Ainārs Zelčs "Virves dejotāji"

Ainārs Zelčs Virves dejotāji Aināra Zelča iepriekšējie romāni 1945 Riga (2001) un 1940 (2006) liecināja, ka autors itin ērti iejuties alternatīvās vēstures teritorijā. Tagad – romāns Virves dejotāji (Zvaigzne) iz citas sfēras. Darbības laiks – mūsdienas (ja neskaita valodiskās korekcijas – autors lieto mīkstināto „r” un „ch”). Vide – maza provinces pilsētiņa. Žanrs – klasiskais detektīvs. Šā žanra likumi saglabājušies gandrīz nemainīgi jau vairāk nekā gadsimtu: romāna pamatos tiek iebūvēts līķis, jau pirmajās lappusēs lasītājs iepazīst ierobežotu aizdomās turamo loku, ir dedukcijas ģēnijs, kurš pēc ilgiem maldu ceļiem šajā lokā izmanās ieraudzīt vainīgo, un, pats galvenais, ir paradoksāls pieņēmums, pieļāvums, loģiska kļūda, sižetisks uztiepums vai kas tamlīdzīgs, ar kura palīdzību vientiesīgajam lasītājam romāna sākumā tiek aizmālētas acis, lai, ticis līdz beidzamajai lappusei, viņš piedzīvotu bezmaz katarsi paša muļķības vai akluma dēļ.

Zelčs ciena likumus – ar žanra kanonu ievērošanu vai, precīzāk, kanonu apspēli Virves dejotājos viss it kā kārtībā. Tiek atrasts miris dakteris Zariņš, viņš arī pilsētas domnieks. Iespējams – pašnāvība, bet ticamāk, ka slepkavība. Vēstītājs un dedukcijas ģēnijs – cits domnieks Grīns (romāns sarakstītas no pirmās personas skatpunkta). Aizdomās turamie – visi pārējie domnieki, jo arī provincē, lai arī klusi un slēpti, tak tomēr vienlīdz zvērīgā manierē kā lielajā biznesā noris varas/naudas pārdale. Kurš vinnēs cīņu par varu pilsētas domē – garantēti tiks pie siles. Turklāt drīz Grīns uzzina, ka pilsētiņā tiks būvēta liela sporta halle – tieši uz Zariņam piederošā zemes gabala, ko viņš mantojis īsi pirms nāves. Drīz pēc tam seko nākamais līķis – pārmēru ziņkārīgais pensionārs Valfrīds, kurš, iespējams, redzējis kaut ko tādu, ko viņam nepavisam nebūtu vajadzējis redzēt. Ziepes lielas – Grīns prāto: „Es secināju, ka būšu nākamais. Mani neizvilks no cilpas, bet, piemēram, atradīs pakritušu – ar ielauztu galvaskausu. Nē, tā ne. Tik prasti ar mani neizrīkosies. [..] Pārējiem pat prātā neienāks, ka notikusi slepkavība.” Ir vēl viens šāda žanra tekstu obligātais aksesuārs – Albertiņš, Grīna ziņu pienesējs, kurš Grīnam un lasītājam ne tikai piegādā jaunus faktus, bet arī kalpo kā vēstījuma katalizators – tieši sarunās ar Albertiņu noskaidrojas Grīna domu gājiens.

Tātad – notikumu ekspozīcijai nav ne vainas, un, ja vēl atceramies, ka arī klasiskā detektīva klasiķi visbiežāk rakņājās pa baisajām draņķībām, ko producēja ārēji it kā viscaur pozitīvais sabiedrības vidusslānis, Virves dejotāju pieteikums šķiet itin daudzsološs.

