Zigmunds Skujiņš “Miesas krāsas domino”

Zigmunds Skujiņš spēlē domino. Vēsture viņam palīdz

Zigmunds Skujiņš. Miesas krāsas domino. R., Preses nams, 1999

image „Vairāk es baidos, vai šim romānam nav vecuma smakas, kas manos gados viegli var gadīties (..). Ieiet vecīgā, nostalģiskā pļurkšķēšanā ir visbaigākais,” – stāsta Zigmunds Skujiņš intervijā (Grāmatu Apskats, 1999, 6./.7. nr.). Uzreiz jāsaka, ka no vecuma smakas Miesas krāsas domino nav ne miņas. Gluži pretēji – romāns ir krietni izaicinošs, dažu lasītāju tas varbūt arī aizkaitinās, bet daudzviet jaušamā veselā saprāta balss šoreiz patiesi ir vesela, nevis aizsērējusi no nemitīgas vispārzināmu spriedumu atgremošanas. Tāda nemierīga, urdoša un drusku lecīga grāmata. Iespējams, Miesas krāsas domino ir labākais Skujiņa romāns.

Romāna virsraksts labi raksturo tā izveides principus. Pirmkārt – domino spēle, kurā kauliņi sader cits ar citu. Daļai no kauliņiem vienā galā XVIII gadsimta notikumi, kas vijas izšķērdīgi mežģīņotajā rokoko manierē, otrā – XX gadsimts. Daļa – „universāli”: noslēdzošās nodaļas, kurās sižeta līnijas sanāk vienkopus un top skaidrs, kālab romānā viscaur notiek lēkāšana pāri un caur gadsimtiem. Tajās atrodami arī plašāki esejistiski prātojumi, kas stiprina romāna jēdzienisko fundamentu, bet atslodzei – atsevišķas ekstravagances (teiksim, refleksijas par impotences lomu pasaules vēsturē). Dažus no šiem „kauliņiem” var lasīt arī kā atsevišķas noveles – piemēram, par Aspazijas bērēm, kas visai savdabīgi turpina Skujiņa versiju par Aspazijas biogrāfiju, kas izklāstīta stāstā Sātana eņģelis, bet spēles jēga un nenoliedzami iespaidīgais ornaments, kādu veido kauliņu klājums, atklājas tikai kopsakarībās (līdzīgas izveides princips bija Gultā ar zelta kāju).

Otra domino nozīme – karnevāla apģērbs. Taču karnevāla apģērbs miesas krāsā nav atšķirams no īstās ādas. Maska pārvēršas sejā, seja – maskā (tāpat kā romānā Kailums). Jēga varētu būt apmēram šāda. Vēsture un līdz ar to cilvēka esamība atgādina dažbrīd komisku, dažbrīd rēgainu karnevālu, kura dalībniekiem maskas pie labākās gribas nav atšķiramas no sejām. Sabiedrības uzspiestās un pašu pieņemtās lomas pārvēršas par būtību. Un vispār – rodas pamatotas šaubas par jēdziena „īsts” īstumu. Kas bija Kaliostro, viena no romāna divām atslēgas figūrām (arī daudzu citu personu izrīcības stipri atgādina Kaliostro pekstiņus), – mags un/vai blēdis? Kas īstenībā bija Lidotājs (ar šo vārdu romānā nomaskējies Herberts Cukurs), kura personā apvienojies visu varu kalps, piedzīvojumu meklētājs, ebreju šāvējs un ebreju glābējs? Vai, nu jau paša kreklam tuvāk: kas ir latvietis – vai patiesi pastāv šāda nācija (un: kas īsti pie gadu tūkstoša gala ir nācija?), vai arī latvietis ir visādu asiņu nejaušs sajaukums? Šā jautājuma kontekstā nepavisam nejaušs neliekas nedz japāniskās cilmes Jānis, kura šķībacainie vaibsti slēpj faktu, ka viņa pasē rakstīts „latvietis”, nedz arī stāstītājs, kura seja, izrādās, ir precīzs vācieša fon Brīgena sejas spogulis.

