Elena Kušnere “Tomass Vārsmotājs”

Elena Kušnere. Tomass Vārsmotājs. No angļu val. tulk. Amanda Aizpuriete. R., Hekate, 1997

Apgāds Hekate publicē darbus, kas piederīgi fantāzijas žanram. Ir iznākušas Ursulas Le Gvinas Jūrzemes sērijas četras grāmatas. Nu — amerikāņu rakstnieces Elenas Kušneres romāns Tomass Vārsmotājs, kas 1991. gadā saņēmis Pasaules fantāzijas godalgu un Mitopoētikas biedrības Fantāzijas godalgu — augstākos apbalvojumus šai žanrā (Mitopoētikas biedrības Fantāzijas godalgu piešķir par darbiem fantāzijas žanrā, kas ieturēti “Inklingu garā”, t. i., turpina Tolkīna un K. S. Lūisa tradīciju, bet pati godalga — tā ir Lūisa Nārnijas hronikās aprakstītā lauvas Aslana skulptūriņa; godalga tiek pasniegta katru gadu Lūisam veltītās konferences noslēguma banketa laikā).

Elena Kušnere (1955) nepieder daudzrakstītājām. 1987. gadā iznāca viņas pirmais romāns Zobena smaile, 1990. — Tomass Vārsmotājs. Vēl viņa ir publicējusi īsprozu un vairākas senu teiksmu adaptācijas sērijā Izvēlies pats savu piedzīvojumu.

Ja reiz fantāzija, tad nepie­ciešama pasaule, kurā līdzās pastāv reālais un maģiskais. Šoreiz autore izvēlējusies viduslaiku Angliju, šķiet, aptuveni XII – XIII gadsimtu: mazliet drūmas, bet ļoti ticamas ainas iz tiem laikiem, kad tikai dažs mūks pieprata lasītmākslu, bet lordus un karaļus priecēja klejojošie menestreli. Ap to laiku radās arī balāde par menestrelu Tomasu Vārsmotāju, kuru uz septiņiem gadiem nolaupījusi elfu karaliene. Šī balāde ir romāna sižeta pamatā (arī tekstā iestarpināti daudzi vecangļu poēzijas paraugi). Tomass ir virtuozs arfas spēlētājs un dzejnieks, kurš kādā lietainā naktī atrod patvērumu pie padzīvojušas zemnieku ģimenes, Megas un Gevina, lai pēcāk allaž atgrieztos viņu mājā, jo īpaši tāpēc, ka turpat kaimiņos mīt Elzbete, kas vēlāk kļūst par viņa sievu. Pirmajā un trešajā daļā vēstītāju lomas uzticētas Megai un Gevinam: tas ir mazliet panaivs, bet labdabīgs skatījums uz Tomasa Vārsmotāja dzīvi un piedzīvojumiem. No maģiskām būšanām šeit nav ne vēsts. Otrajā — un visiespaidīgākajā — daļā vārds tiek dots pašam Tomasam: tajā aprakstīti septiņi gadi, kurus viņš pavada elfu zemē, ir elfu karalienes mīļākais, iesaistās kādā liela mēroga spēlē starp karalieni un viņas brāli Mednieku, un daudz kas cits, ko Tomasam gadās pieredzēt. Vienlaikus otro daļu var uzlūkot arī kā līdzību par vārda un mūzikas maģiju. Kā balvu viņš saņem “mēli, kas nespēj melot”, proti, gaišredzības spējas, kas ir gan Tomasa laime, gan nelaime: pareģodams nākotni, viņš izpelnās šīssaules vareno labvēlību, taču viņš paredz arī sava dēla nāvi. Ceturtajā daļā stāstītāja ir Tomasa sieva Elzbete, un tajā tiek vēstīts par viņa dzīvi un nāvi pēc atgriešanās no elfu valsts.

Grāmatai ir Imanta Belogrīva pēcvārds.

Grāmatu Apskats, 07.1998

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s