Inga Ābele "Sniega laika piezīmes"

Inga Ābele Sniega laika piezīmes Šķiet, Knuts Skujenieks reiz salīdzināja cilvēka esamību ar gausu ugunsgrēku. Šis jēdziens labi raksturo Ingas Ābeles otro stāstu krājumu Sniega laika piezīmes (Atēna), kas ir mūslaiku stāstniekiem neraksturīgi pamatīgs sējums ar 17 beidzamo četru gadu laikā tapušiem stāsti. Gauss ugunsgrēks – no malas skatoties, viss noris rāmi, vienmērīgi un mierīgi. Taču šis rāmums slēpj uguns elli. Proti, Ābelei piemīt retais talants ieraudzīt un, galvenais, saskatīt tos eksistenciālos bezdibeņus, kas atrodas zem pagalam triviālās un ikdienišķās esamības virskārtiņas (šādā aspektā viņas proza radniecīga stilistiski stipri citādajiem Neiburgas stāstiem). Nav vajadzīgas nekādas milzīgas katastrofas vai satricinājumi – „slēptās drāmas” notiek šepat visu acu priekšā – gan Rīgas nomalēs, gan tālos lauku nostūros. Kas šķiet īpaši interesanti un zināmā mērā arī pašreizējā prozas situācijā neierasti – „slēptās drāmas” gan ir, stāstu ritējumā nemitīgi aug gan emocionālais spriegums, gan drūmas priekšnojautas, taču autore nekad neļaujas kārdinājumam beigu galā izdekorēt savus stāstus ar līķiem. Būtībā – „nekas nenotiek”, vismaz nekas tāds, kas būtu pelnījis uzmanību. Teiksim, divas jaunas sievietes meklē eksotiku priekšpilsētas pirtī (Pirts patiesības, kuru varētu uzskatīt par grāmatas spēcīgāko stāstu, ja vien tas it kā „nesalūztu” divās daļās). Vai – epizodes no turīgas ģimenes vizītēm uz lauku mājām (diptihs Mainīga virziena vējš. Vīrietis un Mainīga virziena vējš. Sieviete – abus stāstus vieno darbības vieta un darbojošās personas). Lasītāja pieredze teic – teju teju „kaut kas būs”, dažs varbūt nosals, cits sadegs, vēl cits pārgriezīs vai, vēl ticamāk, pārgrauzīs dzīvesbiedram rīkli. Tak nekā – stāsts tā arī paliek kā ugunīgs, līdz galam neatšķetināts kamols. Turklāt visas šīs tīri sadzīviskās bildes rada cilvēka vientulības, baisas bezcerības un bezizejas iespaidu (uzreiz nāk prātā Regīnas Ezeras Varmācība un Nodevība, taču Ezera savas drūmās esamības strupceļu ainas vismaz līdzsvaroja ar ironiju). Jācer, no Ābeles izdosies sagaidīt arī vēl kādu romānu, jo nu ir skaidrs, ka meistarības viņai pietiek.

Karogs, 02.2005.

___________________________________________

Vēl par Ingu Ābeli:

________________________________

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s