Hermanis Paukšs “Striptīzs”

image Dramaturga Hermaņa Paukša pirmais romāns Striptīzs (Poligrāfijas infocentrs) iznācis sērijā, kas nokrustīta par Mirkļa romānu. Tātad – jau dzimšanas brīdī ieklasificēts „izlasi un izmet” kategorijā. Man nudien nav nekādu iebildumu pret „izlasi un izmet” grāmatām. Ja kādas pāris nedēļas nav patrāpījies jēdzīgs detektīvs vai kāds cits burlakgabals, rodas sajūta, ka šaisaulē kaut kas nav kārtībā. Taču arī „izlasi un izmet” kategorijas grāmatām nepieciešams kas ļoti svarīgs – elementārs autora profesionālisms un spēles likumu pārzināšana, un te nu jāsaka, ka letiņu rakstītājiem šajā sfērā no sākta gala piemitis hronisks profesionālisma trūkums. Toties bagātīgās devās raksturīga tāda kā augstprātīga: ja tu raksti lubeni, ar kuru lasītājs prasti nositīs laiku, tad skaidrs, ka šis lasītājs ir muļķis un tāpēc vispār var nedomāt par tādām pārmērībām kā kompozīcija, darbojošos personu psiholoģija, sižets, reālistisks un puslīdz uzticams vides apraksts un tamlīdzīgi. Muļķis visu piecietīs un pieņems.

Tas sakāms arī par Paukša Striptīzu. Pie dizainera Svena ierodas viņa drauga Roja sieva Agrita, sakās pieķērusi vīru grēkojam ar citu, tāpēc tagad veicīgi saorganizē striptīzu un kustina pakaļu tik ilgi un aizrautīgi, kamēr Svens tiek pavedināts. Izrādās, Svens jau gadus desmit „mīl” (t. i., aizkustinoši lubenieciski spēlē lomu, ko šāda veida literatūrā dēvē par „mīlestību”) Agritu, bet arī Rojs viņam labs draugs, tāpēc sākas milzumilga un detalizēti aprakstīta paššaustīšanās un matu skaldīšana. Striptīzā ietilpinātais ūdens daudzums ir gluži vienkārši neticams – grūti iedomāties, kā vispār rakstošs cilvēks spējīgs dabūt gatavu tik vērienīgu un absolūti nefunkcionālu tekstu, kurā netiek pateikts itin nekas, vien nebeidzami dialogi un moralizēšana virtuves filozofijas garā. Nabaga nevainīgais lasītājs slīkst, ja vien viņam nepietiek prāta laicīgi izlīst laukā no šās ūdenskrātuves. Atzīšos, man nepietika – un arī pienākuma dēļ „romāns” it kā bija jāpiebeidz.

Pēc 70 lappušu garās ekspozīcijas pie Svena ierodas Rojs un arī izklaidējas ar paššaustīšanos un ragu pielaikošanu Agritai un sev. Ierodas Agrita. Vēlreiz ierodas Rojs. Vēlreiz Agrita. Vēlreiz Rojs. Vēlreiz Agrita, tiek noskaidrots, ka abi viens otrā ieskatījušies jau pirms gadiem desmit, bet nav uzdrošinājušies to izrādīt. Kolīdz aptrūkstas ūdens, autoram uzreiz pie rokas glābšanas riņķis: „Bet ja nu Agrita tagad pēkšņi tomēr ir pārdomājusi?” Tādējādi tiek uzdarināts reti virtozaurs sižeta pavērsiens, un autors var bliezt tālāk no visiem muldamorgānu stobriem vēl kādas pārdesmit lappuses. Un tad jau pods virst pāri malām – Agrita bļauj: „Man vajag, lai tu mani nosit! Es gribu mirt no tavas rokas un tūlīt pat! (..) Nosit un pēc tam pats izdari pašnāvību!” Tak Svens vis nesit, viņš vienkārši piesien Agritu pie gultas un… Nuja, turpina muldēt vēl kādas desmit lappuses, kamēr nonāk pie secinājuma, ka melot – tas ir cilvēka dabā, kas ir gan romāna filozofiskās būves smaile, gan arī beigu punkts. Par teksta stilistiku vispār nav jēgas runāt – tādas pērles kā „mani gandrīz nesabrauca” (turpinot autora domu gājienu, mēs varam nonākt, piemēram, līdz „garām paskrēja beigta žurka”) atrodamas vai katrā lappusē, bet redaktors tekstam, šķiet, vispār nav roku pielicis. Taisnības labad gan piebildīšu, ka Striptīzā atradu vienu epizodi, kas, ja ne citādi, vismaz izklaidēja ar absurdās anekdotes piegaršu – bet arī šī epizode ieklīdusi no citas literatūras sfēras. Kad Agrita niknuma lēkmē – visa dzīve tak samaitāta! – ņemas ar krāsns kruķi demolēt Svena dzīvokli un kaimiņi izsauc policiju, Svens paziņo, ka viņa sievai mēdzot būt sāpīgas mēnešreizes, kuras viņa pārvarot šādā manierē. Policisti izrādās saprotoši un pazūd.

Nudien žēl, ka arī Latvijā nav konkursa par gada draņķīgāko grāmatu, kādi ir dažā citā valstī. Nezinu, vai Paukšs tiktu pie pirmās godalgas, tomēr Striptīzam nominācija nodrošināta. Bet var jau būt, ka es smagi kļūdos. Rau, viens no dzīvesgudrā Svena spriedumiem: „Vai jūs neesat ievērojuši, ka viss, līdz kam neesam vēl izauguši, mūs garlaiko?” Ja tā, tad atzīšos – līdz Striptīza līmenim man nav veicies izaugt.

Karogs, 04.2007

Advertisements

2 thoughts on “Hermanis Paukšs “Striptīzs”

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s