves mirkli pārtapināt tekstā – visviens, dzejā, prozā, dienasgrāmatās, vēstulēs.

Īsti nesapratu, kāpēc no Aleksandra gandrīz pilnībā izkritis laikposms no 1944. līdz 1946. gadam, tātad – kara beigas un jaunas padomju okupācijas sākums. Precīzāk, šis laikposms aprakstīts tikai pāris lappusēs, kaut gan Pelēča biogrāfijā tam varētu būt svarīga loma (daži mājieni par šo laiku atrodami Aleksandrā publicētajās paša Pelēča vēlāk rakstītajās piezīmēs). Iespējams, tas tāpēc, ka par šo posmu nav saglabājušies nekādi dokumenti, tāpēc Ķuzāne, būdama perfekti precīza pētniece, neļaujas minējumu un pieļāvumu kārdinājumam.

Karogs, 01.2008

______________________________

Vēl par Lūciju Ķuzāni:

Recenzija par romānu Malle

Advertisements

One thought on “Lūcija Ķuzāne “Aleksandrs. Dzejnieks un viņa laiks”

  1. Atpakaļ ziņojums: Jānis Jaunsudrabiņš Lucijas Ķuzānes monogrāfijā “Saule mūžam mana” • Aleksandra Pelēča lasītava

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s