Ernests Hemingvejs “Ēdenes dārzs”

Ernests Hemingvejs. Ēdenes dārzs. No angļu val. tulk. Dagnija Dreika. R., Daugava, 1998

Ernesta Hemingveja romāns Ēdenes dārzs tapis 15 gadus (1946 – 1961) un tā arī palicis nepabeigts. Galīgais variants izveidots 1986. gadā no trim teksta versijām (par to tuvāk V. Vecgrāvja pēcvārdā). Hemingveja cienītājiem Ēdenes dārzs droši vien liks vilties, kaut arī Dagnijas Dreikas tulkojums ir patiesi labs. Tas ne tuvu nav tas Hemingvejs, ko mēs pazīstam no romāniem Ardievas ieročiem, Kam skanēs zvans un Pāri upei koku paēnā. Faktiski Ēdenes dārzs ir visai primitīvs vēstījums par to, kā jauns, svaigi precējies rakstnieks Dēvids Bērns kopā ar savu sievu Ketrīnu mīt kādā viesnīciņā pie Vidusjūras, nemitīgi ēd, dzer (autors tik pedantiski uzskaita, ko un cik viņi katru dienu apēd un izdzer, ka šī beletrizētā ēdienkarte aizpilda turpat trešdaļu no romāna) un mīlējās, lāgiem kaut ko mēģinādams arī uzrakstīt. Divvientulībā iespraucas trešā persona — Marita —, un idille mazpamazām pārtop visai netradicionālā mīlas trīsstūrī; seko Hemingveja pārgalvīgais eksperiments mīlas lietu ģeometrijā, kurā trīsstūris, neiesaistoties nevienai jaunai personai, pārtop četrstūrī. Pēcgalā Ketrīna, apliecinādama sevi kā reti lielu maitu, sadedzina Dēvida manuskriptus, turpretī Marita izrādās tīrasiņu mūza, pie kuras viņš beigu beigās arī paliek. Hemingveja biogrāfi uzskata, ka romāna pamatā ir viņa attiecības ar pirmajām sievām — Hedliju Ričardsoni un Polīnu Pfeiferi.

Taču Ēdenes dārzā ir arī kāda no pirmā acu uzmetiena nebūtiska sānlīnija. Proti, pamīšus ar gastronomiskajām un mīlas kaislībām Dēvids raksta; arī viņa darbi lasāmi romānā, pa daļai kā pārstāsti vai tikai atgādinājumi, pa daļai — pilns teksts. Dēvida stāstos aprakstīta viņa bērnība Āfrikā un ziloņu medības kopā ar tēvu. Un tieši šajos Dēvida stāstos visspilgtāk jūtama Hemingveja rakstības maniere, kamēr pārējais romāns atgādina pagalam pavirši sameistarotu lubenīti, kas nepavisam neliekas piedienīga Nobela un Pulicera prēmiju laureāta spalvai. Iespējams, Ēdenes dārza iecere ir bijusi krietni atšķirīga no pašreizējā varianta: sastatīt divas krasi atšķirīgas līnijas, divas versijas par paradīzes dārza tēmu — šo tipiski hemingvejisko Āfrikas “skarbo pirmatnību” (ierādot tai krietni lielāku vietu nekā patlaban — par to liecina vairāki tikai garāmejot pieminēti Dēvida stāsti, kuriem, spriežot pēc konteksta, galaiznākumā vajadzētu būt lasāmiem pilnībā) un — triviālo mīlas stāstu civilizācijas viltotajā pastorālē.

Grāmatu Apskats, 07.1998

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s