Meistardarbinieku meistardarbi

Apmēram pirms gada rakstīju par Rakstnieku savienības iedibinātajiem un Kultūrkapitāla fonda atbalstītajiem tālākizglītības kursiem Rakstniecības teorija un prakse. Šajos kursos ļauži, kas grib nodarboties ar literatūru, bet nejūtas īsti pārliecināti par savu varēšanu, apmeklē gan praktiskās nodarbības, ko dēvē par meistardarbnīcām, gan klausās lekcijas par visādām teorētiskām būšanām. Pagājušogad par prozas meistardarbnīcas vadītāju piedāvāja kļūt man. Un tā apmēram reizi mēnesī sestdienas rītos manā dzīvoklī (Filoloģijas fakultātes ēka, kurā parasti noris meistardarbnīcu nodarbības, man nepavisam nelikās šādām intīmām izklaidēm piemērota) sapulcējās padsmit rakstītgribētāji, sasēdās uz vienīgā dīvāna, nedaudzajiem krēsliem, bet pārsvarā uz grīdas, un trīs stundas sprieda par literatūru, precīzāk, par savām attiecībām ar literatūru, par savu tekstu attiecībām ar literatūru un savām attiecībām ar pašrakstītajiem tekstiem. Strīdi par šīm daudzkāršo attiecību peripetijām un dažādām rakstniecības mākslas specifiskām padarīšanām no tiesas bija aizrautīgi. Katrā ziņā – neatceros, kad beidzamo reizi būtu dzirdējis rakstniecības entuziastus – visviens, iesācējus vai dzīvos klasiķus – tik nikni diskutējam. Turklāt prātā nav palikusi neviena tēma vai teksts, kuru apspriežot meistardarbinieki būtu nonākuši līdz puslīdz vienprātīgiem vai vismaz visiem pieņemamiem slēdzieniem. Daļēji to varētu skaidrot, ka šie ļauži bija absolūti atšķirīgi – gan vecuma, gan izglītības, gan profesijas, gan pasaules skatījuma ziņā. Bet ne tikai tas.

