Gundega Repše “Pieskārieni”

Leģenda par Kurtu Fridrihsonu

Gundega Repše. Pieskārieni. R., Jumava, 1988

Atliek tikai aprīnot labirintus, pa kuriem nākas klimst dažām grāmatām, kamēr tās nokļūst līdz lasītājam. Gundegas Repšes versija par Kurtu Fridrihsonu Pieskārieni pabeigta 1986. gadā. Līdz tās publikācijai Karogā vajadzēja gaidīt divus gadus; līdz grāmatai – vēl desmit. Kamēr Pieskārieni klejoja no viena izdevēja pie cita, publicēti vēl divi romāni un divi īsprozas krājumi. Kāpēc šie bezgalīgie strupceļi – tur nudien jāmeklē, kā raksta autore pēcvārdā, „kādas tālas rokas noliedzoši žesti”, jo racionāli tie skaidrojami nav. Karoga publikācijā Pieskārieni bija nodēvēti par romānu-eseju. Lai arī žanra apzīmējums šoreiz ir diezgan nebūtisks, tomēr tas raksturo darba ievirzi. Proti, Pieskārieni nav nedz akadēmiska monogrāfija par mākslinieka daiļradi, nedz beletrizēta biogrāfija – vismaz ne tai nozīmē, kādā šo jēdzienu parasti mēdz izprast. Pieskārieni patiesi balansē kaut kur starp romānu un eseju.

Īstenībā Fridrihsona biogrāfija būtu labs materiāls sižetiski krietni aizraujošākam lasāmgabalam; trīsdesmitajos gados viņš dzīvoja Parīzē, mācījās pie Derēna, pazina Andrē Židu, tikās ar Valerī un Braku; kara laikā Fridrihsonu iesauca vācu armijā, bet viņš dezertēja; piecdesmitajos gados kā vienu no franču grupas locekļiem apcietināja, un Fridrihsons sešus gadus sabija Sibīrijas lēģeros. Bez šaubām, šie fakti nav apieti un dažbrīd tiek izklāstīti diezgan detalizēti (iespējamajiem Fridrihsona biogrāfiem atstājot vēl milzumu darba), taču kopumā autore apzināti izvēlējusies sarežģītāko ceļu – laikam tāpēc, ka Fridrihsona personība un darbība jau pati par sevi atrodas ārpus ierastajām mākslas virzībām. Varbūt garīgās un dvēseliskās kustības ir daudzkārt svarīgākas par pārvietošanos realitātē; realitāte ir tikai viens no garīgās pieredzes avotiem (pēc 1938.gada Fridrihsons nav ceļojis, taču tas nav bijis par traucēkli, lai kļūtu par ārkārtīgi erudītu un dziļu pasaules kultūras pazinēju un interpretētāju).

