Stīvens Mārlovs “Bāka pasaules malā”

Pārāk daudz Edgara Po

Stīvens Mārlovs. Bāka pasaules malā. Romāns. No angļu val. tulk. M. Cīrule. Izdevniecība AGB. 2000

Stīvens Mārlovs. Bāka pasaules malā Stīvens Mārlovs (1928) nav no redzamākajiem amerikāņu rakstniekiem, tomēr pietiekoši savdabīgs, lai izpelnītos uzmanību. Viņš publicējis 12 romānus, no kuriem nozīmīgākie ir Kristofora Kolumba atmiņas (1987), Bāka pasaules malā (Stephen Marlowe. The Lighthouse at the End of the World, 1995) un Migela de Servantesa dzīve un nāve (1996). Bāka pasaules malā ir diezgan pārgalvīga versija par Edgara Po biogrāfiju. Veca patiesība: dzīves māksla un rakstniecības māksla nemēdz samājot vienā personā. Izcilu rakstnieku biogrāfijas ir nesalīdzināmi pelēkākas par viņu darbiem. Arī no Po reālās biogrāfijas notikumiem un piedzīvojumiem piesātinātu lasāmgabalu grūti izvedināt. Vismaz – neko no tā, ko Po aprakstīja savos darbos, viņam negadījās pieredzēt: mūždien cīnīdamies ar naudas trūkumu, viņš klīda pa Amerikas austrumkrasta pilsētām, bija talantīgs žurnālists un kritiķis un rakstīja ģeniālus stāstus.

Bāka pasaules malā nav biogrāfisks romāns šā jēdziena ierastajā nozīmē. Ja lasītājs noskaņojies uzzināt un izprast Po biogrāfiju, Bāka pasaules malā diez vai šim nolūkam būs derīga. Tiesa, Po dzīves norises dažbrīd apcerētas diezgan pamatīgi, tāpat pa atslēgas caurumu var iemest acī arī literārajās kaislībās, kas norisa ar un ap viņu; ir arī mazliet mistēriski miglainas XIX gadsimta pirmās puses Amerikas bildes. Taču tas viss drīzāk tikai fons. Būtībā Bākas pasaules malā darbība norisinās fantasmagoriskajā pasaulē, kuras autors ir pats Edgars Po. Reālie fakti īsumā apmēram šādi. 1849. gada 27. septembrī četrdesmitgadīgais Edgars Po kuģī dodas no Ričmondas uz Baltimoru. 3. oktobrī viņu atrod Baltimorā nesamaņā gulošu uz ielas pie vēlēšanu iecirkņa un nogādā slimnīcā; četras dienas vēlāk Po mirst, nenācis pie samaņas. Biogrāfi uzskata, ka viņa nāves cēlonis varētu būt bijis insults. Galīgi nav skaidrs, kur Po bijis un ko darījis laikposmā no 28. septembra līdz 3. oktobrim.

 

Mārlova romāna uzmanības centrā ir šīs piecas Po biogrāfijas zaudētās dienas, ietverot atkāpes tuvākā vai tālākā pagātnē. Iespējama arī cita interpretācija: visu romānā notiekošo – gan atmiņas, gan izdomu – Po skatījis smadzeņu iekaisuma murgos. Galu galā – dažas tekstuālas īpatnības liecina, ka Bākas pasaules malā „īstais” autors varētu būt pats Edgars Po, kurš patlaban mīt kādā pasaulē, kas aizdomīgi līdzīga mūsējai un tomēr ir cita. Romāna epigrāfā lasāmas rindas no Po dzejoļa Sapnis sapnī: „Varbūt viss, ko redzam vai jūtam,/ Ir tikai sapnis, ko redzam vien sapnī?” Šie vārdi tad arī nosaka visa romāna virzību – gan sižetisko, gan poētisko, turklāt Stīvens Mārlovs, kā jau pie XX gadsimta gala pieklājas, šo sapnī sapņotā sapņa motīvu samezglo vēl trakāk: ne jau tikai Po sapnī sapņo, ka sapņo – arī citas romāna personas redz sevi sapnī sapņojam par Edgaru Po. Un situācijas, kas veidojas, šiem daudzajiem sapņiem savā starpā saplūstot – turklāt neaizmirsīsim, ka pa vidam ir arī pasaules, kuras varētu uzskatīt par reālām, – patiesi veidojas iespaidīgas un dramatiskas.

