Boriss Akuņins “Azazēls”

“Veltījums deviņpadsmitajam gadsimtam…”

Guntis Berelis

Boriss Akuņins Azazēls 1998. gadā Krievijā iznāca tobrīd nevienam nezināma autora Borisa Akuņina pirmais romāns Azazēls. Romāna darbība sākas 1876. gada 13. maijā, tā galvenais varonis – jauns policijas ierēdnis Erasts Fandorins, kurš, aiz pārliecīgas centības sācis noskaidrot mīklainas pašnāvības iemeslus, atklāj grandiozu vispasaules sazvērestību. Akuņins vienā rāvienā kļuva slavens, gluži loģiski, ka Fandorina piedzīvojumi turpinājās citās grāmatās. Patlaban Erasta Fandorina piedzīvojumu ciklā ietilpst astoņi romāni un divi garstāsti. Uz Azazēla un pārējo romānu ceturtā vāka lasāms mazliet naivi patētisks, mazliet pašironisks, bet visādā ziņā nepretenciozs autora teksts: “Veltījums deviņpadsmitajam gadsimtam, kad literatūra bija dižena, ticība progresam – neierobežota, bet noziegumus izdarīja un atklāja ar eleganci un gaumi.” Nu šie vārdi, pavairoti daudzmiljonu tirāžās, ieēdušies lasītāju apziņā un droši vien konkurē ar daža laba jau skolā iekalta 19. gadsimta krievu klasiķa dzejas rindām.

Jau uzreiz bija skaidrs, ka Boriss Akuņins ir pseidonīms. Nav grūti pamanīt, ka, saliekot kopā vārda pirmo burtu ar uzvārdu, saveidojas Bakuņins (vēlāk Akuņina fani atklāja, ka Azazēla darbības laiks aizdomīgi tuvs anarhisma tēva nāves datumam – 1876. gada 13. jūlijam). Mistifikācijas intriga gan neko ilgi nenoturējās, un drīz vien publika uzzināja, ka Akuņina radītājs ir Grigorijs Čhartišvili (1956), japāņu literatūras tulkotājs (nozīmīgākie tulkojumi – divsējumu mūsdienu japāņu prozas izlase, daudzi Jukio Mišimas darbi), literatūrkritiķis, ekstravagantās grāmatas Rakstnieks un pašnāvība (1999) autors. Kādā intervijā Čhartišvili izteicās, ka šīs grāmatas tapšana vistiešākajā veidā inspirējusi arī Akuņina dzimšanu. Proti, lai atbrīvotos no visai depresīvo Rakstnieka un pašnāvības materiālu spiediena, Čhartišvili nolēmis atslābināties ar kādu vieglprātīgāku nodarbību – un tā atelpas brīžos radās pirmie trīs Fandorina cikla romāni, kas bija tik ļoti atšķirīgi no visa Čhartišvili iepriekš rakstītā, ka gribot negribot nācās izdomāt pseidonīmu. Patlaban Akuņins jau tiktāl aizsedzis savu autoru, ka, lasot Japānā lekcijas – nevis kā Fandorina radītājs, bet kā rakstnieku pašnāvnieku eksperts Čhartišvili, viņš juties visai neomulīgi, dzirdot, ka viņu nemitīgi uzrunā kā Akunin-san (vēl jo īpaši tāpēc, ka vārds akunin japāniski nozīmē “ļauns cilvēks”).

Tātad – Erasts Fandorins atmasko vispasaules sazvērestību Azazēlā. Pa ceļam uz Japānu meklē kāda Indijas rādžas pazudušo dārgakmeņu kolekciju Leviatānā. Tvarsta algotu slepkavu Ahillesa nāvē, bet Dekoratorā – parastu, t. i., maniakālu slepkavu. Cīnās ar teroristiem Valsts padomniekā. Meklē nolaupīto lielkņaza dēlu Kronēšanā, pie viena paglābdams no kraha visu Krieviju. Atklāj kāda pašnāvnieku kluba šaušalīgos noslēpumus Nāves mīļākajā (Akuņins turpina izklaidēties: pagājušogad vienlaikus iznāca divi romāni – Nāves mīļākā un Nāves mīļākais; romānos aprakstītas divas detektīvmīklas, kuras Fandorins risina paralēli; katrā romānā darbojas savs stāstītājs, kuri viens par otra esamību nenojauš, – un vinnētājs izrādās lasītājs, kurš, saliekot abus romānus kopā, uzzina, kā tad bija īstenībā).

