Rainers Marija Rilke “Maltes Laurida Briges pie­zīmes”

Rainers Marija Rilke. Proza un dzeja. R., Jumava, 1998

Rainera Marijas Rilkes izlasē Proza un dzeja ietverts viņa vienīgais romāns Maltes Laurida Briges pie­zīmes (tulko­jusi A. Aumale) un dzeja (atdzejojuši A. Aumale un M. Čaklais). Gan jāpiebilst, ka dzeja pārstā­vēta pagalam pieticīgi, kā pie­deva romānam — tikai pārdesmit dzejo­ļu, no kuriem lielākā daļa jau bija lasā­ma 1975. gadā izdotajā Rilkes Liri­kā. Joprojām Duinas elēģiju vietā — brēcošs tukšums. Bet bez Duinas elēģijām nav īsta priekšstata par Rilkes daiļradi.

Maltes Laurida Briges piezīmes sāktas rakstīt 1904. gadā Romā. Tolaik Rilke jau bija publicējis vairākus dzejoļu krājumus un drāmas, grāmatu par vācu mākslinieku grupu Vorpsvēde, monogrāfiju Rodēns. Pēc tam darbs pie romāna aprāvās. Rilke bija Rodēna sekretārs; 1905. gadā ar dzejoļu krājumu Stundu grāmata atnāca slava, bet ar krājumu Jauni dzejoļi (1907) Rilke kļuva par vienu no vācu dzejas reformētājiem. Mal­tes Laurida Briges piezīmes tika pa­beigtas 1908. – 1909. gadā; 1910. ga­dā romāns izdots grāmatā. Tālāk — daiļrades apsīkums (tiesa, tiek aizsāk­tas Duinas elēģijas) līdz pat 1922. gadam, kad trīs nedēļu laikā Rilke pabeidza Duinas elēģijas un sarak­stīja Sonetus Orfejam (pieci no tiem lasāmi arī šajā izlasē).

Maltes Laurida Briges pie­zīmes ir viens no tiem tekstiem, kas gadsimta sākumā noārdīja pārmēru stabilo un vienveidīgo prozas ēku. Modernisma priekšvārds – simbolisms mazpamazām apsīka, atdodams vietu ekspresionismam un citiem krietni agresīvākiem virzieniem. Rilkes dzeju ir neiespējami analizēt kāda virziena ietvaros, turpretī romāna Maltes Lau­rida Briges piezīmes saistība ar eks­presionisma poētiku ir acīm redzama. Malte Laurids Brige ir jauns dāņu dzej­nieks, senas aristokrātu dzimtas pēc­tecis, kurš nonācis trūkumā un mīt Pa­rīzē — turpat, kur nesen līdzīgos apstākļos bija dzīvojis romāna autors un kur pirms dažiem gadu desmitiem Bodlērs bija radījis nolādētā dzejnie­ka jēdzienu, kas neapšaubāmi ir viens no Briges vārdiski neformulētajiem orientieriem. Romāns ir uzkrītoši fragmentārs: tas it kā tiecas pakļauties Briges domu plūdumam, viņa atmi­ņām par pieredzēto un izlasīto (kas brīžiem ir viens un tas pats), viņa vīzi­jām un refleksijām. Realitātes nav, pre­cīzāk — realitāte ir absolūti neizzināms haoss; arī iedziļināšanās sevī ir bezcerīgi bezgalīga. Rilkes Parīzes drūmie labirinti jau pareģo Kafkas prozu (starp citu, pirmie Kafkas stāsti publicēti laikā, kad tapa Rilkes romāns). Kritika ir fiksējusi, ka dažas epizodes no Maltes Laurida Briges piezīmēm tieši iespaidojušas Kafkas Procesu. Tālāk sakarību ķēdīte stiepjas uz eksistenciālismu, jo sevišķi — Sartra Nelabu­mu. Koncentrācija uz slimību un nāvi, daudzās mazliet dekadentiski esteti­zētās nāves ainas visdrīzāk izskaid­rojamas ar to, ka laikā, kad Rilke sāka rakstīt Maltes Laurida Briges piezī­mes, viņš cītīgi studēja Kirkegoru un pat mācījās dāņu valodu. Varbūt tāpēc romāna galvenais varonis ir dānis; tomēr te jāatceras, ka arī Hamlets bija dāņu princis. Malte Laurids Brige „būt vai nebūt?” jautā­jumu atrisina par labu nebūt — bet Rilke pēcāk izteicās, ka tieši uz šā nebūt pamata viņš balstīja savu būt.

Grāmatu Apskats 8/9.1998.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s