Ainārs Zelčs “1940”

Ainārs Zelčs 1945 Riga Visupirms – pamācošs vēstījums, kur un kā iegādāties Aināra Zelča romānu 1940 (Zvaigzne, 2006), jo, kā izrādās, tas nepavisam nav tik vienkārši. Pirms kāda brīža jau meklēju romānu Valtera un Rapas grāmatbodē. Neatradu. Tad – vienā no Zvaigznes grāmatnīcām. Nav. Jāņa Rozes grāmatnīcā. Arī nav. Vai tiešām autoram veicies uzrakstīt vietēja mēroga bestselleru, kas izpirkts vienā rāvienā? Ne vella. Pavisam nejauši ieraudzīju, ka Jāņa Rozes grāmatnīcā Zelča romāns iemitis nevis pie daiļliteratūras, kur tam, loģiski spriežot, vajadzētu būt, bet gan plauktā ar uzrakstu Uzziņu literatūra līdzās vēsturnieku un filozofu pētījumiem. (Un ne tikai tas. Izrādās, pēc grāmatnīcas darbinieku domām, Roberta Pirsiga romāns Zens un motocikla apkopes māksla arī esot piederīgs uzziņu literatūrai. Tāpēc it nemaz neliekas pārspīlēts jau pa gabalu samanāmais treknais uzraksts „Romāns” uz Djego Marāni Jaunās somu gramatikas vāka – citādi grāmatu noteikti nāktos meklēt pie valodnieciskajiem tekstiem.) Šo faktu varētu uztvert kā anekdoti, kas kārtējo reizi liecina par dažu ļautiņu aprobežotību, ja vien grāmatu izdošana nebūtu arī bizness, līdz ar to rodas iespaids, ka grāmatu tirgotāji vienā mierā spļauj virsū izdevējiem no devītā stāva un par šīm izklaidēm no nevainīgā pircēja, ja viņam tomēr paveicas atrast vajadzīgo grāmatu, vēl noplēš līdz 40% tirdzniecības uzcenojumu.

Gadījums vēl jo komiskāks šķiet tālab, ka pie labākās gribas no romāna 1940 nav iespējams izspiest kādu vēsturiskas informācijas drumslu par reālajiem 1940. gada notikumiem Latvijā. Jo – gluži tāpat kā Zelča iepriekšējais romāns 1945 Riga (2001), arī šis piederīgs alternatīvās vēstures žanram. 1945 Riga autors apcerēja tēmu par to, kas varētu būt bijis, ja 2. pasaules karā uzvarētu Hitlers. Jautājums, lai arī alternatīvās vēstures sacerējumu blāķos jau krietni apvazāts, nenoliedzami joprojām svarīgs. 1940 – ne mazāk nozīmīgs jautājums: „kā tad būtu, ja 1940. gada jūnijā prezidents pavēlētu armijai karot?”

Biju jau ticis līdz pusei, kad beidzot sapratu, ko romāns atgādina – stratēģisku datorspēlīti. Autors izracis daudzus mazzināmus vēsturiskus faktus – lielākoties par neatkarīgās Latvijas armijas uzbūvi, komandieriem, apbruņojumu utt. – un tad soli pa solim modelē iespējamo Latvijas armijas cīņu ar padomju armiju. Romāna „stratēģiskā daļa” patiešām interesanta, jo modelis smalki detalizēts – izsekota armijas daļu kustība, aprakstītas nocietinājumu un cīņu vietas, dažādas tīri tehniskas padarīšanas. Itin loģisks šķiet arī tas fakts, ka šajā modelī cilvēks kā individualitāte vispār nepastāv. Tiesa, pāris ļaužu biogrāfijas un pārdzīvojumus autors gan garāmejot mēģina ieskicēt, bet, šķiet, vienkārši tālab, lai apliecinātu, ka personība šādā situācijā vienkārši ir superpatriotiska lielgabalgaļa, kas savu dzīvi upurē par godu lielajai spēlei. Visādi psiholoģiskie smalkumi tikai samaitātu šīs spēles precīzo un skaidro struktūru.

Stipri komisks šķiet Zelča Ulmanis. Cik noprotams, viņš bijis vajadzīgs vien tāpēc, lai formulētu liktenīgos vārdus par to, ka jāsāk cīņa pret padomju armiju. Pēc tam vairs autors nezina, ko ar Ulmani iesākt, tāpēc vadonis nodarbojas ar tukšu muldēšanu, lāgiem stalti izslienas un sāk tēlot pieminekli pats sev, bet, kad melodramatiskās putas jau iet pāri malām, palīgos nāk glābjošā nejaušība krievu bumbvedēju skatā, pēc kuru uzlidojuma no Ulmaņa nekas pāri nepaliek. Tik ērmīgu un laikam negribētu Ulmaņa karikatūru literatūrā vēl nav gadījies manīt.

Romāna pirmā puse lasāma vismaz ar interesi – ja ne citādi, šāda žanra darbi latviešu literatūrā parādās ļoti reti. Taču tālāk stratēģiskā spēle beidzas, armija aiziet mežā un līdz ar partizānu cīņām sākas kaut kas pavisam nesakarīgs. Pareizāk sakot, sākas labi pazīstamā latviešu literatūras spēlīte – kā pēc iespējas efektīgāk pierādīt to, ka krievi ir vai nu sadisti, vai galīgi kretīni, pie viena pierādot arī to, ka letiņi visi kā viens ir varoņi, patrioti un vispār izcili cilvēki. Gluži pašsaprotami, ka jebkāda veida melnbaltā spēle ir literatūras nāve. Sliktie krievi un labie latvieši vienojas kopīgai cīņai un vienā rāvienā piebeidz romānu.

Karogs, 04.2006

______________________________

Vēl par Aināru Zelču:

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s