Lūcija Ķuzāne “Malle”

image Lūcijas Ķuzānes proza allaž bijusi ar kultūrvēsturisku ievirzi (aprakstu grāmatas, Jūlija Dievkociņa un Jaunsudrabiņa biogrāfijas; starp citu, grāmata par Jaunsudrabiņu Saule mūžam mana (1986), manuprāt, ir vienīgais veiksmīgais mēģinājums radīt Jaunsudrabiņa biogrāfiju). Tā arī šoreiz. Malle (Jumava, 2005) ir liepājnieces Veltas Sproģes (1902 – 1997) biogrāfija, precīzāk, biogrāfisks romāns. No priekšvārda noprotams, ka tajā izmantotas pašas Veltas Sproģes piezīmes, kurās viņa sevi dēvē par Malli (grāmata sarakstīta pirmajā personā – no Malles skatpunkta). Autore priekšvārdā raksta: „Velta ļoti vēlējās, lai viņas mūža dienas tiktu dokumentētas. Kādēļ? (..) Taču svarīgākais iemesls – piedalīties vēstures tiesā kā lieciniecei. Tā viņa vēlējās izpildīt savu mūža pienākumu.”

Šādi orientēti teksti – „liecības” un jo sevišķi „tiesas” – man no sākta gala izraisījušas bezmaz alerģiju, jo pārsvarā tajos nav ne smakas no liecināšanas vai tiesāšanas; labākajā gadījumā tiek sastutēta pagalam primitīva tribīne, no kuras autors vāvuļo vispārzināmas lietas, teikto mēģinot pastiprināt ar histērisku žestikulāciju. Taču Mallē jau no pirmajām nodaļām kļūst skaidrs, ka ir darīšana ar pavisam cita līmeņa tekstu. Būtībā nekas sevišķs nenotiek, precīzāk, notiek „nekas sevišķs”. Kā jau latviešu literatūrā pieņemts, viss sākas ar Malles bērnības bildēm: trūcīga strādnieku ģimene, Saldus, Liepāja, tad sākas Pirmais pasaules karš, ģimene bēg uz Harkovu. Taču autores trumpis ir tas, ka teksts tiek piesātināts ar milzīgu kultūrvēsturisko informāciju, turklāt tas notiek visos līmeņos. Gan tīri sadzīviskā (teiksim, leijerkastnieku dziedātās dziesmas, Malles tēva Ziemassvētkos nopirktā petrolejas lampa Čudo), gan vēsturiskā (Liepājas korķu fabrikas degšana, karam sākoties, Liepājas ostā nogremdētie kuģi, kara bēgļu ainas). Turklāt tas tiek darīts nevis ar gariem aprakstiem, bet ar mirklīgiem pieskārieniem tam, ko redzēja – vai būtu varējusi redzēt – Malle. Līdz ar to rodas tāds kā „klātbūtnes efekts”, kas šādiem tradicionālā stilistikā ieturētiem darbiem ir ļoti svarīgs.

Taču viss mainās pēc baisajām juku laiku ainām (Harkovā Malle zaudē māti, jaunāko brāli, vecākais dodas uz Krieviju taisīt revolūciju) līdz ar atgriešanos Latvijā. Grūti pateikt kāpēc, bet Malle ne par ko „negrib pieaugt”. Pat divdesmit piecu gadu vecumā viņa ir tik patoloģiski infantīla jaunkundze, ka nekādi netop skaidrs, ko no Malles cer sagaidīt daudzie kavalieri, kas nemitīgi danco viņai apkārt. Pieļauju, ka pie vainas ir viņas ideoloģiskā pārliecība. Proti, Malle ir pārliecināta sociāliste (pārliecība mantota no tēva, piektā gada dumpinieka un buržuju nīdēja), pamazām iepinas nelegālajā darbībā; sajutusi tēlnieces ķērienu (izglītībai nav naudas), no māliem lipina ne tikai savus radus vai Austru Skujiņu, bet arī Ļeņinu un Marksu; viņas brālis, aizrāvies ar sociālistiskajām izklaidēm, pat nonāk cietumā. Šķiet, autore nav zinājusi, ko lai ar šo ideoloģisko pārliecību iesākt, tāpēc vienkārši ielikusi vienādības zīmi starp kreiso pārliecību un idiotismu, kas, protams, nu jau kļuvusi par tradicionālu, tomēr pārmēru vienkāršotu izeju. Īstenībā to gan pieprasa arī romāna sižeta loģika. Malle dodas meklēt brīvību uz Krieviju – un šis stāsts par to, kā pamazām sairst viņas naivās ilūzijas par laimības valsti, manuprāt, ir romāna spēcīgākā daļa. Starp citu, kreisi noskaņoto latviešu emigrācija uz Krieviju literatūrā, šķiet, ir pilnīgi neskarta teritorija. Te atkal nostrādā autores prasme darboties ar precīzām sadzīviskām un vēsturiskām detaļām (Malle dzīvo Pēterburgā, Maskavā, Ukrainā; iejūtas visu apskaustās ārzemnieces lomā; trīsdesmito gadu nogalē represijās zaudē vīru, radus un draugus), veidojot vēstures procesa redzējumu „no apakšas”, no „mazā cilvēka” un upura skatpunkta. Romāns noslēdzas ar ainu, kā Otrā pasaules kara laikā Malli aizved uz Vāciju.

Karogs, 08.2005

______________________________

Vēl par Lūciju Ķuzāni:

Recenzija par grāmatu Aleksandrs. Dzejnieks un viņa laiks

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s