Dāvana Ziemsvētkos – pašam sev

Ja reiz Ziemsvētki, tad, protams, obligāts to aksesuārs – dāvanas un apdāvināšanās. Kā stāsta, dāvināt esot patīkami un tāpat – arī saņemt dāvanas. Nelaime vien tā, ka jēdzīgām dāvanām nepieciešami patiesi apgaismes mirkļi, kādi gadās ļoti reti. Citādi uzdāvināsi kādam galīgo hlamu (kas, protams, tev tāds nemaz neliekas), bet pretī saņemsi stīvu un neizpratnes pilnu pieklājības smaidu – apmēram tādu pašu, kāds parādītos tavā ģīmī, ja arī tu taptu aplaimots ar kādu priekšmetu, kura lietderība vai vismaz skaistums tev liekas stipri apšaubāms.

Tak tomēr dāvināt ir patīkami, īpaši, ja tiek apdāvināts tev pats tuvākais cilvēks. Proti, tu apdāvini pats sevi, un dāvini kaut ko tādu, pēc kā esi ļoti kārojis. Vienā rāvienā bez liekas piepūles divkāršs labums – dāvināšanas un dāvanas saņemšanas prieks, turklāt nav ne mazāko šaubu, ka dāvana netiks iebāzta atvilktnē tālāk no acīm vai, pasargdies, izlidināta miskastē. Tieši šo iemeslu dēļ šajos Ziemsvētkos nolēmu aplaimot sevi – vēl jo īpaši tālab, ka jūtos nopelnījis kārtīgu dāvanu (beidzot pielicis punktu pārāk daudzus gadus tapušajam romānam).

Īstenībā iepriekšējo divu rindkopas ir tikai iemesls, lai vēl reizi apcerētu tēmu, par ko vairākkārt esmu rakstījis, – par elektroniskajām grāmatām, t. i., īpašām ietaisēm, kas drusku atgādina datorus, bet ir paredzētas tikai un vienīgi elektronisko tekstu lasīšanai. Apmēram pirms pāris gadiem kādā rakstā prognozēju, ka šajā sfērā drīzumā gaidāmas pārmaiņas. Nu šķiet, ka prognozes ir piepildījušās, varbūt ne tik ātri un ne gluži tādā formā kā cerēts. Pavērsiens ir noticis šā gada beigās (pieļauju, ka te pie vainas arī tradicionālā Ziemsvētku pirkšanas un dāvināšanas mānija, uz kuru orientējušies ražotāji). Tiesa, īsti mēs to vēl neredzam, bet Latvijā tas nepavisam nav jūtams.

Elektronisko tekstu lasīšana, protams, iespējama datora ekrānā. Ja ļoti vajag, to var darīt arī galddatora displejā, kaut gan tas ir diezgan neērti. Daudz patīkamāk lasīt ir portatīvajā datorā, sevišķi, ja izmanto kādu no daudzajām e-tekstu lasīšanai paredzētajām programmām: ieliec datoru klēpī, kājas uz galda – sajūta līdzīga, it kā klēpī būtu liela izmēra grāmata. Vēl ērtāk lasīt ar plaukstdatoru, kura ekrāna izmēri aptuveni atbilst mazformāta grāmatas lappusei, turklāt plaukstdatorā līdzi var nēsāt kaut veselu bibliotēku. Viss būtu labākajā kārtībā, ja vien nebūtu dažas ķibeles, kas, cik noprotams, tuvākajā laikā netiks atrisinātas. E-tekstu lasītājs ir pārāk cieši piesaistīts strāvas avotam. Plaukstdatora darbības laiks bez uzlādēšanas nav ilgāks par trīs četrām stundām. Samazinot displeja izmērus, akumulatora darbības laiks palielinās, bet tādā gadījumā e-lasīšana vairs ne tuvu nav tik patīkama. Palielinot akumulatorus, palielinās arī daikta izmēri un svars; lielāks displejs maksā krietni dārgāk. Mūslaiku tehnoloģija no šā strupceļa pagaidām nav atradusi izeju, un papildus problēmas sagādā arī tas, ka katra nākamā Windows Mobile vai Symbian versija pieprasa vairāk resursu, kas savukārt nozīmē lielāku enerģijas patēriņu, īsāku akumulatoru darbības laiku vai lielākus to izmērus utt. (gluži vai nostalģija pārņem pēc pirmajiem Psion plaukstdatoriem ar atbaidošajiem, tumšajiem zaļganbrūnajiem ekrāniem un trūcīgo funkciju klāstu, kas ar pāris pirkstiņbaterijām spēja darboties nedēļu). Tātad – noslēgts loks. Vēl kas – lai ko vēstītu dakteri, ka LCD displeji redzei neesot kaitīgi, iz savas pieredzes zinu, ka lasīšana datora displejā varbūt gan redzi nemaitā, bet ekrāna iekšējā apgaismojuma dēļ tomēr acis nogurdina pamatīgi.