Citiem vārdiem, Edgars Po ir iemitināts pasaulē, kurā reāls spēks piemīt viņa prozas likumsakarībām. Piemēram, viens Edgars Po cīnās par izdzīvošanu Amerikā; viņa dubultnieks kopā ar savu draugu Aleksandru Dimā pastaigājas pa Parīzi (Po nekad nav bijis Parīzē, taču nedaudzajās autobiogrāfiskajās piezīmēs aprakstījis mistificētus ceļojumus) un apmeklē slaveno detektīvu Ogistu Dipēnu (to pašu, kuru izdomāja Po, nemaz nenojaušot, ka ar šiem stāstiem aizsāk jaunu literatūras žanru); vēl cits Edgars Po mēģina pabeigt savu romānu kādā bākā, kas atrodas vai pašā pasaules malā. Šīs alūzijas samanāmas jau no pirmā acu uzmetiena, taču romānā ir arī bez sava gala citu, kas atrodamas vienīgi, ja paralēli Bākai pasaules malā pārlasa paša Po darbus. Alūziju tik daudz, ka tā vien liekas – viss romāns sastāv no vienvienīgiem Po citātiem. Dubultnieki, spoguļspēles, kosmoloģiskās fantāzijas, neesošas mitoloģijas atlūzas, šur tur paziboši detektīvsižeti, tāljūru ceļojumi, fantasmagoriskas ainavas, vecas pilis, sapnī sapņotie sapņi – būtībā katra Bākas pasaules malā epizode ir variācija par kādu Po tekstos formulētu tēmu. Gan jāpiebilst, ka autoram pieticis gaumes nepalaist plivināties romāna lappusēs melno kraukli no dzejoļa Krauklis, kurš no pārliecīgās ekspluatācijas jau drusku paplucis. Tāpat autoram pietiek mēra sajūta: viņš, piemēram, pārliecīgi nerakņājas Po personiskajā dzīvē, lai cik kārdinošas liktos, piemēram, Po laulības ar trīspadsmitgadīgo māsīcu Virdžīniju vai Virdžīnijas nāve no tuberkulozes, kuru it kā pravietoja daudzi Po stāsti un dzejoļi.

Grūti pateikt, cik augstām vai zemām mākslas sfērām piederīga Bāka pasaules malā. Taisnību sakot, rodas iespaids, ka šajā neapšaubāmi interesantajā romānā ir pārāk daudz Edgara Po, bet pārāk maz Stīvena Mārlova. Lasīju romānu, brīdi pa brīdim ielūkodamies tradicionāli sarakstītā Po biogrāfijā un Po tekstos (citādi nebija viegli izprast neganti juceklīgi veidoto sižetu un atslāņot kārtu kārtām klātās reālās un sapņu pasaules). Līdz ar to Bākas pasaules malā lasīšana drīzāk atgādināja krustvārdu mīklas vai āķīga rēbusa atminēšanu (starp citu, Po bija liels kriptogrammu cienītājs) – un nudien nav skaidrs, kas likās patīkamāk: romāna lasīšana vai literāro alūziju meklēšana un atšifrēšana. Pieļauju, ka Bāka pasaules malā gluži vienkārši ir izcili talantīga lasītāja pateicības velte Edgaram Po.

Diena, 29.03.2000

Advertisements

One thought on “Stīvens Mārlovs “Bāka pasaules malā”

  1. Atpakaļ ziņojums: Po ēra | thestoryofelza

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s