Kurts Vonnegūts “Fokuss pokuss”

Zemeslode ar bacili

Kurts Vonnegūts. Fokuss pokuss. No angļu valodas tulkojis Jānis Elsbergs. R., Tapals, 2002

Kurts Vonnegūts Fokuss pokuss Apgāds Tapals ļoti pamatīgi ķēries pie Kurta Vonnegūta darbu izdošanas. Pirms pāris gadiem iznāca Kaķa šūpuļa atkārtotais izdevums (bez padomju laika cenzūras īsinājumiem) un Līķu Pēteris, pagājušogad – izsmējīgā antiutopija Galapagas, nu – Fokuss Pokuss, bet drīzā nākotnē paredzēts romāns Jailbird, kura latviskotais virsraksts, iespējams, būs Cietumnieks. Ja lasītāju interese nebūs pačibējusi, varbūt gaidāms arī Vonnegūta pēdējais romāns Laikatrīce, vismaz –Jānis Elsbergs saka, ka labprāt ķertos arī pie šī romāna tulkošanas.

Fokuss Pokuss ir vienīgais Vonnegūta romāns, kuru līdz šim nebija gadījies lasīt, tāpēc pie tā ķēros zināmā mērā ar bailēm. Lielākā aizraušanās ar Vonnegūtu bija pirms kādiem padsmit gadiem, kad tika jūsmots par viņa āķīgo domu gājienu, no Kaķa šūpuļa cītīgi izrakstīti Bokonona citāti un ar vārdnīcas palīdzību burtoti Vonnegūta netulkotie romāni, kas arī padomju laikā itin svaigi bija nopērkami angļu valodā. Pēc tam, pamatīgāk iepazīstot Vonnegūta septiņdesmito un astoņdesmito gadu darbus, aizraušanās pārgāja, attieksme kļuva piesardzīgāka, jo aiz Vonnegūta mūždien ņirdzīgā smīniņa aizvien skaidrāk tapa redzams rūdīta morālista ģīmis. Šķiet, Vonnegūts sešdesmitajos gados no sirds tiecās ar rakstniecību darīt pasauli labāku – un ticēja, ka tas patiesi iespējams, tāpēc viņa šā laikposma romāni padevušies tik dzīvi. Taču pēc tam ilūzija tika pārslimota, Vonnegūts saprata, ka, raksti vai neraksti, tāpat neesi spējīgs šaisaulē uz labo pusi neko mainīt, – tad kāda gan jēga vispār rakstīt? Tomēr nerakstīšana ir vēl ļaunāka par bezjēdzīgu rakstīšanu, tāpēc Vonnegūts, iekāpis klasiķu plauktiņā jau ar Kaķa šūpuli un Kautuvi Nr 5, lēnā garā turpināja reproducēt savus sešdesmito gadu literāros stereotipus. Vismaz – šāds iespaids paliek gan no Zilbārža, gan no Līķu Pētera: jautrais ļaunums pačibējis, tā vietā – nemitīga un zināmā mērā jau apnicīga rezonēšana.

Tomēr Fokuss Pokuss (tāpat arī Galapagas) manāmi izceļas uz Vonnegūta vēlīno darbu fona, varbūt vienīgi beigu gals padevies tāds kā slābans, it kā autors nebūtu zinājis, kādā veidā visam pielikt gana iespaidīgu punktu (Vonnegūta iecienītā metode – pabeigt romānu ar pasaules bojāeju – šoreiz īsti neiederētos). Fokuss Pokuss rakstīts klasiski vonnegūtiskā manierē, kas pazīstama jau kopš romāna Māte nakts (1960), – kādas personas absurda biogrāfija uz pavisam absurda laikmeta dekorāciju fona. Šoreiz uzmanības centrā ir Jūdžins Debss Hartke, kurš, 2001. gadā sēdēdams cietumā un gaidīdams tiesu, apcer savu dzīvi. Ir drusku dīvaina sajūta lasīt grāmatu, kurā autors prognozējis viņam tuvu nākotni (romāns publicēts 1989. gadā), bet mums jau tā ir pagātne – un ir skaidrs, ka Vonnegūta prognozes lielā mērā bijušas aplamas: japāņu armija darījumu uzvalkos nav okupējusi ASV, Amerika nav izpārdota un arī daudzas citas klizmas pasaulei gājušas secen. Īstenībā antiutopiskā rakstības maniere autoram nepieciešama vien tālab, ka reālās būšanas pietiekoši uzskatāmi nerāda, cik neprātīgs un nesaprātīgs radījums ir cilvēks. No svara ir nevis prognozes atbilstība realitātei, bet gan esamības strupceļš, kuram jābūt pēc iespējas efektīgākam. Lasot Vonnegūtu, rodas iespaids, ka vislabāk viņš jūtas tieši esamības strupceļos – nekādas izejas nav vajadzīgas, pietiek ar aklu sienu deguna priekšā.

