Ārijs Geikins “…tad jums taps atvērts”

Romas impērija atrodas latviešu literatūras provincē

Ārijs Geikins. …tad jums taps atvērts. Romāns, Karogs, 1997., 7. – 9. nr.

Lasītāji droši vien būs pamanījuši, ka Ārijs Geikins ne tikai raksta lugas, bet nu jau gadu gadiem publicē arī prozu. Viņa stāsti ir, neteiksim, spoži, bet gana savdabīgi un meistarīgi izstrādāti, lai neuzskatītu, ka autors no teātra brīvajos brīžos tikai niekojas citā dārziņā. Romāns …tad jums taps atvērts bija iesniegts pagājušogad Karoga romānu konkursam un ieguva žūrijas atzinību. Ko tas nozīmē? Apmēram to, ka līdz kādai no sešām prēmijām drusku pietrūka (šis “drusku” ir ļoti relatīvs lielums: Geikina romāns ne par matu nav sliktāks par dažu labu prēmēto lasāmo), tomēr romāns tika atzīts par ievērības (un lasīšanas) cienīgu. Tagad tas publicēts Karogā; kad – un vai vispār – tas iznāks grāmatā, nav zināms.

Autora atvēziens no tiesas pārsteidzoši vērienīgs: uzreiz pie pašiem rietumnieciskās civilizācijas pamatu pamatiem. Proti, pie tiem laikiem un vietām, kur dzims kristietība. Liekas, visā latviešu literatūras vēsturē tas ir pirmais un pagaidām vienīgais mēģinājums uzrakstīt vēsturisku romānu par šo posmu. Darbība vienlaikus norisinās Kapri salā, kur, savu nāvi gaidot, mīt labprātīgais trimdinieks imperators Tibērijs, un Jerušalaimā, kur pirms nedaudziem gadiem sists krustā sludinātājs un tautas musinātājs Ješua un nu viņa mācība sāk maitāt naktsmieru valdītājiem. Romnieku un jūdu dzīve aprakstīta bezmaz ar etnogrāfisku precizitāti, maksimāli tiecoties restaurēt tā laika ikdienu un atšķirīgu kultūru cilvēku pasaules skatījumus, arī izteiksme viscaur mazliet seniski stilizēta. Tāpat sīki un smalki aprakstītas intrigas, ko dēvē par lielo politiku, – un kopumā šī 2000 gadu senā ainava veidojas patiesi iespaidīga. Romāna apakšvirsraksts sola, ka būs lasāmi Imperatora Tibērija Cēzara Augusta sūtņa Ksantija Pontipas piedzīvojumi. Sižets apmēram šāds: imperators sūta Ksantiju Pontipu uz Jerušalaimu noskaidrot, kas īsti tur notiek – ko nozīmē šīs mīklainās ziņas par Kristus augšāmcelšanos, kas ir šī dīvainā mācība, kas aizvien vairāk izplatās tautā, bet, pats galvenais, kā visas šīs būšanas varētu iespaidot Romas varenību. Sākumā Pontipa ir jauns un lāgiem diezgan naivs karjerists, ar kura acīm lasītājs skata cilvēkus un notikumus, – sākot no imperatora villas Kapri līdz Jerušalaimas ubagiem. Zināmā mērā viņš ir vēsturiskā romāna žanram raksturīgā klišeja – “baltā lapa”, kuru autors aizpilda ar informāciju, tādējādi darīdams to zināmu arī lasītājam. Taču mazpamazām – un grūti pateikt, vai autors to darījis apzināti vai ne – Pontipa aizslīd dibenplānā un patiesi kļūst līdzīgs aizdomīgi bezpersoniskai un plakanai baltai lapai. Savukārt priekšplānā izvirzās kolorītais imperators Tibērijs, nežēlīgs slepkava un tirāns, bet vienlaikus arī ārkārtīgi īpatnēja un mīklaina personība. Tāpat nenoliedzami iespaidīgs ir augļotājs Johanāns ben Šlomo ar savām mokošajām šaubām un vēl dažas personas.