Čhartišvili vairākkārt ir uzsvēris, ka, radot Akuņinu, viņš nekādā gadījumā nav tēmējis uz literatūras augstajām sfērām: “Ir vai nu literatūra, kas tiecas augšup, vai arī rakņājas pa dubļiem. (..) Vidū tukšums. Mums gandrīz nemaz nav normālas beletristikas. (..) Es vienkārši rakstu izklaidējošu beletristiku – tādu, kas izklaidētu mani pašu.” Acīmredzot viņš patiesi ietrāpīja tukšā nišā, jo nu jau var runāt par Akuņina epidēmiju. Akuņina romāni tulkoti ASV, Itālijā, Francijā, Japānā u. c. Fandorins klīst pa vairāku teātru skatuvēm, ir TV seriāls pēc Azazēla. ASV Azazēlu pošas ekranizēt Pols Verhovens. Krievijā tūlīt sāksies Valsts padomnieka uzņemšana; filmas producents – Ņikita Mihalkovs. 2000. gadā Fandorinam radās kolēģe iz dziļas Krievijas provinces – mūķene Pelagija romānos Pelagija un baltais buldogs un Pelagija un melnais mūks (manuprāt, pagaidām tas ir labākais Akuņina romāns): izrādās, provinces noziedznieki izceļas ar reti rafinētu fantāziju. Drīzumā gaidāms romāns Pelagija un sarkanais gailis. Sākts trešais romānu cikls Maģistra piedzīvojumi. Iznākusi amizanta grāmatiņa Kaija: lasot no viena gala – Čehova Kaija; no otra – Akuņina Kaija, kurā tiek pierādīts, ka patiesībā Trepļevs nevis nošāvās, bet gan tika noslepkavots.

Pateicoties Akuņinam, detektīvi iz cara laika Krievijas dzīves kļuvuši par modes lietu. Labs piemērs – trillera lielmeistars, Piranjas cikla autors, demokrātijas nīdējs un stipro vīru cildinātājs Aleksandrs Buškovs, kurš precīzi reaģē uz mazākajām lasītāju pieprasījuma svārstībām, publicējis divus romānus par žandarmērijas rotmistru Bestuževu, kurš ar revolveri, dūri un dažbrīd pat prātu cīnās gan ar teroristiem (t. i., revolucionāriem), gan ar sava laika korumpētajiem ierēdņiem.

“19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma kultūra – tas ir labākais, ko Krievija tūkstoš gadu laikā ir radījusi,” uzskata Akuņins. Savus romānus viņš rada no šīs kultūras elementiem. Būtu aplami tos uzlūkot tikai kā tradicionālos vēsturiskos lasāmgabalus “par vecajiem labajiem laikiem”, kaut gan vēsturiskajām reālijām Akuņina prozā atvēlēta liela loma. Drīzāk gan romānos dominē mazliet ironiska nostalģija pēc cita kultūra tipa, pēc “dižas literatūras” – bez visādām patoloģijām un hipertrofijām, ar precīzi definētiem un senzināmiem spēles noteikumiem. Šķiet, veltījumam uz Fandorina cikla romānu ceturtā vāka ir daudz lielāka jēga nekā šķiet no pirmā acu uzmetiena. Neraugoties uz biedīgo tekstu konveijeru – autors sola katru gadu publicēt pa vienam romānam no katra cikla tik ilgi, kamēr tas apniks pašam un lasītājam, – rādās, ka Akuņins ir aizķēris kaut kādu dziļāku nervu, par kuru līdz šim nav likušies ne zinis mūslaiku bestselleru producētāji.

Diena, 08.01.2002. Raksts publicēts kā pieteikums J. Rozes izdevniecības aizsāktajai Akuņina darbu sērijai. Sērijā iznāca tikai daži darbi: Azazēls, Turku gambīts, Ahilleja nāve, Leviatāns.

Advertisements

2 thoughts on “Boriss Akuņins “Azazēls”

  1. Ģeniāls rakstnieks un Fandorina piedzīvojumu cikls ir mans mīļākais detektīvu krājums. Aiz gara laika un valodas zināšanas uzlabojot, savām vajadzībām pat šo to mēdzu patulkot, jo latviski iznāca tikai pirmās četras grāmatas par Fandorinu.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s