Tak nekā. Romāns tā arī aprobežojas tikai ar daudzološo pieteikumu. Biju izlasījis aptuveni ceturto daļu, kad visi daudzie nobalgi-stepnieki-balzeri-vāni-vāveres-ruzduļi-kokini-zemīši-ziediņi-utt. saplūda vienā lielā pelēkā masā un līdz romāna beigām man tā arī vairs neizdevās saprast, kas ir kurš un kāda velna pēc viņi vispār iemituši Virves dejotājos. Atcerējos vien to, ka Zariņš pakārās – laikam tāpēc, ka autoram vienkārši nebija iespējas pataisīt dakteri tikpat pelēku kā pārējie personāži, jo Zariņš jau bija pagalam. Žanra likumi nosaka, ka dedukcijas ģēnijam jābūt pēc iespējas kolorītākam tipāžam, taču Virves dejotāju Grīns draudzīgi pieskaņojas pelēkajai masai. Pareizāk sakot, viņš pat nav pelēks – viņš vispār ir nekāds. Turklāt man nekādi neizdevās tik skaidrībā, kālab Grīns tik svēti pārliecināts, ka nākamais slepkavas upuris būs tieši viņš. Tāpat nesapratu, kāpēc romānā tik daudz lappušu veltīts komiskajai Grīna šķiršanās jezgai ar sievu. Ja nu vienīgi tāpēc, lai abi apliecinātu hronisku smadzeņu trūkumu.

Pieļauju, ka te mēs nonākam līdz romāna būtībai. Jo – dažas pazīmes liecina, ka autora mērķis nav bijis uzrakstīt kārtīgu detektīvu, kas, manuprāt, pašreizējā latviešu prozas kontekstā nudien varētu būt cēls nolūks, bet gan kārtējo reizi pastāstīt par to, kādi, redz, pelēki un truli ļautiņi plēšas par varu un naudu. Par to liecina, teiksim, pieticīgās ironijas dzirkstelītes, kas šur tur samanāmas tekstā. Taču tā ir elementāra prozas likumsakarība – ja tu raksti par pelēcību, tad tā jāapraksta koši un kolorīti. Ja tu raksti par galīgiem stulbeņiem, tad tekstu nedrīkst nolaist līdz stulba savārstījuma līmenim. Starp citu, ne mazums labu detektīvu sarakstīti tieši no muļķa skatpunkta: dedukcijas ģēnijs patiesībā ir muļķis, viņš domā muļķīgi, rīkojas muļķīgi, taču dīvainā kārtā tieši komiskās izdarības aizvedina viņu līdz patiesībai. Taču Grīns gluži vienkārši ir garlaicīgs muļķis, viņš domā garlaicīgi un arī rīkojas garlaicīgi. Tiesa, ir arī it kā paradoksālais un negaidītais atrisinājums, taču tas zibenīgi pārvēršas par kārtējo naglu romāna zārkā: autors it kā pārkāpj žanra kanonu, taču īstenībā pievienojas daudzbalsīgajam sociālkritiski noskaņoto proziķu korim, kas gadu gadiem apnicīgi turpina ziņģēt par samaitātajiem mūslaiku tikumiem un nelietīgajiem varasvīriem.

Vēl daži tīri tehniski defekti. Jau pieminēju plašo epizodi par Grīna kašķi ar sievu, kas romānā nepilda nekādu funkcionālu lomu. Pavisam kurioza ir principa „tā tikai likās” lietošana. Ja izlasu – „Vai kaut kas nepazibēja pie Nobalga un Kokina guļamistabas durvīm?” – un pēc tam uzzinu, ka „tā tikai likās”, man skaidrs, ka autors ir liels viltnieks, Grīnam nekas nav licies, pie guļamistabas durvīm patiesi kāds zibinājies – un vispār, te kaut kas nav kārtībā, mājiens ar sētas mietu, ka slepkava šepat blakus. Ja pāris lappuses tālāk Grīnam atkal liekas, ka viņam liekas, – „Kaut kas tā kā sakustējās pa kreisi” – tas jau sāk krist uz nerviem. Bet, kad vēl mazliet tālāk Grīnam liekas, ka viņš saklausa „klusus, piesardzīgus soļus”, mana pārliecība par Grīna stulbumu un autora meistarības trūkumu tikai nostiprinās.

Karogs, 09.2007

______________________________

Vēl par Aināru Zelču:

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s