Kursus sāka 18 ļauži, līdz beigām izturēja 12. Vecums – no 18 līdz 72 gadiem (mazliet dīvaini gan šķita, ka jaunu cilvēku īpatsvars bija nepieklājīgi mazs). Bija patoloģiski slinki un patoloģiski produktīvi rakstītāji. Neraugoties uz tēzi par femīno tendenču dominanti pašreizējā latviešu literatūrā, dzimumu proporcijas bija aptuveni vienādas. Samērīgās proporcijās bija arī noslieces uz oriģinalitāti un banalitāti, tāpat – kārtīgs profesionāls darbs un priecīga vai, sliktākajā gadījumā, garlaikota paspēlēšanās.
Izturēja līdz beigām – tas nozīmē, ka meistardarbinieki izpildīja vienīgo uzdevumu, kas tika darīts zināms jau pirmajā tikšanās reizē: nodarbības var apmeklēt un var neapmeklēt, var piedalīties kolēģu tekstu apspriešanā, var klusēt un var gulēt, galu galā – var rakstīt un var nerakstīt, bet, meistardarbnīcu beidzot, jāuzcērt meistardarbs – visviens, stāsts, romāns, kaut anekdote –, ar kuru autors gana izteiksmīgi reprezentē sevi un savus talantus (vai to trūkumu). Jo – par jebkuru rakstītāju spriež tikai un vienīgi pēc viņa gatavajiem tekstiem, viss pārējais uz tekstu fona ir nenozīmīgs. Daļa no šiem meistardarbiem lasāma Karogā, 2007. gada 1. numura Skatā.
Visinteresantāk bija vērot, ka meistardarbinieku vide, šis tikai padsmit cilvēkus mazais mikrokolektīvs faktiski atspoguļo procesus, kas notiek visā latviešu literatūrā. Ir savs augsti intelektuālais absurdists – Māris Bērziņš, ar kura pastāstiņiem no Gūtenmorgena cikla lasītājs, iespējams, jau pazīstams. Gūtenmorgenam raksturīgs tāds gaišs un sirsnīgs absurds, turpretī šajā Skatā lasāmajā varbūtlugā Šeit neviens nepīpē viss kā reti „melnā” absurdā – līķu kaudze un punkts, neviens patiešām vairs nepīpē. Ir klasiskais Hemingveja tipa reālists Uldis Vanags – ar milzīgu pieredzējumu un piedzīvojumu bagāžu, kas prasīties prasās tapt izklāstīta uz papīra. Pretstatā Mārim Bērziņam, Uldis Vanags galīgi neuzticas fantāzijai un savu vadmotīvu formulē vienkārši: viss „..ir izdomāts, bet tur nav nekā tāda, kas nevarētu notikt.” Taču, ja viņu salīdzina ar saspringto vērotāju Aigaru Gasiņu, Vanags šķiet īstenticīgs fantasts, jo Gasiņš fiksē tikai to, kas pašam degungalā – redzēts, dzirdēts, taustīts, apostīts. Temps – viena rindkopa mēnesī. Ir vēl viena reāliste – Māra Horna, kura raksta sižetiski itin veiksmīgi savērptus un vides ziņā precīzi izzīmētus lasāmgabalus, noteikti tiem piekabinot laimīgas beigas. Ir Imants Liepiņš, kurš literatūrā saskata vienvienīgu spēli, kas labi var izklaidēt viņu pašu, draugus un varbūt arī kādu lasītāju. Ir Andra Pūce – mazliet ironiska liriķe, kura savulaik ne mazums jau publicējusi gan dzeju, gan prozu, pēc tam stājusies rakstīt, bet tagad varbūt viņai izdosies panākt jaunu uzrāvienu. Ir aktieris Ēriks Vilsons, kurš tiecas izmēģināt roku gan dramaturģijā, gan prozā. Ir Krista Burāne, kura mēģina savienot tekstu ar fotogrāfijām un patlaban Parīzē šiem diviem elementiem cenšas pievienot vēl trešo – audio, lai beigu galā sanāktu bezmiega stāstiņi Parīzes šūpuļdziesmas (12 bezmiega mocīti parīzieši bezmiega profesionālei Burānei dzied katrs savu šūpuļdziesmu); iespējams, Sapņus varētu uzskatīt par šā cikla ievadu. Un vēl daži, kuriem šajā Skatā gluži vienkārši pietrūka vietas.
Vārdu sakot, meistardarbinieki kopumā veido it kā „lielās” literatūras pasaules miniatūru projekciju, savā ziņā – noslēgtu, pašpietiekamu sistēmu: rakstības principu daudzveidība gana liela, lai autori cits no cita barotos, cits citu papildinātu un tekstu savstarpējo kontaktu un konfliktu ņirboņa neapsīktu. Cik lielā mērā šī ņirboņa būs produktīva, saskaroties ar „lielo” literatūras pasauli un lasītāju – tas, protams, atkarīgs no katra autora. Patlaban ir skaidrs, ka šogad „lielo” literatūru sagaida divi pārsteigumi. Apgāds Karogs publicē Māra Bērziņa īsprozas grāmatu Gūtenmorgens un… ar Māra Bišofa ilustrācijām, bet uz rudens pusi varētu iznākt arī Ulda Vanaga skarbais smagsvarnieks par padomju armijas ikdienu. Un, ja no 18 ļaužiem jau skološanās laikā divi dabū gatavas nepavisam ne skolnieciskas grāmatas, – tā nudien nav slikta meistardarbnīcas gada bilance.

Karogs, 01.2007. Raksts publicēts kā ievads Literārās Akadēmijas prozas meistardarbnīcas beidzēju darbu publikācijām.

Vēl par šo tēmu:

Četru dažādu gadu meistardarbnīcu vadītāju saruna Mācīties mācīt mācīties

Pārdomas par to, vai rakstīt vispār iespējams iemācīt vai iemācīties Rakstītmācība

Advertisements

One thought on “Meistardarbinieku meistardarbi

  1. Atpakaļ ziņojums: Literārā Akadēmija.Saruna “Karogā” « Eipurs par grāmatām un uzskatiem

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s