Viks “T. Fucktors”

Literatūra kā atriebība pasaulei

Viks. T. Fucktors. R., Pētergailis, 2000

https://berelis.wordpress.com/1991/09/01/viktors-kalnin-ka-es-mekleju-sa-vejos-jeb-paru-pasakas-pieaugoajiem/ Vika par romānu nodēvētais lasāmgabals T. Fucktors turpina viņa autobiogrāfisko darbu virkni (Vasaras pils, Džungļu nakts varavīksne u.c.). Šoreiz uzmanības centrā ir astoņdesmito gadu pirmā puse ar dažiem atskatiem tuvākā vai tālākā pagātnē. Autors parādās ar segvārdu Melleņu Lācis; ir arī daudzas citas vairāk vai mazāk reālas personas ar caurspīdīgām maskām (tostarp, piemēram, Siltasiņu Čūska – Imants Kalniņš) vai bez tām. Tātad – autobiogrāfija. Reāli fakti, reāli cilvēki, reāli notikumi. Savulaik, lasot, teiksim, vienu no pirmajām Vika autobiogrāfiskā cikla grāmatām 0,15, kurā apcerēti sešdesmitie gadi, nekādi nevarēju tikt skaidrībā, kālab autors uzskata, ka nenozīmīgas sadzīviskas detaļas, kas gan ir tuvas un nepieciešamas viņam, varētu interesēt lasītāju. Nonācu pie secinājuma, ka 0,15 ir stipri pavirši sameistarota atmiņu grāmata, būtībā – neapstrādāts faktu un atmiņu jēlmateriāls. Viena viduvēja grāmata vairāk – nekas labs, bet nekāds ļaunums arī nevienam no tā nerodas.

T.Fucktorā ir gluži pretēja situācija. Grāmata tāpat viduvēja, bet autors pārkāpis tās robežas, kuras rakstnieks nekādā gadījumā nedrīkstētu pārkāpt. Sižets – vienkāršāks par vienkāršu: autors sīki un smalki apstāsta savas dzīves mežģījumus, tostarp arī daudzus gadus izdevniecībā mocīto un cenzēto dzejoļu krājumu elektroniskais pagāns, mēģinājumu apspēlēt čeku un tamlīdzīgas būšanas. Pa vidam iepīts kosmikomiskais Boss, Visuma valdnieks, kurš sūta uz Zemi savus emisārus. Viņu uzdevums – reproducēt Bosam un pie viena arī lasītājam Vika biogrāfijas dokumentālos materiālus. Paņēmiens tik klaji mehānisks, ka neiztur ne mazāko kritiskas vēsmas pūtienu, tomēr savā ziņā tas varētu būt itin intriģējošs. Ja vien autors neaizrautos ar pavisam cita veida intrigām. Proti, T.Fucktora lielākā daļa atvēlēta dokumentiem un aprakstiem par to, kā autors šķīries no savas sievas. Pirmajā acu uzmetienā – it kā nebūtu nekas iebilstams. Bez personiskās pieredzes iestrādāšanas romānu nemaz nevar dabūt gatavu, visviens, cik šī pieredze ir saulaina vai duļķaina. Māksla dzimst miskastē – tā ir universāla kultūras likumsakarība. Un, ja ir ķēriens, arī miskasti var pārtapināt mākslas faktā. Taču T.Fucktorā tas nenotiek. Ja runa ir par Vika bijušo sievu un viņas vecākiem, segvārdi vairs neeksistē. Visi tiek ne tikai nosaukti vārdos un uzvārdos, bet desmitiem reižu nez kāpēc tiek atgādinātas arī viņu adreses. Sīki un smalki tiek aprādīts, kāda maita bijusi autora sieva, kā viņa slimojusi ar šizofrēniju, kad un cik ilgi bijusi slimnīcā, kā negribējusi kopt māju un mazgāt drēbes, kā nav pareizi audzinājusi bērnus, kā grēkojusi (norādīts arī kad un kur; piesaukti pat iespējamie liecinieki). Taisnības labad gan jāpiebilst, ka pret šo būtni autora attieksme visumā ir piedodoša – tak jau slims cilvēks (un tomēr – salīdzinājumam uzreiz nāk prātā dakteris, kurš par šādu iz slimības vēstures pagrābtu ziņu izpaušanu uzreiz izlidotu no darba). Bet pavisam atbaidošā gaismā parādās sievas vecāki. Negribu turpināt visas šīs intrigu būšanas, tāpēc neklāstīšu Vika pārciestos pāridarījumus, no kuriem būtiskākais – sieva ar saviem vecākiem atņēmuši viņam dēlus. Iedokumentēta – un atkal neaizmirstot pieminēt vārdu, uzvārdu, adresi – arī kāda cita sieviete, kas izrīkojusies uz mata tāpat. Šķiet, autoram bijusi īpaša burtnīca, kurā viņš precīzi – gads, datums, vieta – fiksējis visas ar viņu pastrādātās nelietības. Fragmenti no šīs burtnīcas lasāmi romānā. Un ne tikai tie – lappušu lappusēs reproducēti iesniegumi tiesā un citās iestādēs. Lappušu lappusēs klāstīts un ar dokumentiem mēģināts pierādīt, ka sieva un viņas vecāki nespēj audzināt bērnus.