image image

Grāmatas var lasīt gan plaukstdatorā, gan, ja ir ļoti liela vēlēšanās, pat smartfona HP iPAQ 514 mazajā 176 x 220 pikseļu displejā (ar programmas AlReader palīdzību)

Gluži loģiski, ka no šā strupceļa tiek meklēta izeja. Kāpēc gan neradīt ietaisi, kas būtu paredzēta tikai un vienīgi grāmatu lasīšanai – gluži tāpat kā, neraugoties uz bagātīgo visādu veidu plaukstdatoru klāstu, tiek piedāvāti arī portatīvie DVD atskaņotāji, visādi spēļu datori, elektroniskās vārdnīcas un specifiski datoru paveidi (planšetdatori, Nokia un Siemens „interneta planšetes”, GPS ietaises un tamlīdzīgi)? Ideja nav neko jauna – jau gadus desmit retumis ir parādījušās e-grāmatas, taču līdz pat beidzamajam laikam tās bija diezgan ērmīga paskata, smagnējas, pelēkiem vai iezaļganiem ekrāniem; tekstus pirms ielādēšanas tajās vajadzēja konvertēt īpašā formātā utt. – e-grāmatām piemita daudzi sīki defekti, no kuriem katrs varbūt nespēlēja lielu lomu, bet visi kopā e-lasīšanu padarīja diezgan neērtu. Tieši tāpēc ar e-grāmatām izklaidējās relatīvi šaurs fanu loks, bet ražotāji, kas utopiskās cerībās uz gaidāmo e-tekstu tirgu mēģināja izveidot e-lasīšanas tradīciju, ātri vien bankrotēja un vairs neko neražoja.

image

Arī lasīšanai datora displejā nav ne vainas, ja izmanto lasīšanas programmu CoolReader

Situācija mainījās 2006. gadā, kad parādījās pirmie rūpnieciski izmanotjamie e-ink (vai e-papīra) ekrāni. Neiedziļinoties tehniskās detaļās, uzsvēršu galveno atšķirību starp e-ink un ierastajiem LCD displejiem. LCD displejs tiek apgaismots no iekšpuses, enerģija tam nepieciešama visu laiku, turpretī e-ink strāvu patērē tikai tajā mirklī, kad mainās attēls, t. i., tiek „pāršķirtas” lappuses. Līdz ar to atrisinās līdzšinējā galvenā problēma – konflikts starp akumulatora darbības laiku un ekrāna izmēriem. Ietaises ar e-ink ekrāniem bez uzlādēšanas spēj darboties vairākas nedēļas vai pat mēnešus (iespējams 5000 – 10 000 reižu „pāršķirt” lappuses). Taču e-ink ekrāniem piemīt arī vairāki trūkumi. Pirmkārt, pagaidām to izšķirtspēja salīdzinājumā ar LCD displejiem ir ārkārtīgi zema. Otrkārt, tie rāda tikai melnbaltu attēlu (krāsainie e-ink ekrāni patlaban atrodas eksperimentu stadijā). Treškārt, e-ink attēla atjaunošanās periods ir tik ilgs (pat līdz sekundei), ka tie nav piemēroti kustīgām bildēm. Taču neviens no šiem trūkumiem nekaitē e-tekstu lasīšanai – un acīmredzot tieši tāpēc līdz ar e-ink parādīšanos sākās bezmaz lēcienveidīga e-grāmatu attīstība. (Starp citu, e-grāmatas ir tikai e-ink blakusprodukts. Šo displeju izveidē un attīstībā netiktu ieguldīti desmiti miljonu, ja to pielietojums nebūtu krietni praktiskāks – dažādos uzrakstos, reklāmās un tamlīdzīgi. Ir lasīts, ka jau tagad Japānas lielveikalos tiek izmantotas pēc e-ink tehnoloģijas izgatavotas cenu zīmes – cenas visā veikalā var mainīt vienā mirklī no centrālā datora.)

