Albērs Sančess Piņols “Aukstā āda”

Albērs Sančess Piņols Aukstā āda Albēra Sančesa Piņola Aukstā āda (Atēna, 2006; tulk. Dace Meiere) ir pirmais romāns, kas latviski tulkots no katalāņu valodas (vēl vienīgi Leons Briedis savulaik no katalāņu valodas tulkojis dzejoļus un dažus katalāņu klasiķa Salvadora Espriu prozas darbus). Jāatgādina, ka Franko diktatūras laikā katalāņu valoda bija aizliegta, katalāņu literatūras process uz vairākiem gadu desmitiem pārtrūcis, un tikai beidzamajos gados sākusies jauna katalāņu literatūras atdzimšana. Albērs Sančess Piņols (1965) patlaban ir pasaulē pazīstamākais mūsdienu katalāņu rakstnieks, pagaidām tikai viena romāna autors. Aukstā āda (oriģinālā iznākusi 2002. gadā) tulkota 24 valodās.

Romāna darbība notiek uz vientuļas salas okeāna vidū. Uzmanības centrā – anonīms vēstītājs, kurš īru republikāņu pagrīdes armijā cīnījies pret britu valdīšanu (noprotams, ka darbības laiks varētu būt aptuveni XX gadsimta divdesmitie gadi), taču nonācis pie secinājuma, ka vardarbībai nav jēgas: „..vai es gribu palikt pasaulē, kurā valda vardarbība, kas nemitīgi pieņemas spēkā un gādā, lai cilvēku posts nekad nebeigtos?” Tāpēc viņš nolemj bēgt uz „pasauli, kurā nebūtu cilvēku”. Proti, strādāt par meteorologu uz vientuļas salas.

Kāpēc autors par vēstītāju izvēlējies īru? Atbilde vienkārša (tiesa gan, cik gadījies lasīt Aukstās ādas recenzijas internetā, recenzenti maniakālā politkorektumā no šīs atbildes ir izvairījušies) – kaut arī Katalānija neatkarību zaudēja jau pirms trim gadsimtiem, neatkarības centieni joprojām aktuāli. Taču atšķirībā no īriem (vai baskiem) katalāņi pret spāņu kundzību nekad nav cīnījušies ar ieročiem rokās. Tomēr Aukstā āda nebūt nav politisks romāns, drīzāk – filosofiska līdzība, par ko liecina jau darbības vide – vientuļā sala, kurā pieticīgā personu skaita dēļ (vien divas cilvēku dzimumam piederīgas būtnes – meteorologs un bākas uzraugs, kurš beigu galā, kā atklājas, nemaz nav bākas uzraugs) jebkuru ideju lieliski iespējams ilustrēt ar darbību. Ātri vien kļūst skaidrs, ka sala nav nekāda idille, kurā vientulībā nodoties eksistenciālām pārdomām par brīvības, cīņas un varmācības jēgu. Jo – jau pirmajā naktī no jūras lien laukā krupekļi, šaušalīgi, cilvēkiem vien attāli līdzīgi neradījumi, kuru kvēlākā vēlme ir aprīt meteorologu. (Par krupekļu apzīmējumu jāpateicas tulkotājas astoņgadīgās meitas Annas fantāzijai, citādi, iespējams, nāktos samierināties ar pieticīgiem varduļiem, kas ne tuvu neizsaka krupekļu pretīgo un atbaidošo būtību.) Tāpēc par meteorologa dzīves mērķi, protams, kļūst krupekļu pilnīga iznīcināšana.

Apziņa gluži automātiski Auksto ādu sasaista gan ar Karela Čapeka Karu ar salamandrām (šķiet, epizode, kurā meteorologs pirmo reizi ierauga jūrā peldošo krupekļu baru, ir tikai mazliet pārveidots citāts no Čapeka romāna), gan ar Lavkrafta aprakstītajiem jūras dzīļu briesmoņiem. Taču salamandru ievirzītais domu gājiens izrādās izrādās aplams. Aukstā āda nav nedz antiutopija, nedz suspense vai horror manierē rakstīts romāns. Kā jau teikts, tā ir filosofiska līdzība, kurā autors izmanto paša radītos spēļu kauliņus – meteorologu, bākas uzraugu, krupekļus –, lai visdažādākajos veidos modelētu pārdomas par „varmācības instinktu”, kas atrodams katrā cilvēkā. Var jau būt, ka šajās pārdomās atrodama arī krietna tiesa sirsnīga naivuma, taču šis naivums tāds aizdomīgi vonnegūtisks (īpaši, ja atceramies, ka Galapagās arī Vonnegūts aprakstīja jūrā mītošas radībiņas, kādās pēc miljoniem gadu lemts pārvērsties cilvēku dzimumam) – nekādi nevar tikt pie skaidrības, kurubrīd autors runā nopietni, kuru – sevī ironiski nosmīkņā. Katrā ziņā – gatavas un ikdienā izmantojamas formulas no Aukstās ādas nevar izfiltrēt.

Karogs, 05.2006

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s