Tiktāl viss būtu kārtībā. Taču “baltā lapa” nevar palikt neaizpildīta. Kas īsti notiek ar Pontipu? Neizprotamu iemeslu dēļ šis tipiskais romietis (precīzāk, kādu mēs mūsdienās iedomājamies esam tipisku romieti – šī korekcija allaž jāpatur prātā, lasot vēsturiskus romānus) pēkšņi pārkvalificējas par kvēlu kristieti. Citiem vārdiem, autors izmanto Pontipu, lai nolasītu sprediķi. Tas gan ir mazliet pārspīlēti teikts, jo …tad jums taps atvērts romāna aprises saglabā, tomēr Pontipa piepeši zaudē saikni ar romāna pasauli un bezpalīdzīgi aizslīd pa autora idejas nogludināto reni. Kolīdz autors pievēršas ticības būšanām, romāns pārtop komiksā par Bībeles tēmu (piemēram, Kristus augšāmcelšanās fakts romānā tiek aprakstīts nevis kā metafora, bet gan kā reāls notikums – apmēram tādā stilistikā, kādā tiek zīmētas ilustrācijas bērnu Bībeles pārstāstiem: Kristus gluži reāli lien laukā no kapa un tikpat reāli klīst apkārt pa pasauli). Manuprāt, jebkuram lasītājam, lai viņš būtu kaut pieckārt kristietis, ar tik triviālām Bībeles bildēm ir par maz. Taču pavisam neciešami un brīžiem kuriozi ir kristieši, kas nemitīgi tiecas nostāties cēli teatrālās pozās un teikt patētiskas runas. Šeit romāns ir izspēlējis nelabu joku ar pašu autoru: ja ne gluži pievilcīgāks, tad vismaz krietni intriģējošāks liekas pagāniskais ļaundaris Tibērijs, nevis šīs teoloģiskās dambretes figūriņas.

Laikposms ap Kristus dzimšanu un tolaik mītošās personas, visviens, cik lielā mērā viņas ir izdomātas vai reāli eksistējušas, – tās ir gigantiskas metaforas, kas ietver veselus kultūrslāņus, ir tālu pāraugušas sava laika robežas un patiesi ir viens no mūsdienu civilizācijas (un domāšanas) stūrakmeņiem – vienalga, vai tās skar kristietis vai “intelektuālais pagāns” (šādi autors noslēguma intervijā definē iespējamo kritiķi). Taču Geikins šīm tik būtiskajām metaforām faktiski ir apraustījis spārnus un pakļāvis pārmēru utilitārai iecerei.

Ir jāizšķiras: vai nu teksts ir literatūrai piederīgs, vai arī tas ir sprediķis, ar kura palīdzību autors propagandē savus uzskatus un pārliecību. Domāju, ka kristīgā literatūra (un arī, teiksim, kristīgā garā rakstīta literatūra) nevar pastāvēt tā paša vienkāršā iemesla dēļ, kālab nevar pastāvēt, piemēram, filozofiskā literatūra, feminisma literatūra, zemnieku vai aldaru literatūra, sociālistiskā literatūra utt., utt. Bez šaubām, tekstā var būt visi šie elementi, taču, ja tie sāk dominēt, ja cauri tekstam drūmi spīd autora ideju vai ideoloģijas dzelžainais karkass, tad tā jau ir taisnākā taciņa ja ne uz elli, tad vismaz uz makulatūras saiņiem. Arī tas, protams, par Geikina romānu krietni pārspīlēti teikts. To nudien var lasīt ar milzīgu interesi, tas ir savdabīgs un no konteksta atšķirīgs, tomēr sludinātāja poza un pretenzijas uz “augstākās patiesības” sludināšanu šīs krāšņās Romas impērijas bildes atbīda kaut kur diezgan patālu latviešu literatūras provincē.

Diena, 14.11.1997

_______________________________________

Vēl par Āriju Geikinu:

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s