Duglass Koplends “X paaudze”

Otrais uzlējums uz kontrkultūras biezumiem

Duglass Koplends. X paaudze. No angļu val. tulk. U. Priede. Atēna, 2001., 246 lpp.

Duglass Koplends X paaudze Sagadījās, ka īsi pirms Duglasa Koplenda X paaudzes (1991) latviešu tulkojuma iznākšanas lasīju Hantera Tompsona romānu Bailes un riebums Lasvegasā (1971). Divi rakstnieki, kas reprezentē laikā krietni atstatinātas paaudzes, arī romāni stilistikas un emocionālās intensitātes ziņā pilnīgi atšķirīgi, tomēr viņus vieno grāvis, kas ieguvis kontrkultūras apzīmējumu. Tompsons: “..laiku pa laikam veselas paaudzes enerģija izšaujas laukā brīnumaini spožā uzliesmojumā, kura cēloņus neviens laikabiedrs nav spējīgs īsti izprast un, rakņājoties pagātnē, viņi tā arī nekad nesapratīs, kas tad patiesībā noticis.” Koplends: “Mēs dzīvojam sīkas dzīves perifērijā, esam marginalizēti, un ir daudz kā tāda, kur mēs izvēlamies nepiedalīties. Mēs vēlējāmies klusumu, un tagad mums šis klusums ir.”

X paaudzē trīs jaunļauži mīt Kalifornijā, tuksneša malā (šai sakarā uzreiz nāk prātā gan Keruaka klenderi, gan Boulza Marokas tuksnešnieki), strādā pagalam prastus un zemu apmaksātus darbus (Koplends ir liels meistars ironisku neoloģismu radīšanā – šāda nodarbošanās tiek dēvēta par McDarbu) un stāsta cits citam stāstus, “tādējādi padarot par sakarīgiem stāstiem mūsu pašu dzīves”. Tas arī viss, kas notiek romānā. Koplenda manifestētās X paaudzes pārstāvji negrib pakļauties sabiedrības noteikumiem. Viņi tiecas izrauties no sistēmas, kas uzspiež, viņuprāt, fiktīvas vērtības un izstrādā pārmēru uzbāzīgus esamības likumus – sākot no ikdienišķiem sīkumiem (reklāmu terors nosaka ēdienkarti) līdz visai dzīves kārtībai (cienījama pilsoņa dzīves mērķis – darbs un karjera, kas savukārt reducējas uz kredītu ņemšanu un atmaksāšanu). Viņi neuzticas valdībai, vecākiem, televīzijai. Viņi ir nolēmuši nepiedalīties. Nepiedaloties viņi iziet ārpus viltoto vērtību sistēmas un nonāk aci pret aci ar realitāti. Utt. – kontrkultūras idejas kā uz delnas. Būtībā romāna nemaz nav – pēc visumā intriģējošās ievaddaļas sākas tajā formulēto ideju ilustrēšana. Vēl trakāk: ja nu mēs pieņemam autora spēles noteikumus un lasām X paaudzi kā manifestu, tad izrādās, ka romāns idejiskā ziņā pat vairāk atbilst kontrkultūras kanoniem nekā kontrkultūras klasiķu darbi, kuru autori nepavisam neizcēlās ar rafinētu intelektu un erudīciju. Gluži pretēji – lāgiem viņi rakstīja stipri primitīvus lasāmgabalus. Toties tajos jūtams kas cits – Tompsona piesauktais brīnumaini spožais enerģijas uzliesmojums vai vismaz tā atblāzma.

