Oldess Hakslijs “Brīnišķīgā jaunā pasaule”

Brīnišķīgi briesmīgā jaunā pasaule

Oldess Hakslijs. Brīnišķīgā jaunā pasaule. R., Atēna, 1998

image Oldesa Hakslija Brīnišķīgā jaunā pasaule līdz ar latviski jau tulkoto Džordža Orvela romānu 1984 ir pazīstamākās XX gadsimta antiutopijas. Vēsture lāgiem met pavisam dīvainus līkločus. 1516. gadā Tomass Mors publicēja savu Utopiju (tulkojumā – „vieta, kuras nav”; no šejienes radās žanra apzīmējums), 1602. gadā Kampanella – Saules pilsētu; abi aprakstīja, viņuprāt, ideālas valsts uzbūvi, par šiem sapņiem pēcāk samaksādami ar savām galvām. 1932. gadā iznāca Hakslija Brīnišķīgā jaunā pasaule, kurā attēlotais sabiedrības modelis aizdomīgi atgādina Mora un Kampanellas ideālās valstis, taču mūslaikos to dēvē nevis par utopiju, bet par antiutopiju. Vēl vairāk – tieši trīsdesmit gadus vēlāk Hakslijs sarakstīja arī utopisku romānu Sala (latviešu tulkojums publicēts 1993.gadā), izteikdams tajā savu viedokli par to, kādai būtu jābūt ideālai sabiedrībai – un šis modelis rādās tik nepievilcīgs, ka diez vai atrastos ļauži, kas vēlētos mitināties Hakslija salā. Iespējams, XX gadsimtā utopija vispār nav iespējama, jo alerģija pret šādām precīzi strukturētām sociālām sistēmām, kurās vispārējās laimības vārdā jāupurē personiskās ambīcijas, kļuvusi visaptveroša, turklāt arī vēsture liecina, ka kvēlākie utopisti drīz vien kļūst par tikpat kvēliem diktatoriem. Tāpēc mūslaikos jebkādi utopiski sapņojumi nenovēršami iegūs antiutopiskas aprises.

Īstenībā utopija un antiutopija vairāk gan ir tāda kā literārās daiļamatniecības nozare, jo tajās allaž dominē autora gaišās un pareizās idejas par to, kā vajag vai nevajag dzīvot, kamēr māksla tiek atvirzīta kaut kur fonā. Ja nu vienīgi utopistam piemīt pietiekami liels talants, ko viņš pat gribēdams nevar iznīcināt ar saviem sprediķiem un pravietojumiem. Oldesam Hakslijam (1894 – 1963) šāds talants piemita. Viņš uzskatīja, ka romānista mērķis ir „sasniegt pilnīgu romāna un esejas saplūsmi”. Brīnišķīgā jaunā pasaule ir populārākais Hakslija darbs, taču jau pirms tā viņš bija gana pieredzējis romānists, viens no ievērojamākajiem britu gadsimta pirmās puses prozistiem, plaši pazīstams arī ar saviem publicistiskajiem un literatūrkritiskajiem apcerējumiem.

Un tātad: ir 632. gads pēc Forda (tolaik Dievs jau sen būs miris bez augšāmcelšanās un viņa vietā būs stājies konveijera un Ford automašīnas tēvs), ir piepildījušies ij valdītāju, ij valdāmo skaistākie sapņi – pasaulē valda miers un stabilitāte. Sabiedrība sadalīta piecās kastās, katrai kastai uzticēta, precīzāk, refleksu līmenī ieprogrammēta sava sociālā funkcija un, pats galvenais, apmierinātība ar savu stāvokli. Zemākās kastas netiecas dumpoties, augstākās neizjūt vajadzību apspiest zemākās. Bērnus audzē kolbās, viņu piederība noteiktam sociālam slānim tiek iestrādāta jau pirms dzimšanas, studenti šausminās, ka cilvēki savulaik bijuši dzīvdzemdētāji, jēdzieni „māte”, „tēvs” un tamlīdzīgi ir tik nepieklājīgi, ka, tos padzirdot, nākas nosarkt, ļauži kārtīgi nododas savu sociālo pienākumu pildīšanai, vaļas brīžos aizraujoties ar seksu, sportu un jūtfilmu skatīšanos. „Cilvēki ir laimīgi; viņi dabū, ko grib, un nekad negrib to, ko nevar dabūt,” saka viens no šīs pasaules valdītājiem. Cilvēks reducēts tikai uz viņa sociālajām funkcijām un fizioloģiskajām vajadzībām, bet emocijas, intelekts un jebkāda nosliece uz pārmaiņām, kas varētu izjaukt stabilo sistēmu, ir amorāla.