No kādām daļām veidots cilvēks? Šim jautājumam romānā pievērsta īpaša uzmanība: sākot no erotiski izgreznotās murgainās versijas par XVIII gadsimta zaldātu, kuru ķirurgs sašuvis no divām daļām, līdz domām par to, ka visai nācijai trūkst „augšdaļas”. Un tā tālāk – jautājumu virkni varētu vēl ilgi turpināt. Ne jau Skujiņš uzdod šos jautājumus; tos formulējusi pati vēsture, ģeniāli groteskā manierē izspēlēdama savas kombinācijas – romānā ir daudzi reāli, bet mazzināmi vēsturiski fakti, kas pārsteidz ar savu fantasmagorisko efektu. Kaliostro bija izcils mistifikators – ne velti romāns sākas ar viņa ierašanos Jelgavā 1779. gadā (savulaik šo epizodi jau aprakstījis Marģeris Zariņš stāstā Spriedums Kalifalherstonu lietā). Šo mākslu pieprot stāstītāja vectēvs, viena no romāna centrālajām personām; Skujiņa vecļauži no sākta gala ir izcēlušies ar īpaši elegantu kolorītu. Ar mistifikācijām noņemas stāstītāja sencis iz XVIII gadsimta brīvkungs Bartolomejs Ulste (precīzāk, pateicoties Ulstes mistifikatora ķērienam, stāstītājs pēc garas paaudžu virtenes nācis pasaulē). Blēžojas gan valdītāji, gan valdāmie. Mistifikācija ir universāls princips pasaules vēsturē – gluži tāpat kā cilvēka saķibināšana no vairākām daļām.

Dažus mītus un mistifikācijas Skujiņš atmasko, bet tūlīt būvē jaunas, tostarp arī pats sevi: romānā aprakstītā stāstītāja biogrāfija liekas aizdomīgi tuva autora biogrāfijai, nelaime vien tā, ka šīs kopsakarības ne vienmēr vajadzētu uztvert nopietni. Kaut gan – arī jēdzieni „nopietns” un „nenopietns” romānā zināmā mērā zaudē jēgu. Miesas krāsas domino ir viegli un patīkami lasāms, bet ne vieglprātīgs. Realitātē var notikt vistrakākās lietas, kas, liekas, varētu būt romānistam visīstākā medusmaize. Bet – parasti rakstnieks neceļ ne pirksta, lai tās iemūžinātu. Kāpēc? Iemesls vienkāršs: šie reālie notikumi, apcerēti romānā, šķiet tik neticami un neiespējami, ka pat pielaidīgākais lasītājs apsūdzēs autoru pārmērīgā īstenības kropļošanā. Skujiņam piemīt reti sastopamais talants vēstures aplamības un ačgārnības, kas vairāk atgādina anekdotes, pasniegt kā likumsakarīgu domino spēles ainu, neaizmirstot arī to, ka spēle patiesībā ir ļoti nopietna nodarbošanās. Paradokss iekļaujas kādā augstāka līmeņa loģiskā struktūrā. Un var pat izrādīties, ka šo loģisko struktūru veido vienvienīgi it kā neiespējami un no pirmā acu uzmetiena savā starpā nesavienojami paradoksi un ačgārnības. Iespējams, viens no vēstures virzītājspēkiem ir arī Skujiņa piesauktais Edgara Po „ačgārnības gars”, kas, izrādās, cieši saista gadsimtus un, ja nopietni uztver romāna beidzamajās lappusēs aprakstīto Kaliostro ierašanos 2000.gada Rīgā, turpinās darboties arī drīzā nākotnē. „Beigu brīdis ir īss, tūdaļ klāt atkal sākums. Un pēdējais vārds var būt tikai tāds, ka pēdējā vārda nav,” Skujiņš pieliek punktu romānam.

Diena, 13.07.1999

_________________________

Vēl par Zigmundu Skujiņu:

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s