Pieņemsim, Vikam ir 100% taisnība. Sieva – ragana, viņas vecāki vispār neiespējami maitas, kas izmanto savu pazīšanos ierēdniecības aprindās, lai atņemtu viscaur pozitīvajam tēvam bērnus. Turklāt padomju ierēdniecības mehānisms – atcerēsimies, ka romāna darbība notiek astoņdesmito gadu vidū, satīstījušamies sociālisma kulminācijas fāzē – un tas, kādā veidā šis mehānisms spēj iespaidot cilvēka esamību, patiesi varētu būt interesants izpētes objekts. Tikai ar vienu noteikumu: ja visa šī sadzīviskā miskaste tiek pacelta līdz mākslas līmenim. Turpretī Viks romānā nolaižas līdz prastu intrigu izklāsta līmenim – un te nu ir pilnīgi vienalga, cik lielā mērā viņš bijis cietējs un cik – pāridarītājs. Ir viņam taisnība – vai nav. Tāpat ir pilnīgi vienalga, vai X ielā dzīvojušais Y bijis sātana izdzimums vai labs cilvēks. Un, šķiet, autors pat izbauda to, ka patlaban viņš ir tikpat visuvarens – var atļauties nostāties aizvainota taisnprāša pozā un „teikt visu, kā bijis īstenībā” – kā romānā vietumis pazibošais kosmikomiskais Boss. Oponentu nav un nebūs – neviens jau nerakstīs T.Fucktoram „pretromānu”.

Galu galā – pēc ļaundariem un Vika nelabvēļiem tik ļoti piesātinātā T.Fucktora izlasīšanas paliek iespaids, ka literatūra tiek izmantota kā brīnišķīga iespēja atriebties pasaulei vai sazin kam – par to, ka autors nosodīts uz grūto dzīvi šaisaulē. Literatūrā nepastāv nekādi aizliegumi un tabu. Māksla pati pēc savas būtības ir amorāla. Autors drīkst pārkāpt visas citādi nepārkāpjamās normas – viņš var gānīties pēc sirds patikas, viņš var sludināt nelietību, maucību, varmācību, nacionālismu, šovinismu, komunismu, fašismu, kanibālismu utt., utt. – un var arī deklarēt, ka cilvēku dzimums vispār jāiznīdē. To visu var darīt, protams, paturot prātā, ka gala iznākumā jārodas romānam, t.i., autoram jābūt spējīgam visas šīs būšanas pacelt mākslas darba kvalitātē. Taču, kolīdz autors ar par romāna nodēvēta teksta palīdzību sāk kārtot vecus rēķinus ar reāliem cilvēkiem, tā ir nevis literatūra, bet visparastākā cūcība.

Diena, 05.04.2000

______________________

Vēl par Viku:

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s