Pirmie pie e-grāmatu ar e-ink ekrāniem ražošanas ķērās Sony. Sākumā parādījās Sony Librie, kas bija paredzēts tikai austrumu tirgum (ar diezgan sarežģītu manipulāciju palīdzību Librie varot iemācīt saprast ne vien hieroglifus, bet arī latīņu alfabēta burtus), pēc tika radīta e-grāmata arī rietumu lasītājiem – ar reti neizteiksmīgo nosaukumu Sony PRS 500 (PRS ir saīsinājums no Portable Reader System). Gada laikā tika pārdots ap 50 000 Sony PRS – skaits, īpaši, ja salīdzina, teiksim, ar spēļu datoru skaitu, nav neko iespaidīgs, tomēr liecina, ka interese par e-grāmatām ir un biznesa ļaužiem vērts ar to rēķināties. Drīz pēc tam ideju klonēja apsviedīgie ķīnieši un radīja savu e-grāmatas versiju – The Jinke (cits nosaukums – HanLin eBook), kas no Sony PRS atšķīrās ar vairākām patīkamām īpašībām, tostarp plašāku failu formātu atbalstu, nelielu papildus skārienjūtīgu ekrānu ar klaviatūru, kas ļāva arī šo to pierakstīt. Savukārt ķīniešu e-grāmata tika klonēta Ukrainā, kur tapa lBook eReader, iespējams, funkciju un lietošanas ērtības ziņā pagaidām visveiksmīgākais e-grāmatu variants, taču vienlaikus arī visneglītākais (pagaidām pārdoti ap 20 000 lBook eReader – lielākoties Krievijā un Ukrainā). Francijā izstrādāja iRex iLiad, kas no pārējām e-grāmatām atšķirās ar krietni lielākiem ekrāna izmēriem, turklāt ekrāns ir skārienjūtīgs, tāpēc arī funkciju klāsts plašāks, bet tai piemīt vairāki ļoti nepatīkami trūkumi, no kuriem galvenie – bez uzlādēšanas iRex iLiad spēj darboties tikai 10 stundas, un tās cena ir ap 700 eiro (salīdzinājumam – Sony PRS maksā 350 dolāru, ķīniešu un ukraiņu e-grāmatas ir nedaudz lētākas).

Tas viss norisa 2006. gadā, kad es grāmatas lasīju datorā, lāgiem gan iedomājoties, ka būtu itin patīkami ieviest arī e-grāmatu. Īpaši pēc tam, kad vairākos e-lasīšanas entuziastu forumos uzdūros daudzām gandrīz vienādām, sajūsmas pilnām pasāžām, kuru jēga bija apmēram šāda: gadiem lasīju datorā, bet nejauši nopirku/man uzdāvināja Sony PRS (iRex, Jinke, lBook), un tikai tad sapratu, ka grāmatas jālasa tikai ar e-ink ietaisi, kas lasīšanu maksimāli tuvina izjūtām, kādas ir, lasot iespiestu grāmatu. Tomēr dažas šiem daiktiem piemītošās tehniskās nepilnības man likās pārāk liels šķērslis, lai radikāli mainītu lasīšanas ieradumus. Taču šā gada vidū notika vēl viens pavērsiens – parādījās tā saucamie Vizplex ekrāni, otrās paaudzes e-ink, kuros ir lielāks kontrasts starp melnajiem burtiem un balto fonu un jūtami īsāks lappušu „pāršķiršanas” laiks. Sony uzreiz pasteidzās izlaist nākamo PRS versiju ar Vizplex ekrānu, sekoja arī jauni The Jinke un lBook eReader varianti. E-grāmatu tirgū parādījās arī jauns spēlētājs, pareizāk sakot, spēlētājs gan bija zināms – franču Bookeen, kas savulaik jau bija izstrādājis ļoti neveiksmīgu e-grāmatu, bet tagad uz rudens pusi solīja Cybook. Ieraudzījis pirmos Cybook attēlus, uzreiz sapratu – šis daikts ir priekš manis. Kāpēc tieši Cybook – grūti pateikt, jo Cybook tehniskie parametri neko daudz neatšķiras no pārējām e-grāmatām; funkcionālā ziņā tā gan mazliet pārspēj Sony PRS, bet atpaliek no ukraiņu lBook. Iespējams, pie vainas ir elegantais dizains. Lai kā tas būtu, izvēlējos Cybook. Ekrāna izmēri – 6 collas, kas patlaban jau pārvērties par e-grāmatu standartu (izņemot iRex, kuram ir 8 collas), izmēri 118 x 188 x 8.5 mm, svars – 174 g, operētājsistēma – apcirpts Linux. Sīkākus tehniskos datus iespējams uzzināt http://bookeen.com/.