Pasaules valsts devīze – „Kopība, Vienādība, Stabilitāte”. Ir skaidrs, ka autors, pravietodams briesmīgo jauno pasauli, patiesībā tiecas sludināt gara un izvēles brīvību. Taču dažbrīd rodas iespaids, ka Hakslijs tik ļoti aizrāvies ar jaunās pasaules aprakstīšanu, ka pats sācis jūsmot par šo kārtību un stabilitāti. Tas arī Haksliju atšķir no jau pieminētā Orvela, tāpat Kestlera, Zamjatina un citiem XX gadsimta antiutopistiem: viņa radītajā pasaulē nav ne miņas no apspiešanas, terora vai represijām. Ja arī kādu dīda radošais gars, viņu, sekojot Platona padomam (Platons no savas ideālās valsts ieteica izraidīt dzejniekus), vienkārši izsūta uz aizjūras salu, kur jau mīt citi radošie un brīvdomīgie. Rodas jautājums: ja „visiem labi”, kāpēc gan būtu jābīstas no šādas pasaules? Turklāt autors apcerējis arī citu esamības variantu – Mežoņu rezervātu, kurā Ņūmeksikā joprojām mīt indiāņi, piekopdami tādu pašu dzīvesveidu kā gadu tūkstošiem. Un šis esamības variants – vismaz Hakslija skatījumā – nav neko patīkamāks par mehānisko civilizāciju: nevienlīdzība, slimības, netīrība, ne miņas arī no gara un izvēles brīvības. Šī divdabīgā attieksme pamatīgāk analizēta romāna pēcvārdā.

Divdabība ir ne jau tikai Hakslija daiļradē vien. Brīnišķīgo jauno pasauli inspirēja autora ASV apmeklējums – viņš ienīda visu amerikānisko un jau tolaik brīdināja par vispasaules amerikanizācijas draudiem, tomēr tas netraucēja Hakslijam gadu desmitiem dzīvot Kalifornijā. Nu, izlasot Brīnišķīgo jauno pasauli, atliek tikai nostalģiski nopūsties: jā, reiz pasaule bija jauna un nevainīga… Parādības, kas patlaban ir gluži ikdienišķas, tolaik rādījās tikai antiutopistu murgos. Romānā ir arī dažas komiskas detaļas, jo Hakslija fantāzija ar īpašu bagātību neizceļas (piemēram, autors tik ļoti necieta rāvējslēdzējus, ka tie padarīti bezmaz par vienu no Forda laikmeta simboliem). Ja bērnu inkubatoru un eigēniku mēs atvietojam ar klonēšanu un slavenību sēklu bankām, Forda laikmeta valstiski apstiprināto narkotiku somu – ar zālīti, jūtfilmas – ar Latīņamerikas seriāliem, hipnopēdiju – ar reklāmu industriju, tad romāns izrādās tikai mazliet hipertrofēts mūslaiku sabiedrības modelis. Hakslijam par varītēm tiecas piedēvēt to, ka viņš rādījis iespējamās totalitārisma sekas. Patiesībā tā ir tipiski rietumnieciska demokrātija – nevis teorētiski deklarētā, bet reālā, kas konsekventi novesta līdz galējībai. Un tieši tas Hakslija romānā liekas visbiedējošākais arī patlaban.

Diena, 08.02.1999

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s