Tātad – Hartke stāsta savu biogrāfiju. Cēlies no gluži parastas ģimenes, dzīvojis gluži parastu dzīvi, kas tiek vainagota ar elegantu paradoksu – no cietuma priekšnieka viņš kļūst par šā paša cietuma iemītnieku. Tiesa gan, dzīve parasta liekas vien tad, ja redze nav apbruņota ar vonnegūtisko optiku. Vonnegūta skatījumā tieši šajā ikdienišķumā absurdi klājas kārtu kārtām. Hartke Vjetnamā nodarbojies ar likumīgi atļautu slepkavošanu, bet citus ļaužus par slepkavībām, kas atzītas par nelikumīgām, sēdina cietumā. Gluži loģiski, ka viņi sadumpojas (epizode par lielo bēgšanu no cietuma ir romāna smaguma centrs) un mēģina nodibināt bezmaz ideālu valsti – saprotams, neveiksmīgi. Dažs nodarbojas ar mūžīgo dzinēju izgudrošanu, cits ar zvanu mūziku, bet vairums visbanālākajā manierē ir klīniski idioti, kas nekrīt acīs tikai tā vienkāršā iemesla dēļ, ka visriņķī ir ne mazāk klīniski idioti. Hartkem savulaik bija draugs, Džeks Patons, kurš uz jebkuru notikumu reaģē visai vienveidīgi – ar teicienu “Tur nu bija jāsmejas līdz nāvei” (viņš gan nenomira no smiekliem – viņš nošāvās: Vonnegūts mūždien sapin kopā smieklus ar nāvi), savukārt pats Hartke gudro, ka 20. gadsimts cilvēkam sagādā tādas traumas, ka par tām var smieties tikai psihopāti. Vispār Hartki autors aplaimojis gan ar pamatīgām veselā saprāta devām, gan ar pašam piemītošo skepsi un ironiju. Cita starpā Hartkem piemīt aizdomas, ka “mīts par Cilvēci, kura virzoties uz kaut ko brīnumjauku, ir tikai pasaciņa pirmskolas vecuma bērniem, kas tic Lieldienu Zaķim un Ziemassvētku vecītim.” Tiesa gan, kompjūters, ņemot vērā iepriekšējo Hartkes biogrāfiju, pareģo viņam alkoholismu, drīzu nāvi un tamlīdzīgas būšanas.

Vēl romānā atrodams iestarpināts teksts – arī viens no Vonnegūta ierastajiem paņēmieniem – stāsts Tralfamodoras gudro protokoli (ja pazīstami iepriekšējie Vonnegūta romāni, lasītājs zinās, kas ir Tralfamodora), kurā zemeslode skatīta kā poligons īpaši izturīgu sīkbūtņu radīšanai: cilvēks gan pasaulei, gan pats sev rada tik neciešamus apstkļus, ka izdzīvo tikai visstiprākās sīkbūtnes. Bet vispār – pats cilvēks Vonnegūta skatījumā ir tāds nelāgs bacilis, ar kuru saslimusi zemeslode. Kā jau teikts, autors mēdz būt arī liels morālists, bet šo morāli var formulēt pavisam vienkārši: ja cilvēks spēj būt arī gudrs un labs, tad kāda velna pēc viņš nemitīgi ir tāds maitasgabals? Jautājums, protams, klasificējams kā neatbildams, t. i., kārtējais strupceļš.

Diena, 26.10.2002

_________________________________

Vēl par Kurtu Vonnegūtu:

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s