Tagad gaidu savu Cybook, par ko jau ir samaksāts, taču lasītāju interese – neraugoties uz gandrīz pilnīgu reklāmas trūkumu – izrādījusies krietni lielāka par Bookeen ražošanas jaudām. Mana pasūtījuma numurs – jau nedēļu pēc pārdošanas sākuma – bija krietni pāri četriem tūkstošiem, un drīz pēc tam saņēmu atvainošanās ziņu, ka sūtījums aizkavēšoties, un es to saņemšot decembra vidū. Tātad – gluži kā Ziemsvētku dāvanu. Kolīdz mazliet iepazīšu Cybook, noteikti par to uzrakstīšu Karogā.

Pirms dažām dienām, sākot rakstīt šo eseju, pēc ilgas kavēšanās beidzot parādījās arī Amazon Kindle – vēl viena ietaise grāmatu lasīšanai, pēc skata ērmīgs daikts ar klaviatūru, par kuru kāds komentētājs visai precīzi izteicās, ka tas atgādinot aparātu no sešdesmito gadu zinātniski fantastiskajām filmām. Dizains patiesi drusku komisks un novecojis, taču Amazon Kindle iezīmē nākamo soli e-grāmatu attīstībā. Proti, tā ne tikai paredzēta lasīšanai, bet būtībā ir amazon.com termināls, no kura lasītājs ar mobilā interneta (tas gan pieejams tikai ASV) starpniecību piekļūst milzīgajiem amazon.com grāmatu krājumiem, turklāt par samērā saprātīgu cenu (pagaidām – $ 9.99 par vienu grāmatu; pieejamas ir arī visjaunākās grāmatas, kas elektroniskā formātā iznāk vienlaikus ar iespiestajām), iespējams arī abonēt avīzes elektroniskā formātā.

Taču visdaiļrunīgāk par pavērsienu liecina kāds pirmajā acu uzmetienā nenozīmīgs fakts. E-lasīšanas forumos un e-grāmatu blogos jau nostabilizējies jauns žargons. Jēdziens e-book tiek lietots aizvien retāk, tā vietā raksta vienkārši book – it kā būtu pats par sevi saprotams, ka grāmata vispirmām kārtām ir teksts elektroniskā formātā, toties iespiestās grāmatas tiek apzīmētas ar saīsinājumu p-book (paper book) vai, vēl trakāk, dt-book (dead tree book). Ja pārmaiņas notiek valodā, tas nozīmē, ka mainījusies ir arī realitāte.

Karogs, 12.2007

____________________________

Vēl par e-lasītājiem un e-lasīšanu:

Trīs mēneši ar Cybook

Pirāti sapņo par nākotni

Vēl par e-bibliotēkām:

Ideju Foruma bibliotēkas lasītāja piezīmes I

Ideju Foruma bibliotēkas lasītāja piezīmes II

Ideju Foruma bibliotēkas lasītāja piezīmes III

Saruna ar Ideju Foruma valdes priekšsēdētāju Edmundu Vanagu

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s