Džefs Lindsejs “Melno sapņu Deksters”

Džefs Lindsejs. Melno sapņu Deksters. No angļu valodas tulkojusi Sandra Rutmane. R., Dienas Grāmata, 2005

image Savulaik biju itin cītīgs detektīvu lasītājs, taču pirms kādiem pāris gadiem pēkšņi zuda jebkāda interese par šo žanru. Lāgiem nostalģisku iemeslu dēļ mēģinu iemest acis kādā detektīvā vai trilleri, bet pēc divdesmit trīsdesmit lappusēm jūtu, ka kļūst sātaniski garlaicīgi, — un vairs nav nekādas vēlēšanās uzzināt, ar ko tas viss beigsies. Iespējams, gluži vienkārši detektīvu lasīts tik daudz, ka apziņā sakrājusies tāda kā "kritiskā masa", kas iekļauj sevī visus iespējamos detektīvžanra variantus un to kombinācijas, tāpēc jau pirmajā acu uzmetienā ir skaidrs, ar kuru no variācijām esmu saskāries un kuru no sižetiskā risinājuma tipiem autors šoreiz izmanto. Ja struktūra puslīdz skaidra, par niansēm vairs nav intereses.

Citādi bija ar amerikāņa Džefa Lindseja romānu Melno sapņu Deksters (žēl, bet latviskotais nosaukums pilnībā zaudējis angļu varianta kalambūrisko skanīgumu — Darkh Dreaming Dexter; par to, ka autors virsraksta DDD uzskata par svarīgu padarīšanu, liecina ariī nākamais romāns — Dearly Devoted Dexter). Džefs Lindscjs daudzus gadus strādājis Holivudā, rakstījis lugas — lielākoties komēdijas, bijis ari aktieris, līdz 2004. gadā nez kāpēc ķēries pie detektīvu rakstīšanas, un jau viņa pirmais romāns Melno sapņu Deksters ietika bestselleru saraksta augšgalā (starp citu, vēl kāds interesants fakts — Lindseja sieva Hilarija Hemingveja ir Ernesta Hemingveja māsasmeita). Un, jāatzīst, pamatoti. Katrā ziņā — Melno sapņu Deksters ir viens no visveiksmīgāk sameistarotajiem detektīviem, kādu jebkad gadījies lasīt.

Ko Lindsejs piedāvā lasītājam? Pirmajā acu uzmetienā — nekā sevišķa. Klasiskais komplekts: sērijslepkava, kurš Maiami ķersta prostitūtas un graiza tās gabalos. Viņu savukārt ķersta policija — ar Dekstera Morgana piepalīdzēšanu. Deksters ir tips, kurš ne ar ko īpašu neizceļas un arī nepūlas izcelties. Viņš strādā asinsanalīžu laboratorijā, viņa māsa ir policiste. Bet —Deksteram ir kāda īpatnība, kuras dēļ policija ar māsas starpniecību lāgiem aicina viņu palīgos. Proti, Deksteram piemīt īpaša spēja uzost sērijslepkavu pēdas. Tiktāl komplekts patiesi ar īpašu oriģinalitāti neizceļas. Taču no svara ir Dekstera "īpašā spēja", kurai nav nekāda sakara ar loģiskām prāta kombinācijām vai izmeklēšanas rutīnu. „Īpašā spēja” tiek izskaidrota jau romāna pirmajās lappusēs, tāpēc laikam nebūs grēka lieta atklāt šo mazo noslēpumu, kas vienlaikus ir arī Lindseja veiksmīgākais atradums. Proti, arī pats Deksters ir maniaks un sērijslepkava, atšķirība vien tā, ka viņš meklē un slaktē citus slepkavas. Tāda savdabīga "melno sapņu" sublimācija. Tieši šā iemesla dēļ Deksters, no vienas puses, var lieliski iejusties meklējamā sērijslepkavas ādā, no otras — novērtēt sava pretinieka slep­kavošanas meistarību no rūdīta estēta skatpunkta.

Protams, pēc tam kad Zīskinds ar vieglu roku palaida savu maniaku literatūras augstajās sfērās un Tomass Hariss neslēpti apjūsmoja kanibālu doktoru Lekteru, pretstatot viņa "dabis­kumu" nekrietnajai pasaulei, literatūrā — gan "augstajā", gan "zemajā" — maniaki savairo­jušies biezā slānī. Taču Lindsejs veikli izvairījies no citu rakstnieku izmētātajiem klupšanas akmeņiem. No svara te ir paradoksālā kombinācija, kas vēl vairāk akcentēta ar autora krāšņi melnā krāsā ietonēto ironiju. Deksters gan sevī saskata un apzinās sērijslepkavu, gan arī visu pasauli redz tikai kā citu sērijslepkavu darbošanās kombināciju, turklāt pret pretiniekiem viņš izjūt skaudību un cieņu. Acīm redzami, ka šāda kombinācija (autors, protams, vēsi postmodernā garā ar ētikas smalkumiem nenoņemas) nonāk pretrunā ar jebkādām morāles normām, — un tieši te arī slēpjas tas paradoksālais mezglojums, kas tradicionālo un zināmā mērā pat banālo detektīva sižetu (gan jāpiebilst, ka viena no nepieciešamākajām jebkura detektīvsižēta īpatnībām ir atbilstība kanonam, kas jau pats par sevi nevar nebūt banāls) paceļ stipri augstākā kvalitātē. Deksters ir maniaks, ar kuru labu detektīvu cienītājiem nāksies rēķināties.

Karogs, 02.2006

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s