Ričards Brotigans “Sapņi par Babiloniju”

Spēle ar līķiem Brotigana stilā

Ričards Brotigans. Sapņi par Babiloniju. No angļu val. tulk. I. Jansone. R., Pētergailis, 2001. 203 lpp.

Ričards Brotigans Sapņi par Babiloniju Ričards Brotigans (1935 – 1984) ir viena no ASV literatūras leģendām. No vienas puses – bezmaz kulta figūra un joprojām populāra eksporta prece, kas reprezentē sešdesmito gadu amerikāņu kontrkultūru. No otras – rakstnieks, kura deviņi dzejoļu krājumi, desmit romāni un viens stāstu krājums nav izpelnījies nevienu oficiālu godalgu (starp citu, gluži tāpat kā Borouza, Bukovska, Kīzija, Vonnegūta grāmatas). Piecdesmitajos gados, klaiņodams pa Kaliforniju (kādu laiku viņš uzturējās arī teiksmainajā Bigsūras komūnā), Brotigans vēl paspēja izjust tā saucamās Sanfrancisko dzejas renesanses atblāzmu, tāpēc dažkārt viņu mēdz dēvēt par pēdējo bīta paaudzes pārstāvi. Brotigans strādāja gadījuma darbus, dzejoja, mikroskopiskās tirāžās publicēdams mazas grāmatiņas un izdalīdams tās uz ielas nejaušiem garāmgājējiem. 1961. gadā pastorālā vidē – pie kāda foreļu strauta Aidaho štatā – tapa romāns Foreļu zveja Amerikā, kuram ilgu laiku neizdevās atrast izdevēju. Tomēr Brotigans turpināja rakstīt, literārajā vidē palikdams faktiski nezināms. Krietni vēlāk sacerētajā romānā Neveiksme atrodama daiļrunīga epizode: tajā aprakstīta bibliotēka, kurā neveiksmīgi rakstnieki atstāj plauktos savus nevienam nevajadzīgos tekstus – un biežs apmeklētājs šajā bibliotēkā ir arī kāds garmatains vīrietis ar biezām ūsām, kurā viegli var pazīt pašu Brotiganu.

Brotigana zvaigžņu stunda pienāca 1967. gadā, kad beidzot tika publicēta Foreļu zveja Amerikā. Mazliet ironiskais, mazliet grūtsirdīgais, mazliet sirreāli intonētais romāns lieliski sabalsojas ar hipiju paaudzes brīvības ideāliem. Brotigans kļuva par kontrkultūras elku, turklāt Foreļu zveja Amerikā atnesa viņam ne tikai slavu, bet arī naudu – 1972. gadā viņš iegādājās rančo Montanā. Romāni un dzejas grāmatas sekoja cits citam, tostarp, piemēram, ekstravagantais krājums Lūdzu, iesējiet šo grāmatu: astoņi dzejoļi, kas nodrukāti uz puķu sēklu paciņām. Septiņdesmitajos gados Brotigans publicēja vairākus parodiskus romānus. Hoklainas briesmonis (1974) – parodija par šausmu filmām. Vilards un viņa boulinga trofejas (1975) – par seksa subkultūru. Sapņi par Babiloniju (1977) – par detektīvliteratūru. Taču bēdīgā kārtā garmataino brīvības meklētāju ideāli pārvērtās ilūzijās, Brotigana popularitāte strauji kritās, viņa pēdējās grāmatas tika iznīcinoši nokritizētas, bet pats Brotigans nokrustīts par uzpūstu autoritāti, klāt vēl pievienojās alkoholisms un neveiksmes personiskajā dzīvē – un 1984. gadā viņš nošāvās.