Koplenda manifestētajai X paaudzei ir arī atšķirības no iepriekšējo gadu desmitu kontrkultūras izpausmēm. Proti, X paaudze nenodarbojas nedz ar mākslu, nedz ar mistiku, nedz ar mīlestību. Viņi nerij narkotikas un alkoholu patērē visai pieticīgās devās. Viņi uzskata, ka no mūslaiku civilizācijas (par civilizācijas puvuma smaku vēsta grāmatas beigu galā piekabinātā nodaļa Skaitļi) nav iespējams aizbēgt, bet protesti, kā liecina iepriekšējo paaudžu pieredze, ir bezjēdzīgi, tāpēc labprātīgi izvēlas mazāko ļaunumu – makverdzību kaut kur pašā esamības perifērijā. Viņi netiecas atstāt pēdas vai pievērst sev uzmanību ar kādiem īpaši ekstravagantiem izlēcieniem. Tieši šā iemesla dēļ viņi arī nokrustīti par X paaudzi, jo nav zināms, ko no viņiem var sagaidīt.

Bēdīgā kārtā šo jaunļaužu pieticīgā esamība arī pašu romānu padarījusi stipri vien pieticīgu. Rodas apmēram šāds iespaids: autors cītīgi izstudējis visu pieejamo literatūru par kontrkultūru, izkonspektējis galvenās idejas un darinājis tām beletrizētas ilustrācijas. Tāds otrais uzlējums uz kontrkultūras biezumiem komplektā ar domu par to, ka arī pati kontrkultūra ir bezjēdzīga, jo tās mūžs ir īss un pasaules kārtībā tā nav spējīga neko mainīt. Bez šaubām, nevar noliegt to, ka Koplends labi pārzina tēmu, tāpat arī viņa rakstnieka ķēriens krietni pārsniedz, teiksim, Aleksa Gārlenda (viņa Pludmale ir kāds padsmitais uzlējums uz tiem pašiem biezumiem) visai trūcīgās dotības. Tomēr X paaudzei pietrūkst kaut kā ļoti svarīga, kam varētu būt sakars ar personisko pieredzi. Kontrkultūras fundamentu var formulēt pavisam vienkārši: ja tu sludini, ka rietumnieciskais civilizācijas modelis ir labi ja spļāviena vērts, tad spļauj arī pats virsū – gan ar tekstiem, gan ar savu esamības formu. Tā rīkojās visi klasiķi – Henrijs Millers, Viljams Borouzs, Džeks Keruaks, Čarlzs Bukovskis, Kens Kīzijs, Hanters Tompsons u. c. Ar savu dzīvesveidu viņi apliecināja savas idejas, un literatūra bija tikai viena no viņu izpausmes formām – tieši tāpēc no viņu visai negludajiem rakstījumiem uz visām pusēm sprēgā enerģija, jautrs ļaunums un riebums pret oficiozo kultūru. Runa, protams, nav par to, ka Koplendam, lai apliecinātu X paaudzes idejas, pašam vajadzētu doties makverdzībā (turklāt X paaudzes attieksme pret radīšanu ir konsekventa: viņi neko nerada; tas nozīmē, ka Koplends, ja viņš, sekodams savām idejām, pārkvalificētos par makvergu, nekad neuzrakstītu X paaudzi), bet, vienalga, paliek nepatīkama sajūta, ka šis pret fiktīvajām vērtībām tik ļoti vērstais teksts pats lielā mērā ir viltojums.

Īstenībā nekādas X paaudzes nemaz nav. Jebkurā laikā jebkurā sabiedrībā pastāv mazas margināļu grupiņas, kas no brīva prāta izvēlas savu autsaideru lomu (labākā šādu margināļu esamības liecība, manuprāt, ir arī latviski tulkotā D. Krakauera dokumentālā grāmata Pirmatnībā – tajā stāstīts par kādu jaunu cilvēku, kurš mēģināja atrast patvērumu Aļaskas tundrā, bet atrada tur savu galu). Koplends lieliski apzinājies, ka kontrkultūras idejām joprojām ir autoritāte. Bet pats galvenais – tās ekspluatējot, var labi nopelnīt. Starp bezgala daudzajām subkultūrām viņš izvēlējās vienu un mēģināja to pārtapināt bezmaz par laikmeta dominanti. Tā radās X paaudze.

Diena, 14.02.2002

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s