Mākslinieks ar savu radošo potenciālu jau iepriekš nospriego iespējamās biogrāfijas nervu stīgas un iezīmē aprakstīšanas robežas – biogrāfam nākas tām pieskaņoties. Tāpēc Kurts Fridrihsons ir Pieskārienu autors tikpat lielā mērā kā Gundega Repše. Liekas, tas arī galvenais iemesls, kālab Pieskārieni tik jūtami atšķiras gan no 1987.gadā iznākušā stāstu krājuma Koncerts maniem draugiem pelnu kastē, gan no drīz pēc Pieskārieniem tapušā romāna Ugunszīme. „Pieskārienā cilvēks var izteikt savu būtību. Pieskārienā var izteikt arī otra cilvēka būtību. Pieskārienā var izdzīvot mirkli, bet šis mirklis var būt arī mūžības pieskāriens,” – šādi Repše formulē „pieskārienu poētiku”: caur mirkli – mūžībai, caur Fridrihsona personību – pasaules kultūrai. Gundega Repše, rakstot savu grāmatu, pieskaras Kurtam Fridrihsonam, taču tai pašā laikā Fridrihsons pieskaras arī viņai: šī „pieskārienu pieredze” ir abpusēja. Citiem vārdiem, Fridrihsons nav apraksta objekts – nav, teiksim, piemineklis, kas izvilkts no muzeju glabātavas un nu celts dienas gaismā vispārējai aplūkošanai. Tāpat viņam netiek ierādīts savs kakts mākslas vēsturē vai vieta mākslinieku hierarhijā. No svara ir kas cits. Proti, radošā darbība uzlūkota kā pašsaprotama esamības daļa – tikpat dabiska kā elpošana. Parasti, rakstot par māksliniekiem, tas tiek aizmirsts, jo daudz vienkāršāk ir sarēķināt darbu un personālizstāžu skaitu, pieskaitīt vēl prēmijas un goda nosaukumus, uzskaitīt kopējo un atšķirīgo ar citiem māksliniekiem, lai rastos tas, ko mēs dēvējam par dzīvesstāstu. Uzrakstīt grāmatu par „dabisko elpošanu” – „dabisko radīšanu” – ir daudz grūtāk. Gundegai Repšei tas izdevies reti veiksmīgi: biogrāfiskā izklāsta sprieguma vietā nācis intelektuālais spriegums, „pieskārienu pieredzes” uzkrāšanās sižets.

Grāmatu veido 13 nodaļas, katrā apcerēta saskarsme ar kādu Fridrihsona personības vai daiļrades šķautni. Piemēram, atsevišķas nodaļas veltītas Fridrihsonam kā grāmatu ilustrētājam, viņa scenogrāfijai, akvareļiem, flomāsteru zīmējumiem, bet noslēdzošajā lasāma saruna ar Fridrihsonu. „Kurtam piemīt talants jebkuru detaļu, pat nianses vienreizību vispārināt līdz kategorijai, visu pasauli savākt dūrē un aplūkot to konkrētās nianses mirdzumā,” raksta Gundega Repše. Tas pats sakāms arī par Pieskārieniem – un tieši šeit meklējama grāmatas pievilcība, šajā milzīgajā amplitūdā, svārstoties starp triviāliem ikdienas sīkumiem un avotiem, no kuriem cēlusies Fridrihsona māksla. Izcilā mākslas darbā nenozīmīgu sīkumu nav, tāpat tādu varbūt arī nav mākslinieka biogrāfijā.

Īstenībā biogrāfija ir neiespējams žanrs. It kā vajadzētu atšifrēt mākslinieka personību, analizēt viņa darbus, sakārtot faktus un notikumus pa plauktiņiem, taču pēcgalā izrādās, ka personība nevis tiek atšifrēta, bet gan radīta. Tieši tāpēc jebkura biogrāfija allaž sliecas pārtapt romānā. Biogrāfijas vietā vienmēr būs teiksma, leģenda vai mīts par mākslinieku (protams, ja vien biogrāfiju neaizvieto ar faktu, darbu un notikumu tabulām). Mākslinieks zināmā mērā atsakās no sevis, lai rastos biogrāfiskais mīts par viņu; arī biogrāfijas autors spiests daļēji atteikties no savām vēlmēm un ambīcijām, lai biogrāfijā paliktu vieta arī māksliniekam. Liekas, Pieskārieni ir viens no retajiem gadījumiem, kad šī savstarpējā upurēšanās ir apbrīnojami harmoniska. Saprotams, Fridrihsons netiek atšifrēts – droši vien to nemaz nav iespējams izdarīt, un tas arī nav vajadzīgs. Vismaz – spriežot pēc viņa darbiem, Fridrihsonam ļoti patika visu veidu leģendas un mīti. Pieskārienu ielīmēs aplūkojamas arī Fridrihsona darbu reprodukcijas un viņa fotoattēli.

Diena, 13.07.1998

______________________________________________

Vēl par Gundegu Repši

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s