Sapņi par Babiloniju ir retro manierē ieturēts detektīvs. Darbība noris četrdesmitajos gados – “skarbā detektīva” ziedu laikos: pieticīgi drūmas dekorācijas, skarbi vīri, kas izskaidrojas īsām, aprautām frāzēm, diez ko neaizraujas ar morālu un metafizisku būšanu apcerēšanu, toties, ja nepieciešams, bez liekas prātošanas grābj pēc šaujamā. Galvenais varonis ir privātdetektīvs Kards, kuru no finansiālas bedres tūlīt izvilks laukā piepeši pagadījies naudīgs klients. Ir arī pāris aizdomīgas sakritības, kas vēsta par gaidāmajiem sižeta mežģījumiem. Vārdu sakot, viss ir tieši tā, kā jau tam kārtīgā detektīvā pienāktos būt.

Taču jau pašā sākumā potenciāli tik skarbais detektīvs tiek izgriezts ar oderi uz āru, un sākas spēle pēc pavisam citiem likumiem. Karda esamības centrālā eksistenciālā problēma jau pati par sevi šķiet nopietnam privātdetektīvam necienīga. Proti, viņš izmisīgi pūlas sagādāt kaut pāris lodes revolverim, jo klients uz tikšanos lūdzis ierasties ar pielādētu šaujamo, bet Kardam nav ne centa pie dvēseles. Kards vispār rādās tāds dīvaini nepareizs privātdetektīvs, precīzāk, viņš ir viens no apburošākajiem idiotiem, kādu gadījies manīt literatūrā. Viņam ir paniskas bailes no dzīvokļa saimnieces, kurai viņš ir parādā (no saimnieces Brotigans atbrīvojas sev raksturīgajā manierē – bez jebkādas loģikas aizgādādams viņu uz kapu kalniņu), viņam ir bail no māmiņas, kurai arī Kards ir parādā – gluži tāpat kā nedaudzajiem draugiem. Bet pats galvenais – Kards dzīvo divās pasaulēs. Reālajā pasaulē viņš ir absolūts neveiksminieks, toties sapņu pasaulē – virsrakstā piesauktajā Babilonijā – Kards citu pēc citas piemēro visdažādākās varoņlomas.

Brotigana pirmie romāni bija ieturēti maigi sirreālā stilistikā, vien lāgiem atļaujoties kādu provocējošāku izlēcienu. Sapņos par Babiloniju viņš ir krietni agresīvāks un liek lietā dažbrīd pavisam šaušalīgu grotesku. Rakstnieki mūždien bijuši kāri uz līķiem. Kolīdz līķis – tā uz reiz efektīgs sižeta pavērsiens. Brotigans te nav izņēmums, un būtībā romāna pamatā ir pārgalvīga un aizrautīga spēle ar līķiem. Kards zog līķus, citas kompānijas arī zog līķus; nozadzis līķi, Kards vairs neprot no tā tikt vaļā; romāna skaistākās epizodes noris nevis sapņu Babilonijā, bet gan morgā. Ir kaut kāda īpaša un neatkārtojama Brotigana intonācija, kas raksturīga visiem viņa darbiem, vienalga, ar līķiem, vai bez. No pirmā acu uzmetiena – melns murgs, kas jūtīgākā lasītājā var izraisīt histēriskus smieklus. Taču, uzmanīgāk ielūkojoties, fonā nojaušams apbrīnojami labdabīgs un sirsnīgs autora smīns, kas varbūt zināmā mērā radniecīgs Vonnegūta ironijai (tiesa gan, Brotiganam nav Vonnegūta globālo ambīciju).

Tomēr kritikas skeptiskā attieksme pret Brotigana darbiem savulaik nebija bez pamata. Tā arī Sapņos par Babiloniju. Uz romāna beigu galu, kad nu būtu jānāk neprātīgās spēles atrisinājumam, elegantā konstrukcija visprastākajā veidā tiek sabrucināta. Rodas pat iespaids, ka, vai nu Brotigans nav zinājis, ko lai ar šo tik cītīgi sakrauto ērmību gūzmojumu iesāk, vai arī autoram gluži vienkārši romāns apnicis un viņš piekabinājis strupu un mehānisku noslēgumu. Skumji, bet Sapņi par Babiloniju ir ne tik daudz mākslas darbs, cik sastāvdaļa leģendai par pēdējo bītu Ričardu Brotiganu.

Diena, 01.12.2001

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s